Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Jau sastdiņ, 13. janvarī, Latgolys viestnīceibā “Gors” izskanēs Matīsa Čudara trio albuma “Take your time” prezentacejis koncerts “No Bērzgales līdz Ņujorkai”. Kai Rēzeknis nūvoda Bieržgaļam, tai Ņujorkai gitarista i komponista Matīsa Čudara dzeivē ir lela nūzeime. Vīnā jis bierneibā jaucs kūpā zemenis ar pīnu i pyunē spieliejs kartys, ūtrā – niu dzeivoj i rauga sevi atteisteit muzykali. Bieržgaļs, Ņujorka, džezs i rodūša cylvāka izaicynuojumi beja ari myusu sarunys golvonuos temys.

Itūmienes tovam trio ir paradzāti vairuoki koncerti, tok, ruodīs, ka tik vīnam nu tūs dūts eipašs nūsaukums – “No Bērzgales līdz Ņujorkai”. Kas tū izdūmuoja?

Es tū izsaceju drupeit kai jūku, bet tai jau ari ir – munys saknis ir Latgolā. Es gon tī napīdzymu, bet obeji muni vacuoki ir tī dzymuši. Taišni Bieržgalī izauga muna mama Daina Opincāne, piečuok Čudare. Maņ tei ir cīši svareiga vīta, jo tī asu pavadejs cīši daudz vosoru. Vacuoki mani tī aizsyuteja dzeivuotīs pi mamys mamys Bernadetys Opincānis. Byušona Bieržgalī maņ ir vīnys nu skaistuokūs dzeivis atmiņu – futbola spieliešona ar sābrim, mauduošona azarā, zemeņu i pīna kokteiļa taiseišona nu duorza zemeņu, sīna kasšona i kartu spieliešona pyunē pyrma aizmigšonys. Ari pyrmuo meitine dzeivē, kas maņ īpasatyka, beja taišni tī. (Smaida.) Tuos ir cīši svareigys atminis. Latgolā kūpumā sirsneiba i saimis sajiuta volda cylvāku attīceibuos ari uorpys sovys saimis. Tys vyss munā dzeivē ir īviņs nūpītnu pavedīni.

Itymā dzeivis pūsmā es vysaidu īmesļu deļ asu Ņujorkā. Majā pabeidžu studejis Jeila Universitatē, kas ir natuoli nu Ņujorkys, niu iz nanūteiktu laiku iz tīni puorsavuoču. Ruodejuos, ka itaids nūsaukums varātu byut interesants riezeknīšim i cylvākim apleik Rēzeknei – ka munys saknis ir tī, tok niu asu dīzgon pretejā vītā. Ņujorkā tuos saimis sajiutys nav, Latgolys dobys i azaru ari nav, par zemeņu kokteili samoksuosi 20 dolaru. Leli pretstati, tok tymūs asu sevi īsvīds. Partū ari itys pasaruodeja atbylstūšs nūsaukums koncertam.

Saprūtu, ka naesi cylvāks, kurs vysu laiku nūdzeivuojs vīnā vītā. Voi varātu byut, ka taišni ar Bieržgali, lai ari tī vysod bejuši tik lauki, tev saistuos vysleluokuo sātys sajiuta? Pamaneju, ka tu Bieržgali cīši bīži esi pīminiejs ari intervejuos medejim, kas nav nu Latgolys.

Nui, nui, tai eistyn ir. Kai jau saceji, maņ ir saguojs daudz puorsavuokt. Pyrmūs sešus dzeivis godus ar saimi dzeivuojom Madlīnā, tod puorsacēlem iz Ūgri. Piec tam es puorsacieļu iz Reigu, tod iz Amsterdamu, tod Berlīni… Partū varbyut ari nivīna nu tūs vītu, kur pastuoveigai dzeivuoju, nav taida, kur jiutu pīdereibu. Tok iz Bieržgali es brauču, kod dzeivuoju i Madlīnā, i Ūgrē, i Amsterdamā, i tod, kod nu Amsterdamys i Berlīnis atsagrīžu Reigā. Tei ir vīta, kur vysod asu braucs, kab uzpiļdeitu sovu “benzina bāku”, i jiutūs tī pīdereigs. Ka maņ byutu juonūsauc vīta, kur vysvaira jiutūs kai sātā, drūsai viņ tys byutu Bieržgaļs.

Tu tī brauc ari kūpā ar cytim muzikim taiseit rodūšuos nūmetnis voi vīns pats komponēt? Voi ari taišni nā – tik vīnkuorši atsapyust?

Vysys treis ituos lītys. Asu eistyn reizem tī braucs ar sovim ceiņu bīdrim taiseit rodūšuos nūmetnis. Izlīkam instrumentus i nu reita da vokora spielejam. Parosti tys nūteik vosoruos. Pīsaceļam, nūsamaudojam azarā, sataisom reitiškys i tod spielejam, pa dīnu vēļreiz īlācam azarā, paādam, varbyut izīmam kaidu lūceņu pa cīmatu i otkon spielejam. Sābri jau zynuos, ka mes tī daudz spielejam. Mums tī labi īt – rodūšuo dzierksts izaškiļ. Tei vysa napīspīstuo nūskaņa – vīnā šaļtī atskrīn nazkaids sābru suneits, sābru vystys kaidā styureitā pasagona… (Smaida.) Sirsneiguos attīceibys ar sābrim ari cīši paleidz rodūšajam procesam. Tī ir radeits daudz lobys muzykys.

Šaļtim asu tī braucs struoduot, komponēt ari vīns pats. Ir ari, ka braucu vīnkuorši atsapyust – eipaši ar saimi, pīmāram, Juoņūs. Cytreiz ar muosu aizbraucam iz nedeļu voi divejom. Prūtams, grybātūs tī vaira īsagrīzt, tok itūšaļt dzeivē ir taids pūsmys, kod tys nūteik mozuok.

Pastuosti drupeit vaira, kas tevi saista ar ūtrū nūsaukumā pīmynātū vītu – Ņujorku.

Eistineibā mani seņ jau ir saistejuse Ņujorka. Muzyka, kū spieleju, puorsvorā sakņojās džezā, i Ņujorka viesturiski bejuse vīns nu džeza muzykys golvonūs centru. Paguojušuo godu symta laikā taišni Ņujorkā ir bejuši vysspūdruokī džeza muziki. Pyrmūreiz Ņujorkā beju 2011. godā. Tūlaik studēju Amsterdamys konservatorejis džeza nūdaļā. Sakruoju naudu i ar sovu tuo laika ceiņu bīdru aizbraucem iz treis nedeļom vīnkuorši tī pabyut i pasaklauseit muzyku. Beiguos ari saspielējom tī ar vītejim muzikim. Tod sajutu, ka varātu… Maņ beja daleitys sajiutys, ari niu tuos ir taidys – kai cīši pateik, tai cīši napateik. Tei ir cīši skorba piļsāta. Ka tev īt labi, esi lobā nūskaņuojumā, tei piļsāta tū tik pastyprynuos. Tok, ka ir kaidys gryuteibys, tei var ari tevi cīši vīgli nūmīgt. Maņ personeigi niu itys izaicynuojums cīši pateik. Tys ir kai īt iz svoru zāli voi ēst tortu. Myusu kermiņs i pruots ir nazkai tai saprogramāts, ka daudz leluoka bauda ir ēst tortu. Tok ilgtermiņa gondarejums eistineibā daudz vaira īt nu svoru zālis, na tuo torta. (Smaida.) Koč kaidā ziņā maņ niu Ņujorka ir kai tei svoru zāle. Kotru dīnu jiutu, ka koč kur augu i atsateistu. Atteisteiba maņ vysod bejuse svareiga. Tys, kū Ņujorka itymā dzeivis pūsmā snādz i nu mane prosa, maņ ir cīši svareigi.

Kod atbrauci piec studeju Amsterdamā, tev intervejuos daudz vaicuoja, deļkuo atsagrīzi Latvejā. Atbiļdēs beja jiutama taida “nikur nav tik labi kai sātā” sajiuta. Voi iz prīšku dūmoj otkon atsagrīzt dzeivuot Latvejā?  

Ka es varātu izveiduot sovu ceļu iz prīšku tai, kai pats vysvaira grybu, tys nūzeimuotu byut Latvejā piec īspiejis vaira. Pavysam nūteikti radzu sevi ite, nivīnu šaļti nadūmoju sevi atdaleit nu Latvejis i īt nazkur paceli. Tei ir muna saime, ciļts, ašnis. Nu ituos zemis iudiņu ir radeiti muni kauli, uoda i mīsa. Es asu Latveja. Tok ite ir vairuoki aspekti. Kod pyrma puora godu aizbrauču iz Ameriku studēt, manī vydā beja drupeit pat vainis apziņa, ka iz kaidu laiku pamatu Latveju. Bet Krīvejis ībrukuma Ukrainā laikā vysvaira suoču saredzēt, cik svareigi, ka mes asam na tik iz vītys, tok ari cytur pasaulī. Jeila Universitate ir cīši prestiža škola, iz kurū brauc pasauļa gudruokī pruoti, kuri piečuok teik par vysītekmeiguokajim cylvākim. Kū vaira satyku taidus cylvākus, tū saprotu, ka nivīns eisti nazyna par Latveju, tik ir dzierdiejuši, ka tei atsarūn nazkur pi Krīvejis voi Skandinavejis. Cīši reši kaids zynuoja par myusu viesturi, tymā skaitā par Ūtrū pasauļa karu. Jutu, ka muna byušona tī i runuošona par Latvejis viesturi i īspiejom iz prīšku, par latvīšu sapynim, mentalitati i talantim, deļ pošys Latvejis beja cīši loba. Izgleituoju kaidu nalelu pasauļa daleņu, kas pavysam dreiži var palikt par cīši ītekmeigu. Es laikam eisti naatbiļdieju iz tovu vaicuojumu, tok jiutu, ka, pat byudams tuoli, doru ari lobys lītys Latvejai.

Voi var saceit, ka itī puors godi Amerikā ir mainejuši tevi i kai muziki, i cylvāku?

Nūteikti. Amerikā ir taids brutals kapitalisms. Nu vaļsts lelu atbolstu nadabuosi, tei ir tik vēļ vīna instituceja, caur kuru tev juoatrūn sovs ceļš. Tei nasnēgs tev pabolstus i tamleidzeigys lītys, eipaši jau maņ kai imigrantam ir vēļ papyldu īrūbežuojumi i izaicynuojumi, ar kurim juosaceinej. Atsagrīžūt pi tuo svoru zālis saleidzynuojuma, Amerikys sistema ir taids lels svors, kurs kotru dīnu juocyloj. Tok gryuteibys, kū maņ dūd Amerika, ir bejušys taidys veseleigys. Kai jau saceju, Jeila Universitatē studej gudri pruoti, ari nu ītekmeigu saimu, uzjāmumu, organizaceju. Kod esi taidu cylvāku vydā, kaidā šaļtī pamoni, ka ari poša standarts pret sevi ir izkuops augšuok, jo taids tys ir ari cytim. Konkurss, kab tyktu tamā školā. ir miļzeigs. Kod esi tics, prūtams, ir cīši pateikamai, tok iz reizis ari juosuoc pīruodeit, ka esi tū peļnejs. Taida pīruodeišona, prūtams, var byut ari naveseleiga, tok maņ tys ir izcieļs iz augšu standartu, kai pats sevi grybu īraudzeit, īsavērūt spīgelī.

Amerikā ir ari lela konkurence, lai tyktu pi tuo, ka tevi vyspuor kaids klausuos. Tev nader vīnkuorši pasaruodeit, atīt i byut. Cylvākim ir tevi koč kai juopamona. Tys var nūtikt vysaidūs veidūs, pīmāram, ka esi cīši skaļš i ekstravagants. Tok dūmoju, ka ituos metodis ir sevi izsmālušys. Ka veromēs, cik myusu dīnuos seksuali ir kai muzykys video, tai kinys, cik tī ir plykuma, ruodīs, ka tys ir sasnēdzs cīši tuolu rūbežu. Tī pat tuoļuok vaira nav kur īt – vīneigi piļneigā pornografejā, varbyut tys koč kod ari nūtiks. Skaļums i skandalozitate ir tī diveji vierzīni, kas mani piļneigi nainteresej. Tok kuru ceļu īt, kab mani uztvartu nūpītnai? Dareišu sovu dorbu izcili i lobuok nakai cyti, īsarasšu laikā, byušu sasagatavejs i tamleidzeigai.

Voi šaļtim ari nasarūn pretruna storp tū, kū pats gribi muzykali dareit, i tū, kū nu teve sagaida cyti?

Maņ ir nazkai pasalaimiejs, ka muoku redzēt, kai savīnuot tū, kū pats grybu, i tū, kū maņ prosa. Ka maņ pīduovoj kū taidu, kas galeigi nasakreit ar tū, kur ar sovu sirdi grybu īt, atsoku. Tok dzeivi Ņujorkā aizsuoču ar cīši, cīši minimalim leidzeklim… Beja juosoka “nui” ari lītom, kas ar mani da gola narezonēja. Tok taipat vysod tī atrodu kaidu īškejū dzierksti.

Prūtams, ir ari reizis, kod juoizdora koč kaidi kompromisi. Tok kotru reizi sev konkreti pasoku, ka tys ir tik iz šaļti. Kai ar atkareibom (pīmāram, kod peipej cigaretis) – vari pasaceit, ka dori tū tik iz šaļti, tok palīk cīši ārtai, tys puorsavierš par kasdīnu i ir gryuts atmest. Ite ari var byut, ka tys ar tevi piļneigi narezonej, tok dūd cīši daudz naudys. Varbyut ari vari tikt da tuo, ka vaira navari pasaceit “nā”? Esi aizguojs tik tuoli, ka tev “juonūmierst” i piļneigi juosuoc nu nullis. Partū niu raugu izavielēt ceļu, kuru grybu īt, i atrast tymā īspiejis, kurys maņ paleidzēs sevi uzturēt i izdzeivuot. Tok tei drupeit ir taida… Angļu volūdā ir taids vuords gamble – sovā ziņā laimis spēle. Bet reizē ari dorbs kotru dīnu i prasme izsejuot eistū. Reiz mani aicynuoja spielēt grupā, kurai Spotify beja symtim tyukstūšu klausejumu i daudz koncertu. Zynuoju – ka spieliešu tī, maņ byus labi. Tok, kod nūsaklauseju pyrmuos pīcys sekundis, kab saprostu, kas tys ir, es iz reizis izsliedžu i atsaceju. Nabeja īspiejams, ka tū dareitu, es vīnkuorši sabruktu i saslymtu. Mentaluo i emocionaluo veseleiba ir cīši svareiga. Ka tī spielātu, es nadzeivuotu lobu dzeivi. Tok tys beja cīši vylynojūšs pīduovuojums, i maņ vajadzēja muocēt pasaceit “nā”.

Tevi īrostai sauc par cīši daudzpuseigu muziki. Voi rodūšam cylvākam daudzpuseiba ir tik prīškrūceiba, kas dūd daudz īspieju, voi vys tik ari zynoma nosta, jo ir vīglai apsamaļdeit tymā, kū pats gribi i cyti pīduovoj? Varbyut vīgļuok byutu fokusētīs iz kū vīnu?

Absoluti nui! Es itū nabeju apsazynuojs. Dūmuoju, ka juodora tys, kū gribi, i juosekoj sovai sirdei. Ka tev pateik adeit, kūpt zyrgus, programēt i vuiceit latgalīšu volūdu – tū vysu vajag dareit! Koč kaidā ziņā tū ari niu atbolstu, tok, prūtams, tovā kasdīnā tys var radeit ari par daudz sastuovdaļu i beiguos izaruodeit, ka nivīnu nu tūs lītu nimoz nadori tik labi. Niu ar tū eistyn asu tics sprukuos – ni es asu superizcyls gitarists, ni izcyls komponists. Izcileiba ir tys, kū godim īmūt, gribīs aizviņ vaira kultivēt. I tod juosaprūt, kas ir tys vīns, kimā asu izcyls? Amerika tū vēļ vaira pīprosa, jo nivīnam nainteresēs koč kas vyduviejs. Nivīns NBA basketbolists nav ari izcyls futbolists. Maikls Džordans iz kaidu laiku aizguoja nu NBA i suoce spielēt beisbolu, tok tī jam dīz kū labi naguoja, partū otkon atsagrīze basketbolā. Ruodīs, ka, pīmāram, Īlons Masks gona labi pīkūp daudzveideibu – ir kai veiksmeigs uzjiemiejs, tai izgudruotuojs i dūmuotuojs. Tok jis nav paraleli ari vejūļnīks, kurs uzastuoj kūpā ar pasauļa lobuokajim muzikim. Varbyut jis ari spielej tū vejūli, tok dora tū hobeja leiminī. Nivīns naītu iz juo koncertu tuo kvalitatis deļ, dreižuok, kab pasavārtu, kai uzjiemiejs sadūmuojs spielēt. Partū tuos ir sprukys, ar kurom vajag uzamaneit. Itūšaļt maņ tys bīži saguodoj golvys suopis. Lai kai gitarists koč voi tik uzturātu sevi formā, maņ juospielej vysmoz stuņde dīnā. Tok, kab ītu tuoļuok i īsavuiceitu kū jaunu, atsateisteitu i palyktu par lobuoku gitaristu, kai jau saceju, naasu izcyls, tī jau vajag vysmoz divejis stuņdis. Tys ari ir minimums, lobuok, ka ir treis voi četrys stuņdis dīnā. Vyslobuok – ka tū dori vysu dīnu. Pīsaceļ, paēd, īej dušā voi vēļ kū i tod, kai cylvāki īt iz dorbu i struodoj, spielej ostonis stuņdis. A cik tod es komponiešu? Maņ ir ari juoād, edz, juoīt iz intervejom, ar cylvākim juosasateik, juoguļ, juosamozgoj, varbyut jaunys zečis juonūpierk, juolosa, juoatbiļd iz e-postim, juoorganizej koncerti, juopierk aviobileti – mes zynim, nu kuo sastuov kasdīna. Laiks ir koč kai juosadola, i es vys vēļ tū vuicūs. Pādejā laikā saīt moz gulēt – ceļūs cīši agri i reita pyrmajā pusē nu kaidu 6.00 da 10.00 komponeju, tod maņ ir nazkaidys dīnys aktivitatis, pa dīnu ari paspieleju gitaru, bet vokorā ir kaids koncerts voi tamleidzeigai. Tys nav cīši vīgli, tok tuos ari nav tik attuolys sferys kai, pīmāram, mašynbyuve i kirurgeja. Tycu, ka, komponejūt muzyku orkestram, es koč kū īsavuicu ari par gitarspēli i ūtraižuok.

Tu ari iz prīšku plānoj saglobuot leidzsvoru storp itim obejim vierzīnim voi ari kaids nu tūs varātu suokt dominēt? Varbyut jau dominej?

Pādejūs godūs dominēja kompoziceja, tok niu jiutu, ka atpakaļ īt gitarys dominance. Itūs godu laikā asu dīzgon pasalaids gitarspēlē, tok zynu, ka muns potencials tamā ir daudz leluoks nakai tys, kur itūšaļt asu. Partū zynu, ka tyvuokūs godūs daudz vaira fokusiešūs iz gitarspēli. Tok atsvīst vīnu voi ūtru piļneibā es itūšaļt nasataisu. Nūteikti zynu, ka gitarspēli es nikod naatsvīsšu. Par kompoziceju šaļtim sev vaicoju – cik cīši tys maņ ir svareigi? Bet tod maņ atlīk tik kaidu laiku nakomponēt, lai otkon suoktu “nīzēt” i gribētīs kū nibejs pīraksteit i radeit. Partū ceru itūs obejus vierzīņus ari veiksmeigai saglobuot.

Atsagrīžūt pi tovys saiknis ar Latveju… Pa munam, nasaruod, ka tu cīši nu itīnis byutu pagaiss. Pārņ izguoja kai tova trio albums “Take your time”, tai ari trio “Auziņš-Čudars-Arutyunyan” īroksts “Tutti Off Duty”. Tikū Instagram maneju, ka struodoj pi koč kuo jauna kūpā ar Shipsea. Cik bīži niu tev saīt byut Latvejā? Tī pūsmi nūteikti ir ari cīši intensivi.

Nui, maņ ari pateik, ka tī ir intensivi. Maņ te ir kolegi, sadarbeibys ar muzikim. Maņ pateik muzyka i gribīs tū radeit, attīceigai, kod asu ite, raugu sevi varbyut na da pādejuo izdadzynuot, bet daudz moz pīpiļdeit sovu grafiku ar muzykalom lītom. Tys ir muns dorbs, kas juodora. Ceru tū savīnuot ar saimis i draugu satikšonu, tok nasataisu ari sēdēt sātā i vērtīs televizoru voi tik staiguot pa mežim.

Paguojušajā godā es te nimoz nabeju tik daudz, vosorā vyspuor nasaguoja, jo vizu deļ nabeja pruoteigi pūsmā storp vuiceibom i munu jaunū imigracejis statusu izbraukt nu vaļsts. Tok, kai jau saceju, iz prīšku Latvejā sevi radzu daudz, tik varbyut na vysu laiku.

Pārņ beji Latvejā ari iz Leluos muzykys bolvys padūšonys ceremoneju, kur tova trio koncerts kulturvītā “M/Darbnīca” tyka atzeits par lobuokū 2022. goda koncertu. Tys ir ari pyrmais džeza koncerts, kurs tics pi taidys atzineibys. Voi tys, pa tevim, paruoda, ka Latvejis muzykys pasaulī nūteik puormainis?

Dūmoju, ka tys nūteikti paruoda izmainis kai Latvejis džeza muzykys kvalitatē, tai klauseituojūs i ekspertūs – tam, kaidu viereibu jī pīvierš džezam. Miļzeigu lūmu itymā jaunajā paviersīnī spielej džeza izgleiteiba, kas Latvejā aizasuokuse pyrma apmāram 16-17 godu. Tod pyrmūreiz atsataiseja džeza nūdaļa Reigys Dūma kora školā, tod, ka nasamoldu, ari Mediņūs (Jāzepa Mediņa Reigys muzykys vydsškolā – L.M.). Cyta storpā, piečuok ari Tuoms Lipskis, lai jam vīglys smiļkts, Rēzeknē attaiseja džeza nūdaļu, taidys niu ir ari cytuos piļsātuos. Vysleluokais nūpalns ir cylvākim, kas ituos nūdalis attaiseja. Prūtams, ka ari bez tuo byutu džeza muziki, tok ir cīši svareigi, ka ir instituceja, kura soka, ka ari taids ceļš iz prīšku tev kai muzikam ir īspiejams. Agruok taidys īspiejis beja tik klasiskajim muzikim. Tys, iz kū pamatā jī varēja pretendēt beja orkestri voi pedagogejis dorbs, varbyut vēļ kaidi mozuoki ansambli. Tys ir miļzeigs vaicuojums – kaidu byušonu iz prīšku sev var izavielēt džeza muziki? Tok patīseibā, izavuicūt džeza muziku, ir lela īspieja, ka vari spielēt cīši daudzūs žanrūs. Kod īsavuici improvizēt iz akordu seceibu, spielēt dažaidus takstmārus, ritmus, t.s. grūvus, tu vari ari spielēt televizejis šovūs, vysaidūs lelūs popkoncertūs, ballēs. Tys īdūd tev taidu kai alfabetu tuoļuokai sadarbeibai ar cytim muzikim. Prūtams, tys ir tovuos rūkuos – izveiduot sovu ceļu. Nav tai, ka piec džeza nūdalis pabeigšonys vari īsnēgt sovu diplomu koč kaidā institucejā i tevi par reizi pajims dorbā. Nā, tev pošam juoizfunktierej, kū i kai dareisi. Tī lūmu spielej i tovys socialuos prasmis, kai muoki komunicēt ar cylvākim, i spiejis spielēt vysaidus stylus.

Džeza nūdalis ir cīši atteistejušys tū, kū es saucu par ritmiskū muzyku – kur parosti ir bungys i bass, grūvi i ritmi, popularuos muzykys elementi. Tycu, ka tys ir tik suokums. Leluo muzykys bolva džeza koncertam ir pyrmuo i galeigi na pādejuo. Tycu, ka tys ir attaisejs durovys bezgaleigai džeza i taidys naakademiskuos muzykys plyusmai.