Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Rotko muzejā, kai nu ituo gods 1. oktobra oficiali sauc nazkodejū Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centru. Tys niu ir akreditāts muzejs, partū itūreiz kūpā ar tuo kruojuma departamenta vadeituoju Zani Melāni na tik īpazeisim muzeja kruojuma duorgumus, tok ari izzynuosim, kū īstuodis darbeibā mainejs jaunais statuss.

Zane Melāne stuosta, ka Rotko muzeja kruojums suocs veiduotīs vēļ pyrma muokslys centra atkluošonys 2013. godā. Īsuokumā bejuši Markam Rotko veļteiti gleznīceibys pleneri, kas niu puorauguši par vysaidu muokslys veidu storptautyskim muokslys simpozejim. Tūs daleibnīki vysod duovoj sovus dorbus muzeja kruojumam. Muzeja kruojumā ir kai Daugovpiļs i Latgolys, tai vysys Latvejis i pasauļa muokslinīku dorbi. Kai pastreipoj Zane, Rotko muzeja darbeiba dūd vareibu vītejim muokslinīkim pīsadaleit izstuodēs kūpā ar sovim kolegim nu vysa pasauļa.

Rotko muzejā ir vairuokys kruotivu telpys, kotrā nu tūs globojās kaida nu kolekceju – leluokuos nu tūs ir gleznīceibys, grafikys i laikmeteiguos keramikys. Kruojumā ir ari Daugovpilī dzymušūs muokslinīku – keramika Pētera Martinsona (1931-2013) i gleznuotuoja Sigurda Vīdzirkstis (1928-1974) – memorialuos kolekcejis. Taipat teik veiduotys ari cytu nūvadnīku, pīmāram, gleznuotuojis Silvys Linartis (1939-2018) i keramikis Izabellys Krollis (1938) kolekcejis.

Muzeja kruojuma vierteibys teik eksponātys kai tīpat iz vītys, tai ari cytur. Par pīmāru, vēļ da 26. novembra Latgolys viestnīceibā “Gors” Rēzeknē apsaverama Rotko muzeja kruojuma izstuode “Sarkanā”, kurā īkļauti Latvejis i uorvaļstu muokslinīku dorbi, kurūs dominej sorkonuo kruosa. Sovpus pošā muzejā Daugovpilī itūrudiņ atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”, kas paruoda palākuos kruosys vysaiduokys nūskanis, bet Martinsona sātā var īpasazeit ar keramika Pētera Martinsona rodūšū montuojumu. Tikom vēļ vīns ituo gods jaunums ir laikmeteiguos keramikys atkluotuo kruotive tīpat cītūkšņa vaļnī, kurā izvītuots vaira nakai 100 muokslinīku dorbu, kas puorstuov 40 pasauļa vaļsts. Tū kotru dīnu nu ostoņu reitā da ostoņu vokorā īspiejams apmeklēt bez moksys.

Zane Melāne nūruoda, ka navar saceit, ka muzeja statuss īstuodis darbeibā cīši byutu kū mainejs, jo muzeja pamatfunkcejis tyka veiksmeigai eistynuotys ari, struodojūt ar Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra nūsaukumu. Jau vairuokus godus jī īsasaistejuši ari kai Latvejis, tai storptautyska mārūga muzeju organizacejuos. Leluokuos puormainis ir kruojuma departamentā – dorbu suokuši jauni kruojuma globuotuoji, kurūs vydā ir kai profesionals restaurators, tai specialists, kurs nūsadorboj ar muokslys dorbu digitalizaceju. Nūzeimeigai aizsardzeibys i statusa ziņā, ka niu Rotko muzeja, kai vysu akreditātūs muzeju, kruojums ir daļa nu Nacionaluo muzeju kruojuma. Tys varātu veicynuot sadarbeibu iz prīšku ar cytim muokslys muzejim Eiropā i cytur pasaulī.

Vīna nu muzeju pamatfunkceju ir ari pietnīceiba, kū Rotko muzejs plānoj atteisteit. Da ituo jau interesentim beja daīmami muokslys centra sagataveitī pietnīcyskī izdavumi par Pēteri Martinsonu i Silvu Linarti, niu tūp leidzeigs dorbs par Izabellu Krolli. Iz prīšku paradzāts struoduot pi Pētera Martinsona arhiva zynuotnyskuos izpietis. Muzeja kruojumā ir kai Martinsona dokumenti, tai skicis, pīzeimis, kartenis i pat personeigī prīškmati. Izpietis rezultatā tiks papyldynuota Martinsona sātys ekspoziceja. Taipat teik dūmuots par Marka Rotko dzeivis i daiļradis pieteišonu i juo personeibai, kai ari muokslys filozofejai veļteitys ekspozicejis sataiseišonu.

Na vīna viņ muzeja darbinīki portalam lakuga.lv sacejuši, ka atlaseit tik treis prīškmatus nu kruojuma ir cīši sarežgeitai. Tam pīkreit ari Zane Melāne, tok vys tik tū ir izdarejuse i īpazeistynoj myus ar Marka Rotko dorba originalu, Pētera Martinsona zeimiejumu, kai ari Daiņa Pundura laikmeteiguos keramikys kompoziceju, kas nūvārtāta Martinsona bolvys konkursā.

Rotko originaldorbs

Nav ni mozuokūs švuorbu, ka muzeja leluokūs duorgumu vydā ir Marka Rotko originaldorbi. Īprīšk Rotko originali, kas beja i ari niu apsaverami Daugovpilī, tyka deponāti nu muokslinīka bārnu – Kristofera Rotko i Keitys Rotko-Prizelys – personeigūs kolekceju. Tok itūgod, svietejūt Rotko centra desmit godu jubileju, Keita Rotko-Prizela tam izduovuojuse divejus muokslinīka agrynuo perioda originalzeimiejumus.

Zeimiejums “Bez nūsaukuma/sādūša sīvīte”, kuru Zane Melāne izceļ kai vīnu nu ituo roksta kruojuma duorgumim, ir radeits ap 1933.-1934. godu. Itymā laikā Rotko apmekliejs vysaiduokys muokslys studejis, jo, kai zynoms, jam nabeja profesionalys muokslys izgleiteibys. Muokslinīka agrynajai daiļradei rakstureigi zeimiejumi i gleznuojumi realistiskā stylā. Tok juosoka, ka dorbā radzamais sīvītis tāls nav veiduots anatomiski piļneigi precizi, tī var maneit ekspresionisma īzeimis. Taipat tam rakstureigs Rotko agrynajam periodam rakstureigais jutekliskums, telpys izjiuta, nūslāpumaineiba. Itys zeimiejums īkļauts ASV Nacionaluos muokslys galerejis katalogā “Rotko dorbi iz papeira”, kurā ir ap 2600 Rotko dorbu.

Dorbs zeimāts ar grafitu iz bond papeira. Kas tys par taidu papeiru? Izaruod, ka taidu kai eipaši kvalitativu nazkod izmontuoja vaļsts obligacejom, niu tū daudz lītoj grafikā, ari kai viestuļu papeiru.

Pētera Martinsona zeimiejums

Dūmojūt par Pēteri Martinsonu i juo daiļradi, pyrmuo asociaceja vys jau ir saisteita ar keramiku. Tok izaruod, ka jis ari zeimiejs, i Zane Melāne nu grafikys kruojuma atviļktņu mums izceļ Martinsona tušys zeimiejumu, kas papyldynuots ar kruosainim akvarelim. Tys radeits 1978. godā, i, kai soka Zane, ir gona natipisks, jo muzeja kruojumā ir tik diveji itaidi kruosaini Martinsona grafikys dorbi. Tok kūpumā nu 20. g.s. 70. godu leidz pat myuža golam tei beja rakstureiga muokslinīka rodūšuo izpausme – kotru dīnu jis radejs vysmoz vīnu zeimiejumu, tai izlikūt iz papeira sovu nūskaņuojumu voi emocejis. Šaļtim itī zeimiejumi kolpuojuši ari par skicem Martinsona muokslys dorbim. Muokslinīka arhivā tušys zeimiejumi atrūnami ari iz vysaiduoku papeira izstruoduojumu – pīzeimu kalendara, salvešu, viedekļa i cytu. Jis zeimiejs ari svātku apsveikumus. Itys zeimiejums ir daļa nu Pētera Martinsona kolekcejis, kū muokslinīka saime tūreizejam Rotko centram izduovuoja 2017. godā.

Daiņa Pundura kompoziceja

Zane Melāne izceļ ari vīnu Rotko muzeja laikmeteiguos keramikys kolekcejis dorbu. Tei ir muokslinīka Daiņa Pundura kompoziceja “Plūstošā kolekcija”, kas radeita 2015.-2016. godā i sajāmuse 1. Latvejis Keramikys bienalis konkursa izstuodis “Martinsona bolva” nacionalū zalta apbolvuojumu. Nu 2016. gods Rotko muzejs sadarbeibā ar Latvejis Laikmeteiguos keramikys centru eistynoj vasalu Latvejis Keramikys bienalis pasuokumu cyklu. Tūs vydā ir ari keramika Pētera Martinsona vuordā nūsauktuo konkursa “Martinsona bolva” organiziešona. Storptautyska žureja izalosa treis nacionala leimiņa, kai ari treis storptautyskūs laureatus. Itūgod bienale nūtyka jau catūrtū reizi, da 18. februara Rotko muzejā apsaverama īspaideiga “Martinsona bolvys” konkursa izstuode.

Muokslinīks Dainis Pundurs ir latgalīts, dzims Kruoslovys nūvodā, vuicejīs Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolā. Niu jis ir Latvejis Muokslys akademejis asociātais profesors, itūgod beja ari Martinsona bolvys žurejā. Daiņa Pundura dorbi Rotko muzejā bejuši apsaverami ni reizi viņ – 2018. godā tūlaik vēļ muokslys centrā beja juo personalizstuode, ari tagad da februara vyds Martinsona sātā radzams Pundura eksperimentalais dorbs “Vizualizējot gravitāciju”.

Kompoziceja “Plūstošā kolekcija” taiseita nu kaula porcelana. Zane pastreipoj, ka tys ir cīši interesants materials, jo tuo ražuošonā teik izmontuots kaulu puļvers, kas nūdrūsynoj porcelana eipašū pluonumu i speidiešonu gaismā. “Plūstošā kolekcija” līk dūmuot par ekologejis temom – klimata puormaiņom i laduojim, kas laižās. Muokslys dorbs eipašs ari partū, ka 2017. godā “Latvijas Pasts” serejā “Mūsdienu mākslinieki” izdeve postmarku i aplūksni ar tū.

Galerejā Martinsona bolvys konkursa izstuode Rotko muzejā. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv