Recenzejis autore: Una Zvirbule, kinys kritike

Pārnejuo gods golā iz kinu teatru i televizoru ekranu vaļdeja vosorys atvalinuojuma jutūne i latgalīšu volūdys melodiskuo skaniešona – viertiešonai tyka nūdūta seriala “Fati” ūtrei sezona. Seriala pyrmuo sezona, kas izguoja vēļ pyrma goda, sekojūt školuotuoju Pītera i Vitaļa pīdzeivuojumim kontrabandys leiklūčūs, dreiži viņ īkaruoja kai skateituoju, tai Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejis sirds i nūdrūsynuoja aizsuoktuo stuosta atteisteibu iz prīšku. Zeimeigai, ka seriala pyrmuo sezona pi skateituoju tyka kai pyrmais latgalīšu serials Latvejis kinys viesturē. Tikom “Fatu” ūtrei sezona, novembrī pyrmizruodeita iz leluo ekrana, palykuse tik par trešū kinu teatrūs izruodeitū muokslys kinu latgalīšu volūdā. Niu viesturis puslopuos tei ījam vītu sūpluok taidom nūzeimeigom latgalīšu kinom kai Juoņa Streiča “Cylvāka bārns” (1991) i Viestura Kairiša “Piļsāta pi upis” (2019). Taidu pat naatlaideibu i bezkompromisu dūmuošonu, kas naļaun īgrimt komforta zonā i aicynoj pasavērt iz dzeivi ar saulainuoku skotu, par speiti tryukumim izspaitoj gondreiž kotrys “Fatu 2” elements.

Pīters (lūmā Ritvars Gailums) i Vitaļs (lūmā Māris Korsiets), atsakūpušs nu naveikluo mieginuojuma īlikt kuoju kontrabandys pasauļa durovuos, izsprīž vosorys breivlaiku pavadeit Buozovā. Tī kungim atpyutā pīsavīnoj ari Pītera sīva Anna (lūmā Kristīne Veinšteina). Mozajā pīrūbeža cīmā kompaneju sagaida rodi, dorbs mežā i vareiba pīsapeļneit bez kriminalu biznesa planu. Piec apsamesšonys myužeibā nūguojušuo bitinīka i šmakovkys meistara Modesta sātā naizskaidrojamys nūtikšonys satrycynoj golvonūs varūņu atpyutys planus i cīma kasdīnys dzeivi, atkluojūt cylvāku eistuos sejis i šmakovkys patīsū spāku.

Giutīs kluotyn kaida dorba, tymā skaitā seriala, turpynuojumam vysod ir gryuts dorbs. Vysupyrma, ir juospiej sakuortuot īprīšk kritizātūs aspektus. Tod juopapyldynoj varūņu i stuostu linejis, kab tuos pamatuotai puoraugtu sižeta paplašynuojumā. Ir ari juosariekinoj ar skateituoju augūšajom ekspektacejom i gaidom piec kuo vēļ aizraunūšuoka, vēļ smīkleiguoka, vēļ patīsuoka, vēļ aizkustynūšuoka. Gols golā, ir juoeistynoj ari sovys rodūšuos vieliešonuos i juonūdrūsynoj atbaļsteituoju lobsajiuta, kab tyktu pi projekta turpynuojuma. Tys vyss, raugūt napagaist dorba pyrmuos dalis pakrieslī. “Fatu” rodūšuo komanda itam izaicynuojumam pīsavārsuse “nu ūtrys pusis”, prūti, na raugūt puorspēt īprīšk padareitū, bet pīduovojūt skateituojim pavysam svaigu skatejumu iz jaunim golvonūs varūņu pīdzeivuojumim.

Pyrmuos sezonys golvonū fiļmiešonys vītu Dīnavydlatgolā nūmainejuse Kuorsova i tuos apleicīne. Kardinali puorsamejuse ari rodūšuo komanda – pyrmuos sezonys režisoru – Daugovpiļs teatra akteri Vadimu Bogdanovu – nūmainejs režisors, ari sezonys scenareja leidzautors Edvards Mikāls. Tikom da ituo primari daugovpilīšu veiduotajā dorba grupys kūdūlā īguojuši profesionali ari nu cytu Latvejis nūstyuru. Ituos izmainis pamatušys nūspīdumu ari sezonys vidē i volūdys telpā – latvīšu, latgalīšu i krīvu volūdys sadzeivuošonu nūmainejuse latgalīšu volūdys dominance. Īvārojams pagrīzīņs ir ari žanra i kūpejuos nūskanis leiminī. Pyrmajā sezonā īzeimātī kriminalkomedejis rūbeži ir paplašynuoti, īkļaunūt kai šausmu kinom rakstureigus izteiksmis veidus, pīmāram, spraigu suspensa muzyku, tai detektivstuostu pazeimis. Taipat pasaruoda ar logiskū sapruotu naatrysynojami misterejis elementi, kas leidz pat pādejai šaļtei līk ticēt magiskuo realisma īspiejai. Tū vysu rodūšuo komanda paveikuse, saglobojūt serialam nu jau rakstureigū komedejis tvārumu i spieju pasasmīt par sevi. Namaineigi vys vēļ ir īmeiļuotī golvonī varūni: kimejis školuotuojs Vitaļs i muojtureibys školuotuojs Pīters. Taipat namaineigs ir ari jūs kierīņs dorbuotīs piec lobuokuos sirdsapzinis, tok nateišai tikt naveiksmeiguos situacejuos, nu kurūs izleist paleidz tik kaida absurda shema.

Koč i sezonys vīna ūtrā puorplyudušys gondreiž dabiski, vuiceibu goda beigom īzeimojūt ari jaunu puslopu varūņu dzeivēs, obejis var ārtai vērtīs ari kai pošpīteikamus dorbus. Viertejūt ūtruos sezonys sižeta lineju, grybātūs dūmuot, ka itūreiz četruos serejuos plānuots padareit drupeit par daudz. Nūtikšonys atsateista ap Vitali i Modesta legendaruos šmakovkys treislitru burku, tok, kab paspylgtynuotu Vitaļa ceiņu ar sovu sirdsapziņu, situacejā teik īpeiti treis ūtruo plana varūni – policists Stoņs (lūmā Juoņs Krūņs), biznesmene Lolita (lūmā Diāna Krivteža) i Aivara Bozoviča atveiduotais pogostvecs. Dīvamžāļ kotram nu jūs seriala īrūbežuotajā metražā ir atlycynuots viņ nīceigs etera laika fragments, kurā nateik atkluots pīteikami, kab skateituojim rostūs pamats emocionalai saiknei. Stoņa tālam – varbyut kai Vitaļa radinīkam, varbyut kai policistam detektivstuostā – teik pīškiertys robustuokys aprisis, īzeimejūt i juo saimis lineju, i interesis uorpus omota nūsaukuma – alkoholu i dzejis raksteišonu. Tikom obeji puorejī sovu stuostu īsuoc pusvuordā, teik paruodeiti “saindātuos šmakovkys” ītekmē i dreiži viņ pagaist nu skateituoja redzis lūka. Eistyn skaidrys ir tik tys, ka jim cīši, cīši vajag šmakovku, kab pīpiļdeitu profesionalūs mierkus i kuoptu pa karjerys kuopnem. Tymā pošā laikā stuosta atteisteibā daudz mozuok svareigai varūnei, koloritajai veikala puordeviejai (lūmā Margarita Kolosova) sovā ainā izadūd īzeimēt i personeigū pasauļa redzīni, i saikni ar Stoni i juo saimi, i napīkuopeigū i špetnū raksturu.

Atškireibā nu īvodā pīmynātūs latgalīšu kinu, “Fati” nasabeist spielētīs ar stereotipim par Latgolu i izpyust tūs gondreiž da karikaturys mārūga. Jau piec pyrmuos sezonys pyrmizruodis “Fatu” idejis autors i leidzproducents Arņs Slobožanins intervejā radejis raidejumam “Piejūras klimats” nūruodeja: “Varbyut daudzi gaideja kaidu… nu, ir tuos patriotiskuos kinys, kai Streičam i Kairišam, kur ir tai saucamuo “Boņuka Latgola”. Tok Latgola taida nav”^[1]. Itaids pīguojīņs, prūtams, var patikt voi ruodeitīs napījemams, tok juopīzeist, ka vys vēļ skateituoju vydā vīnaldzeigūs nav. Ka pyrmuo sezona īzeimuoja kontrabandys problematiku, tod ituos sezonys fokusā ir alkoholisms, prūti, šmakovkys treislitrene. Tai kai ziernyukļu teikls savynuse kūpā golvonūs varūņus, vysus Buozovys dzeivuotuojus i Vitaļa sarežgeituos attīceibys ar alkoholu piec veirīša apsajimšonys nadzert. Par ūtru sižeta styurakmini varātu skaiteit ībraucieja fenomenu – Vitaļa atbraukšona īvārojami sašyupoj cīma īškejū strukturu. Teikūt par buozovīšu iztielis radeitūs baumu fokusu i vysu klopotu cālūni, kimejis školuotuoja tāls īzeimoj svešū i napazeistamū iz cīma dzeivuotuoju cīšūs attīceibu fona. Itī pīturpunkti, koč i četru sereju garumā atkluoti kai augsne jūkim, puorprotumim i suleigim izteicīnim latgaliski, naapstreidami raksturoj ari realū dzeivi. Alkoholisms Latvejis regionūs, na tik Latgolā, ir sarežgeita problema, kas sabīdreibā nareši teik normalizāta kai pošsaprūtama izklaidis sastuovdaļa. Sovpus mozu i cīšā saskarē dzeivojūšu sabīdreibys grupu attīksme pret īguojieju ruoda kai kasdīnā bīži sastūpamū atstumteibu, tai kuortejū reizi aplīcynoj izslavātū latgalīšu plašū sirdi. Jo, par speiti vysam, šaļtī, kod Vitaļs kai “svešais” teik eistuos (voi, kai ruodīs, eistuos) brīsmēs, apleicejī nasakavej reikuotīs i iz laiku pīdūt vysus puoridarejumus.

Ka viņ rodūšuo komanda nav apsajāmuse kotru sereju padareit par kinematografejis meistarklasi, serialu pasaulī kamerys i montažys golvonais dorbs ir nūjaukt ekrana veiduotū rūbežu, rūnūt augleigu vītu stuosta i varūņu atteisteibai. Operatora Raivo Freimaņa i montažys režisoru Ivara Utināna i Māra Justa sadarbeibā ir padareits taišni tys – skateituojs var atsalaist sādvītā, izbaudeit eistyna vosorys atvalinuojuma jutūni i pasasmīt. Puordūmuotū seriala vizualū izskotu papyldynoj i prasmeiga zeimu izmontuošona, atkluojūt dialogā napasaceitū, i kadri ar Latgolys lauku ainovom, i rūtaleigais skaņu celeņš, kas napīkuopeigai ītur dzeivisprīcys notu. Eipaši uzteicama ir stuosta kulminacejis vizualizaceja, kas, sekojūt pyrmuos sezonys karjera ainys pīmāram, sasnādz sovu viersejū punktu eipaši grandiozā veidā. Indiešona, zagšona i nūlaupeišona rezuļtejās īspaideigā ainā – aptymsuotā škiunī atsakluoj na tik senejs aizvainuojums, tok ari nagaideita patīseiba, kas iz likmis līk draudzeibys cenu. Tys vyss nu amateru teatra aizajimtu drēbu aizsagā, kas, pasasokūt zamam kamerys leņkam, roda sovpateigu dīviškeibys i cylvāka attīceibu storpspēli.

Sezonys pādejuos serejis nūslādzūšajuos minutuos “Fatūs” pasaruoda jauns tāls – Teiciejs (lūmā Ilmārs Dreļs). Aizkadra bolsa pīduovuotais kūpsavylkums, kas apkūpoj četru sereju gaitā īpazeitūs Buozovys dzeivuotuoju tuoluokū liktini puors vuordūs, īmīsoj sova veida nūteikteibu i finalitati. Atvalinuojums ir nūsasliedzs, i dzeive atsagrīž vacajuos slīdēs. Itei nūslāguma izjiuta gondreiž līk apšaubeit, ka Pīteri, Vitali i cytus stuosta varūņus tik dreiži otkon īraudzeisim iz lelu i mozu ekranu. Tok ir skaidrys, ka varūni nu ir izauguši vēļ par vosoru gudruoki i ari, ka tik uorpus kadra rama, tod itei nabyut nav fatu pādejuo avantura. Leidzeiguos nūskaņuos ir pamats dūmuot ari par Latgolys vītu Latvejis popularajā kulturā. “Fati” vīnnūzeimeigai īzeimoj jauna veida skotu iz itū Latvejis regionu kai mīlesteibys, atbolsta, tok, pats golvonais, humora pylnu vidi. Varim tik turēt nūceju, ka itei naatlaideiba latgalīšu volūdu padareit par kasdīnys sastuovdaļu ari aiz azaru zemis rūbežu kolpuos par stabilu pamatu, kab tyvuokā voi tuoluokā laikā kinys dorbi latgaliski vaira nabyutu saskaitami tik iz vīnys rūkys pierstu.

^[1] Martinsone, Marta Elīna (2023). Pirmais latgaliešu seriāls “Fati”. Saruna ar Arni Slobožaņinu un Vadimu Bogdanovu. Piejūras Klimats, Latvejis Radeja 3. Daīmams ITE.