Roksta autors: Kaspars Strods, Latvejis Kara muzeja Viesturis departamenta viesturnīks

Nūsaslādzūt Naatkareibys karam (1918–1920), Latvejis vaļdeiba pakuopeniskai styprynuoja na tik sovys drūseibys strukturys, tok ari vaļsts i pošvaļdeibu sektoru. Īvārojams specialistu tryukums itamuos īstuodēs beja vārojams ari Latgolā, kur laika gaitā nu puornūvodu īceļuoja lels skaits īriedņu. Ari Latvejis armejis rokstveds Kārlis Kopmanis (1898–1942) i juo dzeivisbīdre Emma (dz. Ulmane, 1898–1941) paguojušuo godu symta 20. godu vydū īsaroda “Latgolys sirdī” – Rēzeknē, kab na tik veiduotu sovu saimis dzeivi, tok reizē iz prīšku snāgtu īguļdejumu regiona izaugsmē.

Rokstveds nu Sielejis

K. Kopmanis pīdzyma 1898. gods 7. aprelī tūreizejuo Jaunjelgovys apriņka Krūņa–Susejis pogostā^[1]. Sielejis viesturiskuos zemis puorstuovs izgleiteibu dabuoja Jelgovys lauksaimisteibys vydsškolā. Suocūtīs Pyrmajam pasauļa karam, Kārli namobilizēja, tok nailgi pyrma 1917. gods Februara revolucejis Krīvejā jū īsauce militarajā dīnastā caryskuos armejis rynduos, kur jis piec Rēzeknis kara apriņka puorvaļdis prīšknīka reikuojuma piļdeja rokstveža muocekļa pīnuokumus. Jau piec Krīvejis imperejis krisšonys godūs jaunū Kārli īcēle par rokstvedi.

1918. gods februarī Latvejis teritoreja tyka keizariskuos Vuocejis okupacejis spāku pakļauteibā, sovpus K. Kopmanis beidze dīnastu i puorsacēle iz dzeivi pi sovim vacuokim Stiernīnis pogostā. Tī jis izmontuoja vydsškolā sajimtuos zynuošonys i struoduoja saimis saimisteibā. 

Kārļa mīra pylnū dzeivi puormeja lelinīku īīšona Latvejis teritorejā. Jaunais okupacejis režims nūreikuoja jū dorbam Rēzeknis kara komisariatā, kur jis atkuortuotai piļdeja rokstveža pīnuokumus. 1920. gods janvarī Kārlis kūpā ar puorejom Struodnīku i zemnīku Sorkonuos armejis 15. armejis vīneibom evakuējuos iz Velikajim Lukim (Великие Луки), kur struoduoja štaba administrativuos dalis statistikys nūdaļā par dorbvedi. Dažus mienešus piečuok K. Kopmanis saslyma i, bolstūtīs iz uorstu komisejis lāmumu iz laiku tyka atvalinuots nu dīnasta. Itū šaļti jis izmontuoja, kab atsagrīztu dzymtajā Latvejā.

Bez dorba bejušais lelinīku dorbveds ilgi napalyka, jo jau 1920. gods rudinī jū īsauce Latvejis armejā. Kārli nūreikuoja dorbā Īlyukstis-Jaunjelgovys apsardzeibys prīšknīka puorvaļdē par jaunuokū rokstvedi, tok, pasasokūt ceņteibai i prīškzeimeigam dorbam, jis izapeļneja paaugstynuojumu – vacuokais dorbveds. Kārlis izsprīde paaugstynuot sovu kvalifikaceju i 1922. gods rudinī nūkuortuoja puorbaudejumus Latvejis Kara školā, kas ļuove dabuot kara īriedņa statusu. Piec treju godu, sakarā ar puorceļšonu dorbā iz Rēzeknis kara apriņka puorvaļdi, Kārlis kūpā ar dzeivisbīdri, politika i agronoma Kārļa Ulmaņa (1877–1942) bruoļa Juoņa (1865–1936) meitu Emmu (1898–1941) puorsacēle iz dzeivi Rēzeknē.

Leidzeigai kai īprīšk, jis piļdeja dorbveža pīnuokumus. Godūs iz prīšku Kopmanis izapeļneja vysaidus paaugstynuojumus, uzajemūt vairuoku vītejuos kara apriņka puorvaļdis strukturu puorziņa i dorbveža pīnuokumus, sovpus Emma struoduoja par mašynraksteituoju Rēzeknis piļsātys vaļdē.

1931. gods 11. junī Kārlis pabeidze Latvejis Kara školys administrativuo viersnīka kursus, bet cyta gods februarī, pamatojūtīs iz tūreizejuo Vaļsts prezidenta Alberta Kvieša (1881–1944) pavieli, sajēme paaugstynuojumu, teikūt par administrativū viersleitnantu. Paraleli sovam pamatdorbam Kārlis aktivai pīsadaleja Rēzeknis kulturys i sabīdryskajā dzeivē. 1934. godā jis īsastuoja naseņ izveiduotajā bīdreibā “Latgales Centrālais muzejs”, bet 1937. gods julī Rēzeknis kara apriņka puorvaļdis administrativū viersleitnantu īcēle par Rēzeknis školu vaļdis lūcekli. Breivajā laikā Kārļam patyka sporta zveja, ar kū aizaruove ari dzeivisbīdre Emma. Kai viesteja vīns nu laikroksta “Jaunākās Ziņas” 1935. gods septembra numerim, tod jei Sološnīku azarā izvylkuse septeņus kilogramus smogu leidaku. Jei ari stuosteja, ka dīvamžāļ Latgolā vēļ nav satykuse nivīnu cytu “sīvīti spininguotuoju”.^[2]

Piec dīnasta  dzeivūkļa atbreivuošonys 1937. godā Kopmaņu puors dzeivuoja Kārļa caltajā privatsātā Andreja Pumpura īlā 3/5 (kuorms sasaglobuojs ari myusu dīnuos).

Četrus godus piec K. Ulmaņa apvārsuma Kopmani īvēlēja Rēzeknis breivpruoteigūs guņsdziesieju vaļdē, bet divejus mienešus piečuok jis tyka par laikroksta “Latgales Vēstnesis” (nu 1939. gods – “Daugavas Vēstnesis”) Rēzeknis nūdalis vadeituoju i leidzredaktoru. Paraleli īprīšk pīmynātajim omotim jis laikrokstā publicēja literarus dorbus (dzeju, stuostus) vysaidus aprokstus i tt. Presis izdavumā publicējuos ari vītejī kulturys puorstuovi. Pīmāram, bibliofils Stepons Seiļs (1909–1979). Tok kai atzyna pats izcylais latgalīšu kulturys darbinīks, tod “(..) rokstus piec godu vaira nasagribēja pošam skaiteit tūs vītu deļ, kur beja juopīsalāgoj ulmaniskajam “tautys vīneibys” goram.”^[3] Itī nūvārojumi izaruodeja pamatuoti, jo Kopmaņa (leidzeigai kai daudzu cytu tuo laika autoru) rokstūs nareši tyka teikts K. Ulmaņa 1934. gods 15. maja apvārsums, režima eistynuotuo politika i tuo nūpalni vaļsts atteisteibā. Pīmāram, ar taidim epitetim kai: “15. majs mums paviers ceļu vysplašuokim sasnāgumim”, “dyžuokais Latvejis dāls Kārlis Ulmanis”, “myusu zemis leluo Saiminīka vuords” i tt.

Kārļa Kopmaņa dorbu pamaneja ari vaļsts amatpersonys i 1937. gods novembrī par tū apbolvuoja ceņteigū kara īriedni ar Treju Zvaigžņu ordiņa 5. škiru, sovpus cytā mienesī jis tyka par bīdreibys “Latgales Centrālais muzejs” bīdru. Rēzeknis kara apriņka puorvaļdis vadeiba Kopmani vysod raksturuoja kai ceņteigu, apzineigu i energisku darbinīku. Nasaverūt iz tū, 30. godūs sastateitajūs raksturuojumūs jam regulari pīsaukta “patmīleiba”. 1937. gods 26. novembrī pulkveds-leitnants Līcis administrativū viersleitnantu raksturuoja itai: “Īdūmeigs i patmīleigs, mīļoj pasalīlēt, nūpītns, nūsvārts i pyrma dorba aizsuokšonys vysapyrma īsadzilinoj.” Sovpus piec goda veļteja jam taidus vuordus: “Dreizys dobys, pīteikūši nūpītns i sovā dorbā mīļoj īsadzilinuot. Nav pīteikūši saticeigs, pasasokūt sovai īdūmeibai-egoismam. Tys izapauž dīnastā i uorpus dīnasta – sabīdreibā.”^[4]

Škieršonuos i tragiskais gols

Emma i Kārlis izaškeire vēļ pyrms Latvejis naatkareibys pagaisynuošonys 1940. gods junī. Par tū sovuos atmiņuos 1938. gods majā raksteja S. Seiļs: “Karjeru itys īriednis taiseja sakarā ar tū, ka jam par sīvu beja poša prezidenta Ulmaņa plemeneica (bruoļa meita), tok itū personu jis beja pamets i dzeivuoja kūpā ar kaidu krīvīti – skaistuli.”^[5] Par jaunū Kārļa dzeivisbīdri tyka Marija Kopmane. Sprīžūt piec Marijis 1946. gods oktobrī Rēzeknis izpyldkomitejai snāgtajom viestim, jei ar bejušū storpkaru Latvejis administrativū viersleitnantu apsaprecēja 1941. gods 5. janvarī. Piec Sorkonuos armejis eistynuotuos Latvejis okupacejis K. Kopmanis tyka par Sorkonuos armejis 24. teritorialuo korpusa vacuokū leitnantu. Acimradzūt, grybūt izavaireit nu okupacejis režima represeju, jis sovā biografejā 1940. godā nūruodeja: “Nivīnā politiskajā partejā naasu sastuovējs, ar aizsorgim maņ nikaidu sakaru nav bejs, pret dorbaļaudim nikod nikaidus kaitiejumus naasu darejs, byudams apriņku školu vaļdis lūceklis, paleidzieju daudzim tryuceigim ļaudim.”^[6]

Tok jaunuo puora saimis dzeivi puortrauce padūmu represejis. Prūti, 1941. gods 14. junī Kārli arestēja padūmu represivūs īstuožu darbinīki i jū izsyuteja iz Vjatlagu, sovpus bejušuo sīva Emma, bailēs par sovu dzeiveibu i īspiejamajom represejom, izdareja pašnuoveibu. Leidz ar K. Kopmani aizturēja ari dzeivisbīdri Mariju i Rēzeknis dzeļžaceļa stacejā “iz reizis izškeire, īvītojūt dažaidūs vagonūs. Marija Kopmane pylnupylnajā preču vagonā, kas ilgi stuovēja Rēzeknis stacejā, pagaisynuoja samani. Tys ari izgluobe jū i Kārļa Kopmaņa meitu, kū jei nese zam sirds. Pusdzeivuos sīvītis kermini izvylka nu vagona i nūlyka iz zemis.”^[7] Piečuok sīvīti aizvede iz tāva sātu natuoli nu Rēzeknis. Tuo poša gods 10. oktobrī M. Kopmanei pīdzyma meita Taisija, bet vīnpadsmit dīnys vāluok – 21. oktobrī – Kirovys apgobola kriminaltīsys kolegeja par “vuocu okupacejis režima atbaļsteišonu i PSRS apmaluošonu” Kārļam pīsprīde augstuokū struopis māru – struopēja ar nuovi nūsaunūt (reabilitāts 1959. godā).

Piec Ūtruo pasauļa kara beigu M. Kopmane kūpā ar saimi dzeivuoja veira caltajā sātā, tok 1946. godā padūmu varys īstuodis tuos leluokū daļu konfiscēja, bet pošai saimei atvielēja tik “sātys paksi”. Vysus padūmu okupacejis godus M. Kopmane eipašumu raudzeja dabuot atpakaļ, tok tys jai naizadeve. 1990. gods suokuos laikrokstam “Rēzeknes Vēstis” K. Kopmaņa meita Taisija stuosteja: “Piec 1959. goda jei (Marija Kopmane – K.S.) suoce ceiņu par tū, kab dabuotu atpakaļ veira sātu. Ar itū lyugumu 37 reizis bejuse izpyldkomitejā. 37 reizis jai atsyuteits atteikums, paziņuojums, ka “atdūt sātu atpakaļ nav pamata. Dažuos atbiļdēs pat nav kautriejušīs īraksteit, ka jai atsoka kai kontrrevolucionara sīvai.”^[8] Tok saime napasadeve i 1991. godā sovu eipašumu dabuoja atpakaļ.

^[1] Nu 1925. gods Jākubpiļs apriņka Ritis pogosts.

^[2] Sportiste spiningotāja. Jaunākās Ziņas, 1935, Nr. 212, 10. pl.

^[3] Seile, A. (sast., 2016). Stepons Seiļs. Dienasgrāmatas 1924–1979. Daugovpiļs: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 78. pl.

^[4] Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis vaļsts viesturis arhivs, 5601. f., 1. apr., 3103. l., 28. lp. o. p.

^[5] Seile, A. (sast., 2016). Stepons Seiļs. Dienasgrāmatas 1924–1979. Daugovpiļs: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 78. pl.

^[6] Nizinska, M. (1990). Kārlis Kopmanis un viņa tuvinieki. “Darba Karogs”, Nr. 91, 3. pl.

^[7] Tīpat, 3. pl.

^[8] Tīpat, 3. pl.