Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Vīna nu Latgolys Kulturviesturis muzeja (LKM) Rēzeknē kasgadejom tradicejom ir Latgolys muokslinīku dorbu izstuode “Rudens 2023”. Itūgod izstuodis moto i tema ir “Taka/Styga”, kas tālainai ir pretstats plotam lelceļam, stygys bīži viņ mādz byut leikumainys i ar brikšnim nūaugušys, tok cylvākam vysleidz ir izviele – īt eisuokū voi izavielēt garuokū, tok na vysod paradzamū ceļu, viesteits izstuodis aprokstā. Izstuode byus apsaverama da 30. decembra.

Ka par atskaitis punktu jimt atjaunuotū Latveju, tod Latgolys muokslinīku dorbu izstuode Latgolys Kulturviesturis muzejā kasgadeji nūteik jau nu 1996. goda, tok izstuodis tradicejis aizsuokumi meklejami vēļ padūmu okupacejis laikā. Itūgod Latgolys Kulturviesturis muzeja Rēzeknē Latgolys muokslinīku dorbu izstuodē sevkuram interesentam ir vareiba apsavērt muokslinīku dorbus vysaiduokuos formuos i veidūs, ir stuojmuoklsys dorbi – gleznys, grafikys, skulpturys, taipoš ari instalacejis i objekti, kuri puorstuov laikmeteigū muokslu. Izstuodis atkluošonu boguotynuoja Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys audziekni – izgleiteibys programys “Tradicionaluo muzyka” puorstuovis Ērika Ruhmane i Antra Toporkova, kai ari izgleiteibys programys “Vokaluo muzyka” puorstuove Anna Guba.

Kai izstuodis atkluošonys uzrunā saceja LKM direktore Anastasija Strauta, sevkurs nu muokslinīku dorbu nas leidza ari autora ideju, emocejis i pīredzi, kas ir tuo autora “styga” i veids, kai jis radz pasauli sev apleik.

LKM Muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure stuosta, ka itūgod izstuodē apsverami 59 autoru 91 dorbs, sevkurā godā dorbu skaits ir aptyvai leidzeigs, partū ka muzeja telpu plateiba ir gona īrūbežuota. “Mes kotrys raugom dzeivē īsavuiceit koč kū jaunu, taipoš dora ari muokslinīki, ituo gods izstuodē redzim, ka muokslinīki izmontoj vysaidys tehnikys, tymā storpā paleigūs īt ari myusu dīnu tehnologejis, tok nateik damiersts ari par klasiskū gleznīceibu,” stuosta Inese Dundure. “Izavielejūt kasgadejū izstuodis temu, mes raugom atrast koč kū asūšajam laikam i sajiutom atbylstūšu, tei ir ari myusu pruota vātra, kur sagrupejam vairuokus variantus. Svareigi, kab tys vuords labi puorsalyktu ari latgaliski,” skaidroj LKM Muokslys nūdalis vadeituoja.

Kai stuosta vīna nu izstuodis dalineicu, keramike i keramikys zeimyna “Pīterkolns” saimineica Dace Losāne, itaiduos izstuodēs keramika nav plašuok puorstuovātais žanrs, tok keramiku Latgolā, kai zynoms, ir gona daudz. “Daudz ir ari taidu, kuri taisa na tik vīnkuoršus saimisteibā lītojamus traukus, tok sovus dorbus papyldynoj ar vysaiduokim dekorativim elementim, deļtam, pa munam, tūs nūteikti byutu vārts atruodeit plotuokai publikai. Ari munim traukim vysleidz ir saimnīcyska i praktiska nūzeime, tok ar muokslinīcyskuma pīgaršu.”

Juodasoka, ka Rēzeknis nūvoda Ūzulainis kulturys nomā ir atkluota ari Dacis Losānis pyrmuo personalizstuode. Da šam Dace ari ir pīsadalejuse izstuodēs, tok parosti kūpā ar cytim muokslinīkim. “Mani cīši prīcej, ka muna pyrmuo personalizstuode byus apsaverama vītā, kurā es niu dzeivoju. Īspiejams, itys ir lobs starts deļ vēļ leluoku dorbu. Izstuode byus apsaverama da 9. decembra.”

Fotogalereja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv