Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

27. novembrī Daugovpilī, Rotko muzejā, i 29. novembrī Reigā, “WILLA teātrī”, byus vareiba nūsavērt Rēzeknis teatra izruodi “Muols”, kas veļteita Latgolys pūdnīceibai. Īstudiejums beja vīns nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” laureatu.

Izruode “Muols” tyka īstudāta 2021. gods rudinī, tok pandemejis īrūbežuojumu deļ ar skateituojim pyrmūreiz sasatyka pārņ februarī. Īstudiejumā pīsadola akteri Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i Liena Šmukste, kai ari muzike Liene Skrebinska. “Muola” režisors ir Mārtiņš Eihe. Piec juo aizīšonys nu Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskuo vadeituoja omota, leidzeigai kai gondreiž vysys cytys Eihis īstudātuos izruodis, ari “Muols” vaira natyka spālāts – tū publiski kai medejim, tai ari “Boņuka” bolvys ceremonejā pastreipuoja Juoņs Krūņs. Tok, kai niu stuosta Juoņs, taišni piec bolvys sajimšonys ari nu Rēzeknis teatra “Joriks” pusis pasaruodejuse iniciativa “Muolu” otkon paruodeit skateituojim. Tam sajimts ari Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” finansiejums. Suokumā bejuse dūma vīnu izruodi īplānuot ari Rēzeknē, tok, kai pīzeist Krūņs, taišni jam nav saguojs sovā dorbu grafikā tam atrast laiku. Voi tys nūzeimoj, ka itei ari varātu byut pādejuo vareiba redzēt “Muolu”? Konkretu atbiļdi nu Rēzeknis teatra “Joriks”, kas tū varātu zynuot vyslobuok, portals lakuga.lv nasajēme, tok Juoņs Krūņs izsaceja sovu personeigū izjiutu, ka, vysdreižuok, zynūt ari Rēzeknis piļsātys finansialuos problemys, tai varātu byut.

“Muols” atkluoj Latgolys pūdnīceibys procesus – kai teik dabuots i gataveits veiduošonai dereigs muols, kai nūteik cepļa kūršona, kai atdzymuse Latgolys malnuo keramika, kai var izavuiceit par pūdnīku, kai sūpluok sadzeivoj jaunuo i tradicionaluo keramika i cyti vaicuojumi, bet jo eipašu vītu tamā ījem muokslys zynuotnīka, Latgolys keramikys viesturis pietnīka Juoņa Pujāta (1925–1988) personeiba i darbeiba. Zeimeiga ir izruodis aktera Juoņa Krūņa saisteiba ar Pujātu – muokslys zynuotnīks beja juo babys bruoļs. Izruode baļsteita intervejuos ar myusu dīnu keramikim i stuostūs par jau myužeibā nūguojušajim Latgolys pūdnīkim. Tuos laikā, īelpojūt muola smuordu i pīsaskarūt tam, skateituoji tiks aicynuoti pīsadaleit ceļuojumā nu aizviesturis da myusu dīnu, nu muola pyka da suču, nu bārna, kurs bejs iz vīnu keramikys nūdarbeibu, da muokslinīka, kurs materalam atdevs vysu sovu dzeivi.

Izruodis scenografeju taisejuse Paraskēva Deikina, bet dramaturgiskū materialu – izruodis stuostu – veiduojuse aktrise i dramaturge Rūta Holendere (Dišlere). Izruodē akteru izspālātajuos sarunuos sūpluok skaņ kai latvīšu literaruo, tai latgalīšu volūda. Vaira par izruodi var izzynuot portala sarunā ar tuos veiduotuojim ITE, kai ari atskotā iz izruodi ITE.

Izruode Rotko muzejā nūtiks 27. novembrī 19.00 stuņdēs, bet “WILLA teātrī” – 29. novembrī 19.00 stuņdēs. Beletus iz tom var nūpierkt “Biļešu paradīzes” sātys lopā.