Rokstu sagataveja: Dace Dzenovska i škārsteikla žurnals “Satori”

Latgolai i latgalīšu kulturai ir eipaša vīta – nu vīnys pusis, apbreinuota i cīneita, nu ūtrys pusis, sveša i nasaprasta. Piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā i pādejūs Saeimys vieliešonu, kuruos lels skaits latgalīšu atdeve sovu bolsu par prokrīviskom partejom, Latgola i tuos rūbežs ar agresivū sābru vaļsti palics par eipaši sarežgeitu tematu, i publiskajā telpā bīži izskaņ teikumi, ka “Latgolys vaicuojums” koč kai juorysynoj. Voi tai eistyn ir, i kū tys vysā nūzeimoj? Cik labi cytūs nūvodūs dzeivojūšī vyspuor izprūt Latgolu? Škārsteikla žurnala “Satori” rokstu i raidīrokstu serejā “Latgolys vaicuojums” vaira pīsavērss vairuokim sprīdzis punktim Latgolys i Latvejis attīceibuos, puordūmojūt i analizejūt tū, kai tī veiduojušīs i veidoj myusu identitati. Serejis redaktore ir antropologe Dace Dzenovska, vysi serejis roksti latvīšu literarajā volūdā skaitomi škārsteikla žurnalā “Satori”, bet latgaliski ari portalā lakuga.lv.

Vaira nakai treissymt godu piec tuo, kai Voltērs gondreiž vīnpersoniskai puororientēja Eiropys geografeju nu renesaņsis laikmata zīmeļu-dīnavydu ass iz apgaismeibys laikmata rītumu-austrumu asi, mes vys vēļ dzeivojam juo radeituos “filozofiskuos geografejis” ītvorā, kur telpa pakuortuota voldūšim prīškstotim par civilizaceju i kur puorsavītuošona telpā ir puorsavītuošona laikā [1]. Koč i pats Voltērs ceļuoja tik iztielē, sekojūt Zvīdrejis karaļam Kārļam XII karā ar Krīveju, 18. godu symta eistynī ceļuotuoji — par pīmāru, grafs de Segurs (de Segúr), kurs 1784. gods zīmā devēs iz Krīveju, kab stuotūs Katrīnys II golmā—īdzeivynuoja Voltēra iztieli praksē. Īsarads nu Prūsejis Pūlejā, de Segurs sacynoj, ka ir škārsuojs civilizacejis rūbežu i atsagrīzs vysmoz desmit godu symtus atpakaļ laikā [2]. Vyss, kas palics aiz mugorys, iz rītumim, ir saprūtams i civilizāts; vyss, kas iz prīšku, iz austrumim, nasaprūtams i barbarisks.

Konstatiejums, ka mes vys vēļ dzeivojam agruo apgaismeibys laikmata filozofiskuos geografejis giustā ir gondreiž voi banals i partū, prūtams, napīteikams, kab saprostu konkretys telpiskys attīceibys. Tok šod tod nūder sev atguodynuot, cik tys ir nūtureigs i asūšs kluotyn apzynuotuos i naapzynuotuos praksēs, caur kurom īvītojam sevi laikā i telpā. “Maņ redzīs, es naasu vīneigais, kurs skaiteja, ka Latgola ir nazkur cīši tuoli paceli, ir cīši nabadzeiga, tī vysi dzer, švaki celi, daudz krīvu, Daugovpiļs ir krīvu piļsāta i tt.,” roksta zemissorgs Juris Ulmanis, īsuocūt stuostu par sovys “saimisteibys” (t.i. Latvejis) apgaitu 2017. gods Zīmyssvātkūs. Zemissorgs Juris Ulmanis nav, prūtams, ni vaļstsveirs, na vysim zynoms redzīņu liders. Jis ir vīnkuorši Latvejis patriots, kurs rokstā pīmiņ na tik sovus, tok ari juo draugu lūkā Facebook voldūšūs prīškstotus. Taitod, Juris Ulmanis dūdās iz Latgolu, kab puorbaudeitu na tik sovus mitus, tok ari, kab īvīstu skaidreibu cytim. Atškireibā nu de Segura, kura ceļuojums apstyprynoj Voltēra iztielis radeitūs prīškstotus, Ulmanis atrūn Latgolu breineigu asam. Lauki apkūpti, vacainis naredz. “Pa ceļam tik vīna pamasta sola ar treis sātom.” Vairums nu mitu naapsastyprynoj, tok apsastyprynoj tys, ka dorba nav i jaunīši brauc paceli. Kū dareit, vaicoj Ulmanis, kab breineigajai Latgolai – “skaistajai mārgai” – ītu lobuok? Graut mitus, styprynuot rūbežu, atteisteit latgalīšu volūdu i nacionalū pošapziņu, jis sprīž.

Taišni nacionaluo pošapziņa radeja bažys vairumam latvīšu publikys, kod 2022. gods Saeimys vieliešonuos 18,56% Latgolys dzeivuotuoju atdeve bolsus par “Stabilitāti”. Tviterī izskanēja saucīni, ka “nazkas ir juodora ar Latgolu,” cikom “Ludzas Zemes” redaktore jau pyrma vieliešonu ījēme varūneigu nūstuoju, ka Latgolu naatdūs. Tys, voi jei runuoja sovā, laikroksta voi vysu ludzuonīšu vuordā, palīk iz itū šaļti nanūskaidruots vaicuojums. Bažys i naizpratni publiskajā telpā roda ari standarta ekonomiskī ruodeituoji — kai Latgolys, tai Latvejis. Ka Latveja atpalīk nu Igaunejis, Leitovys i puorejuos Eiropys [3], tod Latgola atpalīk nu Latvejis: “Latgola ir Baļtejis vaļstu nabadzeiguokais regions ar dīzgon vuoju atteisteibu. Ekonomiski mozuok atteisteiti regioni (t.s. “austrumu rūbežs”) ir sevkurā vaļstī, tok Latgola izaceļ – Baļtejis vaļstīs nav cyta regiona ar tik zamu īnuokumu leimini” [4]. Ekonomiskuos atpaliceibys puorvariešonys zalta atsliedzeņu vys nivīns vēļ nav atrads, konstatej Olegs Krasnopjorovs (2023)?

Eistyn, kur vys tai? Varbyut dreižuok juovaicoj, kai tys saīt, ka treissymt godu piec Austrumeiropys atpaliceibys diskursa rasšonuos i vaira nakai 100 godu piec tai sauktūs Baļtejis latvīšu (Vydzemis i Kūrzemis, t.i. Krīvejis imperejis Baļtejis guberņu latvīši) i Inflantejis aba Vitebskys (Latgolys) latvīšu apsavīnuošonys vīnā vaļstī, Latgola sagloboj sovu “austrumu rūbeža” kai “mozuok atteisteita regiona” statusu Latvejis publiskajā diskursā i ekonomiskajā ainovā? Nav jau vys tai, ka vyss ir nalabi. Latgola ir “breineiga”, “sirsneiga”, “suleiga sovā daudzveideibā”, jo, gols golā, tamā mozuok modernuo pasauļa atsvešynuoteibys i vāsuma. Itys ari pīsader pi apgaismeibys filozofiskuos geografejis montuojuma: kū vīta mozuok atteisteita, tū tei vaira sagloboj tuos tradicionaluos kulturys dalis, pat eksotisku barbarismu, kuruos racionalais modernais pasauļs rauga izskaust, tok kurys vys tik redzīs tik veļniški skaistys.

Latgolys atpaliceibys apzynuošona attīceibā pret Baļtejis latvīšu puoruokumu nacionaluos apzinis, izgleiteibys i tautsaimisteibys atteisteibys ziņā fundamentali strukturēja Baļtejis latvīšu i Latgolys latvīšu kūpā saīšonu 20. godu symta suokuos [5]. Sovā slovonajā 1901. gods runā Reigys Latvīšu bīdreibys Zineibu komisejis vosorys sapuļcēs Fraņcs Trasuns skaidroj Latgolys atpaliceibu ar seviški borgū kolonialū varu, drukys aizlīgumu i apgaismeibys tryukumu, reizē nūruodeidams, ka, tai kai latvīši ir vīna tauta, tod latgalīšu atpaliceiba ir vysys latvīšu tautys i na tik izgleituotu latgalīšu problema [6].

Fraņcs Kemps dūmuotim osuok uztver Baļtejis latvīšu augstpruoteibu i sovā 1910. gods apceriejumā par latgalīšim roksta, ka “ni latvīšu zineiba, ni muoksla nav pīgrīzušys itai tautys nūzarei sovu viereibu.” Par Latgolu nūpītnai, koč tendenciozi, roksta tik vuocīši i pūli, cikom Baļtejis latvīšu laikrokstu korespondenti turpynoj apraksteit “dažu Latgolys piļsieteņu i sādžu tymseibu, muoņticeibu i žyupeibu” [7]. Kemps nūruoda iz Baļtejis latvīšu provincialismu, kur tī, poši sovu civilizacejis lateņu stutādami caur Latgolys tymseibys izgaismuošonu, naspiej īmīsuot eistu apgaismeibys goru i izzynuot Latgolu, itū dorbu pamatūt vuocīšim i pūlim i piečuok pošim latgalīšim.

Ka 1910. godā Baļtejis latvīšim Latgola vēļ par tuolu, tod 1923. godā Oto Svenne, Stāmerīnā dzymušais Ludzys nūvoda tautškolu inspektors, sovā dorbā par jaunū i vacū Latgolu juos sovpateibom raksteis: “itī nūvodi ir myusu tautys pamyrušuos dalis, kuruos mums juoatdzeivynoj i juovad pi nacionalys pošapzinis.” Svenne uzajam civilizacejis miseju, tok nav skaidrys, voi tys paleidz voi traucej saprast i izzynuot Latgolu. Lai nu kai, Latgolys atpaliceibys diskurss, taipat kai Latgola, palīk par Latvejis vaļsti sastotūšu elementu. Eistyn kai ar Austrumeiropys “atkluošonu” Voltērs atkluoj Eiropys vysaideibu i Rītumeiropys puoruokumu, ar Latgolys “atkluošonu” Baļtejis latvīši reizē atkluoj Latvejis vysaideibu i sovu, koč provincialū, jo vys tik nu Eiropys atpalīkūšū, puoruokumu.

Latgolu Latvejā raksturoj fundamentala i da ituo naatrysynuota – i, īspiejams, pošreizejā vaļsts puorvaļdis modelī naatrysynojama – sprīdze. Problema nav tymā, ka par Latgolu volda stereotipi, kurūs var lobuot ar dūšonūs iz Latgolu i tuos īpazeišonu (tei nav brīsmeiga, bet breineiga). Problema, pa munam, meklejama taišni Latgolys i leidz ar tū ari Latvejis atpaliceibys skaidruojumūs. Vīni meklej cālūņus pošā zemē, cylvākūs i orientacejuos, seviški tamuos, kas iz austrumim. Cyti otkon skaita, ka par moz voi napareizi teik pīmāruoti jau zynomī instrumenti: investiceju pīsaiste, uzjiemiejdarbeibys veicynuošona, nacionaluos pošapzinis ceļšona. Tok varbyut taišni ite ari problema: ka instruments nastruodoj, tod tys ir juonūmaina, na juolītoj vēļ spareiguok.

Tok, leidzeigai kai Voltērs 18. godu symtā i Eiropys gaišuokī pruoti 20. godu symta beiguos [8], kuri ilgstūši i nanūgurstūši sprīde par Austrumeiropys atpaliceibys cālūnim, Saeimys Latgolys apakškomiseja reikoj izbraukuma sēdis Latgolā, kur, piec medeju ziņuotuo, sprīž, ka “Austrumu pīrūbežā ekonomiskajai atteisteibai juobyut straujuokai, styprynojūt pīrūbeža cylvākresursus i paplašynojūt atbolstu Latgolys specialajai ekonomiskajai zonai (SEZ).” Tikom Latgolys navaļstiskuos organizacejis grīžās pi ituos pošys apakškomisejis ar praseibu nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu školuos. Režisors Vīsturs Kairišs rūsynoj atteireit Latgolu nu Krīvejis pūstūšuos ītekmis i vaicoj, parkū Latgolā vēļ nav īreikuotys NATO bāzis. I literate i redaktore Ilze Sperga nūruoda, ka Latgola puorejai Latvejai vys vēļ redzīs cīši tuoli. Vyss ir gondreiž taipat kai beja 20. godu symta suokuos: nacionaluo pošapziņa i volūdys atteisteiba klyboj, ekonomika atpalīk i Reiga moz interesejās par Latgolu. Pat padūmu laiks īsaroksta itymā modelī: leidzeigai kai 19. godu symta ūtrajā pusē, kod Latgolā vaļdeja drukys aizlīgums, cikom puorejuo Latveja raksteja, skaiteja i atsateisteja, teik skaiteits, ka padūmu laiks vaira ītekmēja Latgolu, nūvadūt pi plaši diskutātuos “krīvu problemys” Latgolā.

Nu Voltēra laiku koč kas namiteigai ir juodora ar Austrumeiropu i nu 20. godu symta suoku koč kas namiteigai ir juodora ar Latgolu. Tok atškireibys palīk i attuolums eisti nasamazynoj. Obejis Eiropys dalis — rītumu i austrumu — turpynoj draudzeigai vierzeitīs iz prīšku, īturūt pīkluojeigu distaņci. Taipat ari Latveja i Latgola, obejis iz prīšku, drupeit aiz Eiropys, i Latgola pussūleiti aiz Latvejis. Apbreinojama nūtureiba vārojama ari distaņcis skaidrojumūs: Austrumeiropa vaira pakļauta slaviskuos kulturys ītekmei, pat ar barbarisma pazeimem, tamā mozuok izplateits protestantisms, tok tei vaira cītuse nu vysaidu nabreivis formu, nu dzymtbyušonys da socialisma totalitaruo slūga. Socialisma rāgs turpynoj vojuot kai taids zombejs [9], otkon i otkon caldamīs, kab īdvasmuotu vys jaunus ļaunuma izdzeišonas projektus. Tok kas taišni turpynojās? Miti, realitate voi tys, kai miti sasavyn ar realitati tik cīši, ka piļneibā izslādz radikalu politikys i puorvaļdis procesu puorsavieršonu i taidu rysynuojumu rasšonu, kas varātu mierktīceigai puorstruoduot vaļsts pamatūs īlyktū atpaliceibys strukturu.

Varbyut itei ari ir Latgolys i Latvejis specifika da ituo: byut par kīlnīkim impereju lyuzuma zonā, kur reiceibspieja sastuov nu tuo, ka vysapyrma juoatrūn pareizuo orientaceja i tod sekoj puorejuos īspiejamuos darbeibys? Ka nav īspiejams puormeit ītvoru, tod nikas cyts naatlīk, kai vēļ vaira izagleituot, vēļ vaira ceļt pošapziņu, vēļ vaira ceņstīs pīsaisteit investicejis, vēļ vaira veicynuot uzjiemiejdarbeibu, vēļ vairak mudynuot re-emigraceju, tok pagrīzt acs iz cytu pusi, kod atbraukušī otkon aizbrauc, jo, kai saceja Juris Ulmanis i jam pīkreit Vīsturs Kairišs, dorba nav i jaunī brauc paceli. Tok kai byutu, ka caur Latgolu, taišni caur Latgolu, impereju saskarsmis epicentru, mes raudzeitu lauzt itū īsyunojūšū mitu i realitatis satvierīni? Varbyut taišni caur Latgolu mes saprastu i puorveiduotu Latveju?

Soku paļdis Vinetai Vilcānei par paleidzeibu roksta tapšonā! Rokstu latvīšu literarajā volūdā var puorskaiteit ITE.

[1] Wolff, Larry. 1994. Inventing Eastern Europe: The Map of Civilization on the Minds of Enlightenment. Stanford, CA: Stanford University Press. Pp. 89–90

[2] Ibid: 6

[3] Krastiņš, Edmunds. 2023. Kāpēc Latvija nevar labāk? Rīga: Ekonomistu apvienība. Pieejams: https://www.ekonomisti.lv/wp-content/uploads/2023/02/Kapec-Latvija-nevar-labak.pdf

[4] Krasnopjorovs, Oļegs. 2023. Latgales atpalicības anatomija. Makroekonomika.lv, 21.06.2023. https://www.makroekonomika.lv/blogi/latgales-atpalicibas-anatomija

[5] Kemps, Francis. 1910. Latgalieši: kultūr-vēsturiska skice. Rakstu apgādiens “Zemnieka pūrs”, ceturtais sējums. Rīga: Ģenerālkomisijā pie D. Zeltiņa, Svenne, Oto. 1923. Vecā un jaunā Latgale un viņas īpatnības. Rīga: A. Ozoliņš, Malahovskis, Vladislavs. 2015. “Diskursi latviešu presē par Latgales reģiona īpatnību izpausmēm: ieskats vēsturiskajā pieredzē (1920-1934).” Via Latgalica 7: 64-75, Lāms, Ojārs. 2017. “Austrumlatvija tautisko romantiķu ģeopolitiskaā poētikā.” Via Latgalica 9: 52, Ījabs, Ivars. 2023. Nepateicīgie: Latviešu politiskās domas pirmsākumi Eiropas kontekstos. Rīga: Jumava.

[6] Ījabs 2023: 182

[7] Kemps 1910: 3

[8] Wolff 1994: 9

[9] Chelcea, Liviu and Oana Druțǎ. 2016. “Zombie socialism and the rise of neoliberalism in postsocialist Central and Eastern Europe.” Eurasian Geography and Economics 57(4-5): 521-544.

Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.