Stuosta autore: Sarmīte Trūpa

Konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2023”, kura moto itūreiz beja “Es rokstu, bet voi tu skaiteisi?”, trešū vītu dabuoja Sarmīte Trūpa, kura īt nu Viļānu, bet niu dzeivoj Vuocejā i Maincys Universitatē vuica kai vyspuoreigys volūdnīceibys lītys, tai ari latvīšu volūdu, i tī, kur ir īspieja, šū tū pastuosta par latgalīšim. Jei stuosta, ka roksta tik sovai i draugu prīcai, ari “Latgolys prozys skaitejumim” stuostus jei īsyutejuse taišni piec draugu īrūsynuojuma. Sarmītis konkursa dorbu kai video, tai puorskaitomā versejā pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim.

Par gūvi i marcipanu

Nu reita kaids parosti jau beja paspiejs aizvest gūvi da ganeibu, cikom es vēļ nabeju pasamūduse. Muns dorbs beja kotru vokoru īt i atvest jū atpakaļ iz sātu. Tik pa rešam gūvs tyka pamaineitys. Kod beja palykušys par vacu i deve tik moz pīna, ka nabeja vairs jāgys īt slaukt. Kotrā gadīnī tam beja juobyut cīši nūpītnam īmesļam. Aiz garlaiceibys viņ sovys gūvs nivīns paceli nadeve.

Vēļ pyrma gūteņa tyka īluodāta pīkabē ceļuojumam iz Rēzeknis galis kombinatu, Mama jau staiguoja rinčī sarauduotom acim. Tei vysod beja daudz biedeiguoka dīna nakai, par pīmāru, cyuku bēris tīpoš pogolmā. Cyuka, sadaleita anatomiskuos vīneibuos, pa gobolam viņ tyka stīpta da balkona. Tī jei dzysa, izkluota iz greidys i goldu. Izdaleita pa bļūdom, kotlim i spanim. Iz tū vysi vērēs pragmatiski – byus kotleti, karbonadis, moltys galis mērce i peirāgi ar speki i seipulim. Tod Mamai nimoz ari nabeja cīši laika par kū naviņ bāduot. Vīnā koktā jau gaideja cyukys kuojis, cytā golva. Asnis spanī vīglai goruoja. Saldejamuo skapa tryukuma deļ cyuku varēja kaut vīneigi soltā laikā. Koč kod vāluok, kod byus breivuoka šaļteņa, Mama dēs putraimu dasys. Maņ atļaus juos ar odotu sadūrsteit. Iz plitys jau vuorejās abāda kuopusti. Kaidu laiku pogolmā veļ rāguosīs ituo nūtykuma asiņainuos līceibys, cikom puorsakluos ar jauna, teira snīga kuortu. Voi ari izkuss i pagaiss kūpā ar vacū.

Vīnolga, kai mes tūs mozūs teleņus reiz nabyutu nūkristiejuši – par Vivianu voi par Zeili, – izaugušys myusu gūvs vysod sauce par Bryunem. Taidu bryuņu, bryuneišu nu vysys dzeraunis aplūkā tyka salaists vysmoz gobolu septeņdesmit. Myusejuo vysod pazyna mani, a es jū. Koč tuos cytys deve daudz pīna nu reita, pušdīnēs i vokorā, koč jom tesmini vylkuos pa zuoli, myusu Bryune tūtīs izavēre kai nu žurnala vuoka – ar graciozi veiduotim rogim i šmuku mugurys izlūkumu. Ar teiru spolvu. Ar zynomu leidzjiuteibu vierūs iz našmukajom, iz kauslem, konfliktātuojom i nateirelem. Kaidai beja nūlauzts i nūbintāts rogs, cytai pi suona dakoltuši syudi voi izrauts kaids gobols spolvys. Vēļ cyta guoja suoniskai, golvu pīškībuse – kai sirdeigs kaimiņš, kas nagrib sveicynuotīs. Voi nūlīkuse iz leju kai špetns vucyns, kam pruotā badeišonuos. Bryune poša paguoja maņ pretim, pīlīce pīri, kab es varātum apmest striči ap rogim. Jai patyka, ka pakosu storp tim.

Piec tam mes kaidu breidi vysi tai ar stričim rūkā veļ stuovējom – kai kab gaideitu, kod nūskanēs piedejais zvons. Voi dreižuok kai pyrms starta sliepuošonys sacenseibuos. Kaimiņu cjocis puorsprīde vēļ aktualuokuos lītys. Kurs nūmirs, deļ kuo mirs i kurūs kopūs globuos. Kod i kurymā veikalā dūs dasys. Kur nūpierkt vuoceņus deļ zapts burku. Kai izaudzēt tik šmukys lilejis kai Stepaņai. Ka juosarunoj Ontons, lai atbrauc izvoguot guļbys. Gūvs tikom deidejuos. Kod kotrys beidzūt beja sagivs sovejū i turēja povodā, vuorti tyka attaiseiti i vysa garuo proceseja varēja cīrēt iz sātu.

Mes ar Bryuni bejom dīzgon mosnys, bīži pat guojom vysim puorejim pa prīšku. Ka kaids beja aizakaviejs, tam vajadzēja niu raudzeit nūgiut sovu gūvi pa ceļam. Reizem Bryunei sasavajadzēja buļļa. Tod jei speitiejuos, naklausēja mane. Pat ka maņ beja šai tai izadevs apmest striči ap rogim, jei taipat izaruove i aizmauce paceli. Es liekšuoju pakaļ. Ka jei pa ceļam beja koč kū aizraujūšu īraudzejuse, reizem maņ vēļ izadeve dadzeit. Tod jei otkon nabeja izkustynojama nu vītys. Beja gotova stuovēt tik tymā vīnā punktā koč stuņdi. Ka mieginuoju viļkt aiz striča, Bryune paspēre kaidu sūli i izkuope maņ, par pīmāru, iz kuojis. Stulbais lūps! Maņ treisēja lyupa – aiz dušmu i aiz suopu. A Bryunei vīna olga, kas ta jai – izaruove pa ūtram luogam i aizliekšuoja kai taids hipodroma zyrgs puori guļbu teirumam, puori runkulim i ziernim. Cikom atklybuoju da pogolma, Mama voi Tēte beja tū trokū lūpu jau sagivuši i rysynuoja buļļa vaicuojumu.

Vosoru reitūs, kod nabeja juoīt ravātu voi laseit kumeleitis školys izmieginuojumu lauceņā, muns uzdavums beja apbraukuot piļsātys veikalus i pīpierkt maizis. Tai kai vīni ar maizi baruoja lūpus, a cyti otkon jim tuo nagribēja ļaut, tod vīnā veikalā vīnai personai nadeve vairuok par div kukulim. Maņ patyka vyzynotīs apleik ar ritini, i nūpierkt īspiejami daudz maizis beja taids kai izaicynuojums i hobijs, i socializiešonuos īspieja pi reizis. Sovu miseju sasajutu izpiļdejuse, kod kotrā pusē styurei (deļ leidzsvora) žvuorbuojuos pa kulei ar četrim kīgeleišim (lyudzu najaukt ar ceglim – nu tūs tyka myurātys plitys i škūrstyni). Šod tod nūpierku vēļ ari kaidu batonu, vyslobuok ar rozinem i vēļ korstu.

Par kapeikom, kas palyka puori piec maizis pierkšonys i kas attīceigai tod pīderēja maņ, nikuo cīši interesanta gon parosti nūpierkt navarēja. Reizem tai ari nūsavolkuoju ar sovom deveņom, pīcpadsmit voi divdesmit kapeikom gar deveituo veikala tukšajim plauktim i makaronu i margarina paceņom. Saldiejumu iz kulinareju atvede reši. Cikom izstuovieju ryndu, tys daguna golā jau beja izabeidzs voi ari juo konsistence beja izamainejuse, i saldiejums izavēre piec dzaltona i kunkuļaina kriejuma. Atlyka tik batons ar rozinem, pončiki i buļcenis.

Vīnu reitu puormainis piec izdūmuoju suokt ar veikalu, kas atsaroda tyvuok sātai, tok iz pavysam cytu golu nakai vysi puorejī. Aiz upis. Īspīsts pa vydu Reigys – Moskovys šosejai i lelajam uobeļduorzam, kas drūsai viņ beja pīderiejs kaidam budžam. Kotrs kuorteigs padūmu cylvāks – garum voi cauri eimūt – pīēde tī pylnu vādaru – dzidrūs, cukureņus, rūžuobeļus, muoluobeļus. Kas kuramā šaļtī beja garšojams. Lobuok gon, prūtams, pa klusū – lai cyti naredz i nazyna. Tū, kas palyka puori, rudins tolkuos nūlaseja školāni. Iz kurīni uobeli ceļuos piec tam, nivīns naprota izstuosteit. It kai vuoreišūt kompotu iedneicā. It kai izbaruošūt saimisteibys gūvim voi cyukom.

Par reizi saprotu, ka tī koč kū dūd, kaidu deficitu nūteikti. Tik maizis deļ rynda pa vysu veikala pogolmu nasalūceitu. A ka ir rynda, tod juostuov. Lai dūd, kū dūdami, juojem. Vītejī traktoristi, agronomi, slauciejis i brigaderi gon jau stuovēja piec kuo cyta, bet es īraudzeju lelys kompetys. Divtik leluokys nakai sprostuos. Iz ružovi i bolti streipuotuo īpakuojuma viersā beja raksteits “Marcipāns”. Plykuos kompetys Tēte reizem nūpierka vasalu kasti, a nu itūs puordevieja īdeve maņ tik div gobolys, vairuok napīsanuokūt. Aizmiersuse par maizi (gon vāluok nūpierkšu, maize nav marcipans, nikur napagaiss!), tešūs iz sātu. Tod obeji ar Bruoli siediejom iz ganku – vīna kompeta jam, ūtra maņ. Tei garša vēļ godim gulēja iz mēlis.

Storp mīlesteibu i naidu asūt tik vīns sūļs. Plaisa izaveiduoja ari storp mani i piedejū Bryuni. Taipat kai cytus reizem raudzeja pīspīst mīlēt Raini, maņ draudēja ar gūvi. Vysā nūpītneibā Mama saceja, ka iz diskoteku es īšūt tik tod, ka buyšūt izslaukuse Bryuni. Baba, kai guni pīškeļt grybādama, pībolsuoja, ka, nui, – šei munā vacumā asūt slaukuse pi saiminīka jau ostonis gūvs nu reita i tikpoš vokorā. Cikom muna lobuokuo draudzine fenuoja sev motus i pletēja nazkurū reizi tū pošu vīnu blūzis volaneņa maleņu, maņ kai palnruškeitei beja juosavalk iz klāvu. I piec tam ar gūvs smoku tikū izmozguotajūs motūs iz diskoteku.

Bryune īsuove vēļ puors reižu ar asti pa byudu. Maņ tai rībuos itei gūvs i juos pīns! Beju sirdeiga kai pyučs. Kai naviņ, sačvāruse pa cičam storp ruodeituojpierstu i eikški, pa tīvai stryukleņai vys tik šai tai beju pīslaukuse kaidu trešdaļu spaņa. Ar trūksni nūlyku tū kuknē iz greidys.

Taipat kai vyss koč kod izabeidz, tai daguoja ari piedejuo gūvu kūpganeišonys vosora. Mama ar Tēti beja pīsavārsuši jaunsaiminīku kusteibai i caurom dīnom moluos pa sovu jaunū “fazendu”, a maņ vajadzēja aizvest nu reita Muosu iz bārnuduorzu i Bryuni iz gonim. Stuņdinīka zvonu nadzierdieju, pasamūdu nu tuo, ka saule speidēja acīs. Cikom tyku ar gūvi da aplūka, mosnuokuos cjocis jau, spaņus grabynuodamys, tecēja iz pušdīņu slaukšonu. Kūpeiguos pļovys dreiži tyka atdūtys tim, kam beja pīderiejušys pyrms kara. Mama, saprotuse, ka nu mane nikaida lauku saimineica nasaīs, lykuos mīrā. Juos piedejū gūvi puormainis piec sauce par Billi.