10 idejis latgaliskom Zīmyssvātku duovonom. Īsoka portala lakuga.lv redakceja
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Ir eistais (pat saceitu pādejais) laiks, lai sagataveitu Zīmyssvatku duovonys. Portala lakuga.lv redakceja ir sagatavejuse sarokstu ar 10 latgaliskom duovonom, kū variesi paduovynuot sovim meilajim. Aicynojam īsavērt i pabaļsteit sovejūs kai svātkūs, tai kasdīnā!
Sunāna pīdzeivuojumi skaiteišonai lelim i mozim
Laurys Meļnis i Viviannys Mariis Stanislavskys radeitais komikss bārnim latgaliski “Sunāns breiveibā” ir cīši subjektivs i personeigi meils duovonys īsacejums. Pyrmais itaida veida izdavums latgaliski (izdeviejs latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”), kas jau vysu godu ar atsauksmem nu bārnu i jūs vacuoku ir prīcynuojs komiksa komandu. Taipat itys ir pyrmais dorbs latgaliski, kas dabuojs atzineibu Storptautyskajā Jāņa Baltilka bolvā bārnu literaturā, par autoris Laurys Melnis debeju sajemūt A/S “Latvijas valsts meži” bolvu kategorejā “Jaunaudze”. Vys tik itys stuosts byus na viņ aizraunūšs pīdzeivuojums i leidza dzeivuošona Sunāna gaitom mozuokajim skaiteituojim, tok reizē ari pīaugušajim dorbs, ar kuru suokt skaiteit koč kū latgaliski. Komiksu var nūpierkt ITE.
Ceļš iz Latgolu sešys reizis godā
Īprīcynuot sevi, atbaļsteit cytus dareituojus i izzynuot vaira par Latgolys ļaudim i stuostim – tū vysu var ar žurnala “A12” abonementu. Sešys reizis godā žurnals byus prīškā posta kastē, viestejūt par cylvākim, kuri dzeivoj i dora Latgolā, tim, kurim Latgola sirdī, koč i dzeivis celi nūvaduši cytur, taipat žurnals izzynojūši vad pa upu, stygu, piļsātys īlu, nūtikšonu i cytu Latgolys stuostu celim. Žurnala komandai itys ir sirdsdorbs, bet kotrys abonements dūd styprynuojumu, ka itam dorbam i stuostim byus skaiteituoji. Vaira par žurnala aboniešonu ITE.
Paduovynoj mundrumu ar KUUP kopeju
Marta Puzāka sovim tyvajim īsoka izduovuot grauzdātū KUUP kopeju. Tys byus na viņ gords, tok ari lītdereiga duovona – jaunajā godā byus mundrums i dorbi veiksīs tik mudri, cik KUUP sagatavej kopeju.
Latgolys meistaru veiduotī trauki
Ka jau dzert Latgolys kopeju, tok tik nu Latgolā taiseitu skryužu! Skaistī muola darynuojumi sevkuram iedīņam/dzierīņam pīvīnoj drupeit eipašuoku garšu. Taipoš taida duovona ir atbolsts ari vītejim pūdnīceibys meistarim.
Annelis Slišānis gruomotys
Laura Melne ir tys cylvāks, kurs parosti cytim duovoj gruomotys. I eipaša prīca jai ir izduovuot cylvākim gruomotys latgaliski. Drupeit jau sirsneņa treis – skaiteis voi naskaiteis, nūliks dzili plauktā, kab kruotu putekļus, voi pi skapeiša iz gultys, kab vokorā atškiertu. Annelis Slišānis “tuoraga stuosti” ir tei gruomota, par kuru jai nav švuorbu, ka draugi eistyn skaita. Labi meklejūt, vēļ var atrast i nūpierkt vysys treis Annelis da ituo izguojušuos gruomotys: “#100 deči Latvijai”, “tuoraga stuosti” i “tuoraga stuosti. pīns”. Ka zyni, ka cylvākam taidu vēļ nav, duovynoj vysys, apteitys ar gleitu stričeiti.
Ceļuojums iz kaidu nu Latgolys muzeju
Muzeji ir vīna nu Laurys Meļnis vuojeibu, i, struodojūt pi rokstu serejis par Latgolys muzeju kruojumu duorgumim, nu jau Laura ir bejuse gondreiž vysūs, kas myusu viesturiskajā zemē atsarūn. Kotra muzeja apmekliejums ir prīca – vysur ir kas nibejs eipašs, voi tys byutu pasauļa leimiņa muokslys centrs, voi nalels pogosta muzejs. A kai ta tū ceļuojumu izduovuot, ka muzejūs eisti duovonu kartis navar nūpierkt? Sataisi pats! Karteņā īroksti, ka aizvessi cylvāku iz konkretu muzeju, vīnkuorši kaidu nu Latgolys muzeju voi konkretu muzeju skaitu. Lai kur jius aizbrauktu, nūteikti atkluosit sev koč kū jaunu!
Beleti iz kulturys nūtikšonom Latgolā
Laura Spundere grybātu kotram īsaceit vēļ itūgod apmeklēt koč vīnu kulturys nūtikšonu. Tys var byut tovā pogostā voi cīmā, var byut kaidā nu Latgolys lelūs kulturvītu, kai “Gors”, Lūznovys muiža, Rotko muzejs i cyti, vys kultura vysaiduokuos tuos izpausmēs boguotynoj tevi īškeji i dora prīceiguoku.
Veseleigī gordumi nu Latgolys mozūs ražuotuoju
Īsokam atbaļsteit ari vītejūs mozūs ražuotuojus. Par pīmāru, saguoduot veseleigus gordumus nu “Čaklā bite” voi “Līvānu ķiploks” i kanipu lobumus nu “Obelisk farm“. Esit vasali i prīceigi!
Saplānuots jaunais gods ar “Giut breidi”
Lai jaunais gods byutu vysaidyu nūtikšonu boguots, tū vajag saplānuot. Īsokam paduovynuot sovim tyvajim “Giut breidi” plānuotuoju, kura ituo gods tema ir draudzeiba, i tymā īraksteit vysaidys aktivitatis, kū kūpā varātu sadareit 2024. godā. Plānuotuoju vari nūpierkt ITE.
Pierts rituals i naktsmītnis lauku sātā “Bondari”
Latgolā ir daudzi šmuku vītu, kur aizvadeit kaidu nasteidzeigu nedeļgolu 2024. godā – izavielej kaidu nu tūs i paduovoj nakšņuošonu tī. Amanda Anusāne cīši rekomendej lauku sātu “Bondari” i pierts ritualu pi Ingūnys Zeilis, kab atsapyustu nu kasdīnys steigys.
View this post on Instagram
