Nu īlu tierdzeņu da uorzemu atpazeistameibys. Saruna ar masku taiseituoju Jevgeniju Kiļupi

Nu īlu tierdzeņu da uorzemu atpazeistameibys. Saruna ar masku taiseituoju Jevgeniju Kiļupi

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kaidam zvaigžņu stuņde var atīt jauneibys godūs, tok cytam – pensejis vacumā. Itys ir stuosts par 85 godus vacū riezeknīti Jevgeniju Kiļupi, kura vaira nakai 20 godu garumā sovom mozom i trauslom rūkom taisejuse kruošnis i sovpateigys dzeivinīku, puorsoku tālu maskys senejā papjemaše tehnikā. Koč ari kuņdze vysod raudzejuse iztikt bez atpazeistameibys sabīdreibā, 2010. godā jei i juos darynuotuos maskys pīdzeivuojušys eistynu triumfu – naskaitamys intervejis kai vaļsts, tai ari storptautyskā mārūgā, muokslys izstuodis, kur pīzeits juos eipašais talants. Poša masku autore ir na jau profesionala muokslineica, tok apbreinojami sirsneiga, gostmīleiga i energiska kuņdze.

Tys nav dorbs tik par leimiešonu

Jevgenija maskys suoce taiseit, kab dabuotu papyldu īnuokumus pensejai. Da tuo jei struoduojuse vairuokuos Rēzeknis fabrikuos, kur ari dorbus veikuse ar rūkom – struoduojuse ar metala detalom, ūrbmašynu. Tys beja stuovūšs dorbs, kas praseja spieceigys rūkys. “Īprīšk, pyrma masku, es vyspuor nanūsadorbuoju ar taida veida muokslinīcyskim rūkdorbim. Pat šyut naprotu, maņ tys napatyka! Maņ lobuok patika cierst molku,” kuņdze smejās.

Sovpus pensejis godūs pasaruodeja vareiba suokt dareit koč kū pošai – nūsadorbuot ar tū, kas na tik aizpiļdeitu breivū laiku, tok ari dūtu vareibu nūpeļneit. “Munam dālam školā beja masku karnevals. Es guoju nu autobusa, tok īraudzeju jū, īdamu ar pazeistamu meitini iz pīturu. Īraudzeju, ka meitine rūkā tur Babys Jagys masku. Mani cīši īinteresēja – kai jei sataiseja itū masku? Kod dāls atguoja nu karnevala, es jam suoču prašņuot – “Jur, kai tys doruos?” Jis pasaceja, ka nu plastilina tū var sataiseit. Vyss, maņ vaira navajadzēja nikuo dzierdēt, kai es jau tū vysu sev izatāluoju i poša suoču taiseit. Prūtams, suokumā juos nabeja taidys, kai niu. Tuos beja vairuokys reizis, cikom vīnu masku sataisi da teikoma rezultata – kotra grimase, vaibsts, īlīkums. Par pīmāru, maņ nikai naizadeve sataiseit zyrgu, brīdi ar rogim,” suokumu pīmiņ Jevgenija.

Īdviesmi maskom kuņdze raudzeja atrast vysaiduos karteņuos, kurys īraudzeja apleik – žurnalūs, gazetuos, kalendarūs i vysur kur cytur. Kartenis tyka izgrīztys i rodūšā pīejā puortaiseitys pa sovam, kab nu tūs dabuotu unikalu masku. Puorsvorā masku vydā ir daudzi meža, sadzeivis i eksotiskūs zvāru, taipoš ari senejū puorsoku tālu i ari cylvāku fenomenalys sejis izteiksmis. Lopsa, zyrgs, Baba Jaga, vuška, kačs, peile, mierkačs, papagaiļs.

Jevgenijis rūku dorbs – maskys papjemaše tehnikā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Maskys ir taiseitys autentiskajā, godu symtu senejā papjemaše tehnikā, kur golvonais izejmaterials ir papeirs. Tūlaik, 90. godūs, nabeja taidu leimu, kai ir niu. Jevgenija vysus godus, kod veiduojuse maskys, leimi taisejuse poša – iudinī tyka vuoreiti mylti.

“Tys nav dorbs tik par leimiešonu, tī ir vajadzeigs ari spāks, kab izgrīztu, izskruopātu ar nazi smolkuos vītenis, izlīkumus, kas ir lels spīdīņs taišni iz rūkom. Maskys nav viņ kruosuotys, tok ari papyldynuotys ar nu lynu veiduotim motim, vylnu, “ stuosta masku meistare.

Dzeivē nav najaušu sasatikšonu

Kai topa pyrmuos maskys, tai tuos iz reizis tyka vastys puordūšonā. “Es ar maskom braukuoju pa vysaidom tierdznīceibys vītom, parostajim īlu tierdzenim, kas nūtyka vysaiduos piļsātuos, na tik Rēzeknē. Pīmiņu Viļānu tiergu. Cylvāki ar leluokū prīcu pierka, koč ari pošai ruodejuos, ka tūlaik pyrmuos maskys beja šausmeigys. Tok tys beja laiks, kod nikuo taida interesanta cylvāks navarēja nūpierkt. Tūlaik puordevu par latu i divdesmit santimim,” tai Jevgenija.

Jevgeņija Kiļupe, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Jevgenija pīzeist, ka suokumā jai nivīns viereibu cīši napīgrīze i jai tys ari teiri labi patyka, jo juos mierkis nabeja radeit kaidu fenomenu, izsasist tierdznīceibā voi tikt atpazeistamai.

Tok vīnu dīnu masku meistare beju nūbraukuse iz tiergu Kuorsovā, kur liktiņs izspielēja sovu paviersīni: “Garum guoja sīvīte, īraudzeja mani i beja puorsteigta: “Vai, kas tas ir?” Jei suoce interesētīs, praseja munus kontaktus i kur var īsaguoduot taiseituos maskys. Tymā laikā maņ vēļ nabeja nimoz telepona, deļtuo es īdevu jai sova dāla numeri. Sīvīte cīši gribēja īpasazeit ar mani i jau beja īsadūmuojuse par munu masku izstuodi, jo tierga placī munys maskys jū cīši uzrunuoja,” par liktineigū sasatikšonu stuosta kuņdze.

Suokumā Jevgenija sīvītis pīduovuojumam napīkryta, tok leidzcylvāku īspaidā vys tik pīkryta iniciativai, kas piec laika izmaineja juos dzeivi. “Suokumā nagribieju, kab par mani kaids zynuotu, kur nu vēļ kab byutu koč kaida atpazeistameiba. Maņ patyka, ka par mani nivīns narunuoja. Tok vāluok pīduovuojumu apsprīžu ar dālu. Jis nūsadorboj ar makšarnīku veikalim, tei ari ir tierdznīcieba, deļtuo jis tamā šaļtī beja muns lobuokais padūmdeviejs. “Kū maņ dareit, Saša?” Jis maņ soka: “Tev vēļ nav apnics stuovēt iz īlys soltumā?! Braukuot pa tiergim, saļt? Pīkreiti!” Es pīkrytu, tok tamā šaļtī izstuodis vīta jau beja aizjimta. Tok jī atguoduoja par mani piec goda, pīzvaneja. Jī apsprīde sovā storpā, ka munom maskom ir cīši lels potencials deļ izstuodis i ar leluokū prīcu organizēja munu pyrmū masku izstuodi Reigā,” atmiņuos doluos Jevgenija.

Izaruodeja, ka sīvīte, kas pamaneja Jevgeniju, beja muokslineica Kristīne Jurjāne. Juos draudzine beja Linda Lūse, kas ir galerejis “ISTABA” dybynuotuoja. Jevgenijis Kiļupis pyrmuo masku izstuode eistynuota 2010. godā.

“Muna pyrmuo izstuode beja Reigā. Cylvāku beja daudz. Tok es pret tū atsatīču aukstasineigai i taida asu pa šai dīnai. Nazynu, deļkuo tai. Nav tai, ka es cīši lapnuotūs ar sevi voi byutu cīši prīceiga, ka mani pamona, slavej,” pīzeist kuņdze.

Piec tuo sekuoja naskaitamys cytys izstuodis i ari lela medeju uzmaneiba sīvītis radeitajom maskom – pīdzeivuots eistyns triumfs. Jevgeniju arviņ vaira celi vede iz Reigu, kur jei ik pa laikam dzeivuojuos pi muosys. Ari sadarbeiba ir Lindu puorauga cīši tyvā i uztycamā draudzeibā. Itūšaļt vys vēļ obejis sasazvona, Linda nūbrauc gostūs. “Linda veiduoja tik daudzys reklamys par mani – radeja, televizeja, prese. Jei ir puorsteidzūšs i cīši talanteigs cylvāks!” ar smaidu pīzeist Jevgenija.

Tai ari suocēs periods, kas Jevgenijai beja cīši pīsuotynuots ar medeju uzmaneibu. Televizejis sižeti, drukuotuos presis roksti, eiskinu izveide i daudz kas cyts. Jevgenija vysod prīcojās paruodeit gostim sova izveiduotuo arhiva materialus, kur atrūnamys naskaitamys publikacejis i diski, kur apkūpuota informaceja par jū i unikalajom maskom, kas izapeļneja storptautyska mārūga viereibu – Kanada, Pūleja i cytys vaļsts.

Karteņā: presis izdavumi par Jevgeniju i maskom, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Talants ir īraudzeit tū, kū naīrauga cyti

Niu jau pādejūs divejus godus kuņdze veseleibys problemu deļ ir puorstuojuse taiseit maskys, tok jei nazaudej sovu aktivitati i rodūšu pruotu izmontoj cytu unikalu ideju eistynuošonai, par pīmāru, pārnajā godā, kod bejs daudzi breiva laika, Jevgenija aizaruovuse ar kompoziceju veiduošonu nu vysaidu dobā atrūnamu prīškmatu, par pīmāru, kūka zorim, čīkuru.

“Vyss pats izaudzs taidā unikalā veidā! Vosorā apstaiguoju sovus laukus i īvuoču vysaidus lobumus. Tei eistyn ir prasme īraudzeit! Pošai moz kas beja juodora, kab nu dobys lobumu sataiseitu unikalu kompoziceju, kas nikur cytur īprīšk nav radzāta,” stuosta Jevgenija.

Jevgenijis veiduotuo kompoziceja, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Kompoziceju izstuode bejuse bazneicā, kur Jevgenija tū atstuoja ari kai duovynuojumu. Pošai sātā palykušs divejis cīši interesantys kompozicejis. Taipoš sātys sekceju ari papyldynoj pošys rūkom taiseitys moziņkys bazneicenis i ākys nu smolku kūceņu i cytu mikroizejmaterialu – sārkūceņu, papeira, cysu. Bazneicenis izstruoduotys da pošu seikumu – tom vydā izveiduots oltors ar ikonu, pat pakluojs.

Jevgenijis dzeivūkli eistyn var nūsaukt par privatu muzeju, kur iz kotra styura acs prīcyn kaidi sīvītis taiseitī rodūšī dorbi. Obejuos ustuobuos sīnys rūtuoj Jevgenijis gleznenis, kur puorsvorā radzami dobys skoti. Ar zeimiešonu gon Jevgenija aizaruovuse vysu dzeivi. Niu ari mozmozmeitai suoc pasaruodeit talatns portretu zeimiešonā.

“Maņ cīši pateik zeimēt, eipaši dobu. Tei ir maņ meila aizaraušonua, kū dareju taipat viņ. Tys ir dvēselei. Tei ir na viņ interesanta nūdorbe, tok nu tuos ari daboju mīru. Mani valk pi dobys, deļtuo tū ari atainoju,” par muokslu stuosta kuņdze.

Karteņā: Jevgenijis ustobys sīna ar juos muokslys dorbim, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Taipoš tei ir ari juos aizaraušona ar kūka izstruoduojumim – mozom taburetem, skreineitem. Jevgenijai ir ari sova mozuo lauku sāta, kur teik pavadeitys vosorys. Jai tī ir sovys puču dūbis, duorzs, kači i vystys. Ari mozuo sieteņa ir atjaunuota pošys Jevgenijis rūkom – kruosuota i apdarynuota. Lūgi i jumta molys aptaiseitys ar kūka rokstim. Tī ir gastejuse ari galerejis “ISTABA” komanda, izbaudūt lauku burveibu pi Jevgenijis.

Sovpus Jevgenija sova talanta izceļsmi nazyna, jo rodūs muokslinīku nav bejs. “Poša naskaitu, ka asu muokslineica, tok pīzeistu, ka talants maņ ir. Tok ari vyss ir piec nūskaņuojuma – kod maņ pateik tū dareit, tod i vyss saīt šmuki. Kod tys ir juodora piec vajadzeibys, tod gon nasaīt. Es nasalapnoju ar sevi. Vys vēļ asu solta pret tū. Tok asu cīši pateiceiga Dīvam i liktiņam, ka maņ vyss tai ir saguojs, i prīceiga par vysu, kas bejs. Ka mani tai atroda i dzeive savede ar Lindu. Varbyut, ka es napīkrystu, par mani nivīns tai i nauzzynuotu,” ar sirds syltumu i cīši lelā pateiceibā soka talanteiguo riezeknīte Jevgenija Kiļupe.

Fotogalereja: Jevgenija Kiļupe i juos rūku dorbi, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv


Kalenders

Nov
21
Cat
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Nov 21 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]