Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv pīduovoj raidejumu cyklu “Latgolys revizeja” (Latgales revīzija), kurā pārņ lelu rezonansi sajāmušuos kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” autori rauga pīvērst sabīdreibys viereibu Latgolys regionam, runojūt par tam nūzeimeigom temom. Vīns nu raidejumu cykla mierku ir paruodeit Latgolys potencialu i definēt lītys, kas traucej tam atsateisteit. Ūtruo “Latgolys revizejis” raidejuma tema ir izgleiteiba, precizuok, mozuokumtauteibu školu puorīšona iz vuiceibom tikai latvīšu volūdā. Ar sovim redzīnim doluos Daugovpiļs Universitatis (DU) rektors Arvīds Barševskis, kai ari pedagoge Inga Sokolova, taipat teik apvaicuoti ari dzeivuotuoji Latgolys īluos.

Raidejuma “Latgolys revizeja” vadeituoja Vladislava Romanova atguodynoj, ka nu 2023. gods 1. septembra Latvejā mozuokumtauteibu školuos suoce dorbuotīs reforma, kas paradz piļneigu puorīšonu iz vuiceibom latvīšu volūdā. Nu tuo laika socialajūs teiklūs osai turpynojās diskusejis par tū, voi taida veida reformys napazamynuos izgleiteibys leimini taišni mozuokumtauteibu puorstuovim. Interesants fakts – pietejumi ruoda, ka jaunīši īsastuoj par vuiceibom latvīšu volūdā. Sovpus cyti dati ruoda, ka cīši daudz školuotuoju nu Latgolys ir palykuši bez dorba sovu volūdys zynuošonu, tok, precizuok, nazynuošonu deļ. Itymā raidejumā tiks raudzeits skaidruot, kam tod Latgolā traucej latvīšu volūda – jaunīšim, školuotuojim, vacuokim?

Latgolys īluos satyktūs cylvāku redzīni ir vysaidi, tok par vīnu lītu dūmys vysim sakreit – dzeivojūt Latvejā, ir juozyna latvīšu volūda. Ir ļauds nu krīvvolūdeigūs saimu, kas poši voi jūs bārni vuicejušīs latvīšu volūdā i nasaredz tī nikaidu problemu, tikom ir ari latvīši, kas skaita itū izgleiteibys reformu par puoruok piešku.

Vladislava Romanova pasadola ar kaidys Rēzeknis mozuokumtauteibu školys pīmāru, kur piec jaunuos reformys stuošonuos spākā 13 pedagogi beja pīrakstejuši atlyugumu, pat nasagaidūt volūdys puorbaudis, ostoni pedagogi beja pajāmuši slimeibys lopu, bet vēļ seši školuotuoji beja atstuodynuoti nu dorba volūdys deļ. DU rektors Arvīds Barševskis izsoka sovu redzīni, ka itai reformai vajadzēja byut puordūmuotuokai i realizātai pakuopeniskai itūs 30 godu laikā pēc Latvejis naatkareibys atjaunuošonys. Sovpus pedagoge Inga Sokolova ir puorlīcynuota, ka reforma nav pieška:

“Kai cylvākim ituo pakuopeniskuo procesa laikā ir izadevs naīsavuiceit latvīšu volūdu pīteikamā leiminī, maņ tys ari ir nūslāpums. Es nazynu, es nasaprūtu, kai tū var izdareit. Jo nu tys eistyn ir talants.

Es niu saceišu tū pīredzi, kura maņ ir, es struoduoju uorzemēs universitatēs, vuicu latvīšu volūdu cylvākim, kuri nav pamatuši sovu vaļsti, i jī bakalaura dorbu raksteis latvyski. Itūšaļt jī ir 4. kursā. I tod, kod jī roksta tekstus, jim ir apmāram vīna, nu, divejis moznūzeimeigys klaidys vīnā puslopā. Parkū jī tū var i školuotuoji tū nav variejuši treisdesmit godu laikā, es nazynu. Maņ studenti ari vaicoj, deļkuo vyspuor Latvejā ir itei problema. Es nazynu. Es nazynu, kai var pasamaneit tū izdareit. Nu, tys ir koč kai dzeivuot sovā “burbulī” i principiali nagribēt redzēt tū vaļsti, kurā tu dzeivoj, vyspuor ignorēt.”

Inga Sokolova ir struoduojuse mozuokumtauteibu školā, aiz kuruos lūgu Daugovpilī īrostai nūtyka lela 9. maja svieteišona. Kai jei itaidūs apstuokļūs ir školānim vuicejuse latvīšu volūdu i kulturu? Inga soka, ka 9. majs bejs lels izaicynuojums: “9. majs beja taida interesanta dīna, kurā regulari pacīteigai daguoja stuosteit par tū, ka vardarbeiba vyspuor – tys ir nalabi. Es jau vysod runuoju tik par sevi. Es saceju, ka maņ byutu baist īt kluotyn veteranam i dūt jam pučes, partū, ka, vysapyrma, itys cylvāks ir nūgalynuojs cytus cylvākus. Pa ūtram, par vardarbeibu pret sīvītem, pret bārnim, par nacīneigu uzvedeibu pret cylvākim, kas atsaroda okupātajuos teritorejuos. Nu, tī ir muni saimis stuosti. (..) Jaunīši jau ir vysaidi – jī eistyn beja puorlīcynuoti, eipaši pyrma kaida laika, par tū, ka tī ir cīši svareigi svātki, taidi skaisti svātki. Beja juorunoj par karu i vardarbeibu. Nui, nav vīgli tū dareit, tok, ka tai runoj ilgi, koč kas jau palyka. Kaids jau vys vēļ svietej. Nu otkon… Cylvākam ir izvēle. Ka cylvāks izalosa tū, ka jis atbolsta vardarbeibu, es jau jū napuortaiseišu.”

Ituo raidejuma veiduošonys laikā Vladislava Romanova raudzejuse sasazynuot ar Latgolys specialistim, kab dabuotu specialista redzīni par bārnu psihologejis vaicuojumim – tū, voi eistyn školānim lelys problemys varātu radeit puorīšona iz vuiceibom tik latvīšu volūdā. Tok jei sajāmuse tik atteikumus voi tykuse ignorāta. Vladislava Latgolys dzeivuotuojim puormat nagribiešonu dūmuot uorpus ramu i izīt uorpus sova kabineta kvadratmetru.

Raidejumā teik aktualizāts ari vaicuojums par pedagogu deficitu, kai ari tū, deļkuo daudzi školuotuoji dreiži aizīt nu ituo dorba. Arvīds Barševskis izceļ aktualu vaicuojumu – voi slāgtūs lauku školu pedagogi byus gotovi puorsaceļt cytur, kab turpynuotu struoduot izgleiteibys jūmā? Jis ari atzeist, ka daļa talanteigu DU absolventu naiztur dorbu školā i dreiži tū pamat. Tok tikom natryukst ari pozitivu pīmāru, kur jaunī specialisti turpynoj ceineitīs, lai ari školuotuoja profeseja ir gona naaizsorguota i juosaskar ar cīna tryukumu nu školānu i vacuoku pusis. Ari Inga Sokolova pastreipoj, ka juodora vyss, kab pedagogi sovā dorbā justūs drūsai. Jei pasadola ar konkretu pīmāru:

“Atīt vacuoks iz školu i soka, ka školuotuoja ir apsaukuojuse juo bārnu. Mozuokumtauteibu škola. Es vaicuoju – kai tod školuotuoja apsaukuoja? Izaruod, ka školuotuoja ir puikam sacejuse: “Nu tu vys esi puiss kai ūzuls!” I mama skaita, ka “dub dubam”, es atsavainoju, i ka jei jū ir nūsaukuse par glupu. I tod es skaidruoju, ka atsaškir vyspuor ideologemu sistema, ka atsaškir vuordu lītuojums, ka latvīšu volūda i krīvu volūda nav identiskys.

Tok školuotuoji jau beistās! Nu vīnu reizi atīt taids vacuoks, kurs jam izstuosta, ka jī napareizi dzeivoj i struodoj, ūtru reizi. I jī jau ir sasaisteituoki. Jī vīnkuorši beistās runuot par tū, kū jī varātu runuot, kū jī varātu dūt kai personeibys.”