Kaidi ir Latgolys dzeivuotuoju redzīni par karu Ukrainā i medeju lītuošonys parodumi?
Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv
Nūplokuse interese par karu Ukrainā, sasamazynoj uzaticiešona Krīvejis propagandys medejim i saimis volūdys ītekme iz redzīņu veiduošonuos – tuos ir puors nu temu, par kurom pārnejuo goda izskaņā Latvejis Republikys Saeimys Analitiskais dīnasts piec Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis temys izpietis dasacejuma izveiduoja apskotu “Latgolys dzeivuotuoju redzīni par karu Ukrainā i plošsazinis leidzeklu lītuošonys parodumi”. Apskotā ir apkūpuoti vairuoki da tuo veikti pietejumi, aptaujis i teorejis, kuru sacynuojumi izveidoj puorradzamu kūpainu par asūšū situaceju Latgolā. Sovus komentarus par sacynuojumim portalam snādz ari Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis prīšksādātuoja Leila Rasima (“Progresīvie”), taipoš asam dabuojuši datus par portala lakuga.lv auditorejis redzīnim par Ukrainys kara viestim i medeju lītuošonys parodumim.
Lels nūgurums nu kara viestim
Kars Ukrainā vys vēļ ir realitate, tok nu sabīdreibys interešu lūka tys vys vaira nūsavierzej fonā. Kūpumā dati ruoda, ka 2023. godā vysā Latvejis teritorejā sasamazynoj interese par nūtikšonom Ukrainā, saleidzynojūt ar 2022. godu. Taišni Latgolā nūgurums nu viestim izaceļ vysu vaira – 88 % respondentu Latgolā aplīcynuoja interesis izseikumu par viestim nu Krīvejis kara Ukrainā, apstiprynojūt, ka “nagrib par tū nikuo zynuot”. Itys ruodeituojs ir daudzi augstuoks, nakai cytur Latvejā.
Sovpus lakuga.lv portala aptaujā vaira nakai puse (55,2 %) auditorejis puorstuovu pīzeist, ka vys vēļ rauga sekuot leidza nūtykumim. Drupeit mozuok ir taidu satura patārātuoju, kas par viestim Ukrainā rauga naaizmierst, patierejūt viņ byutyskuokū informaceju. Prūtams, ir arī tī, kas apstyprynoj nūgurumu i izavairej nu taida satura informacejis patieriešonys.
Īspiejams, tik augsts nūguruma ruodeituojs var byut saisteits ari ar tū, ka jau nu kara suoku Latgolā beja vyszamuokais tū dzeivuotuoju ruodeituojs, kas izsaceja solidaritati Ukrainai i gataveibu paleidzēt. 2022. godā Latgolā Krīveju par vaineigū pusi karā skaiteja 39 % procenti, leidz ar tū beja saleidzynūši lels tūs dzeivuotuoju eipatsvors, kas tymā vainuoja Rītumus. Saleidzynūši daudzi ari tūs, kurim itymā vaicuojumā nav sova redzīna.
Taipoš vēļ taida attīksme apsaverama kontekstā ar socialekonomiskū fonu regionā. Par pīmāru, Latgolā tik 9 % dzeivuotuoju apstyprynuoja, ka byutu gotovi pacīst cenu kuopumu, kab apstuodynuotu karu Ukrainā, sovpus Vidzemē 64 % byutu tam gotovi.
“Atbolsts Ukrainai Latgolā ir mozuoks, nakai cytur Latvejā deļtam, ka Latgolā dzeivuotuoji ir mozuok puortykuši. Ka cylvākam vaicoj, voi jis ir gotovs paleidzēt ūtram situacejā, kod jam pošam ir gryuteibys, napīteik kasdīnys lītom, kur bez moz voi jis pats ir paleidzeibys lyudziejs, tod, prūtams, tei atbiļde iz vaicuojumu byus taida, ka jis nav gotovs. Dīvamžāļ Latgola vys vēļ ir īvārojami nabadzeiguoka nakai puorejuo Latveja, deļtuo mums ir juodūmoj, kai ceļt Latgolys cylvāku lobkluojeibu, ekonomiskū stuovūkli. Mums ir na viņ juodūmoj par Latgolys medeju telpu, medeju politiku, bet ari kotra latgalīšu ekonomiskū lobkluojeibu,” apskota sacynuojumus komentej Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis prīšksādātuoja Leila Rasima.
Tok ir ari pozitiva tendence ka, koč ari kara suokuos Latgolā beja zamuokīs atbolsts Ukrainai saleidzynūši ar cytim regionim, napylna goda laikā (2022. goda marts – decembris) atbolsts Latgolā Ukrainys ceiņai pret Krīveju vys tik ir byutyskai uzalobuojs – aptyvai par 20 % kai Ukrainys uzjimšonai NATO, tai ari Eiropys Savīneibā, biegļu uzjimšonā.
Saimis volūdys ītekme
Kai zynoms, Latgolā jau viesturiski ir plaši izplateita krīvvolūdeiga vide. Saleidzynojūt ar cytim regionim, Latgolā ir leluokais krīvu tauteibys dzeivuotuoju eipatsvors – 35,3 %.
Tok vīns nu jaunuokūs Latvejis sabīdryskuos dūmys pietejumu līcynoj, ka dzeivuotuoji dūd prīškrūku medejim tamā volūdā, kuru lītoj saimē, respektivi, ka saimē runoj krīvyski, tod ari, vystycamuok, medejus ari lītuos krīvu volūdā. Leidz ar tū var sacynuot, ka Latgolā krīvu volūda teik i ari iz prīšku byus plaši lītuota na viņ saziņā, tok ari informacejis dabuošonā.
Juosoka, ka saimē lītuotuo volūda ir ari ruodeituojs, kurs nūsoka uzskotu polarizaceju, respektivi, dzeivuotuoji, kuri vysbīžuok informaceju daboj tik krīvu volūdā, pauž ari puorlīceibu, ka par konfliktu Ukrainā pamatā ir atbiļdeiga poša Ukraina ci Rītumi. Ite juoatzeimej ari fakts, ka tī Latvejis dzeivuotuoji, kas saimē puorsvorā lītoj krīvu volūdu, reizē jiutās kaidā mārā politiski atsvešynuoti. Itei situaceja veiduojusēs vairuoku godu dasmytu laikā – lelai daļai krīvvolūdeigūs Latvejis kultura i viesture palykuse atsvešynuota ari piec PSRS sabrukuma. Sovpus lakuga.lv auditorejis aptaujā sacynuots, ka leluokuo daļa (78,9 %) jiutās leidzatbiļdeigi politiskajim procesim, kas nūteik vaļstī i Eiropys Savīneibā.
Propagandys burbuli pamozam spruogst
Nūzaris specialisti ari pauž redzīni, ka aizlīgums izplateit Krīvejā registrātuos televizejis programys ir mazynuojs Krīvejis ītekmi Latvejis informativajā telpā. Dati līcynoj, ka Krīvejis vaļsts kontrolātūs medeju patiereņš ir sasamazynuojs aptyvai četrys reizis, kai ari uzaticiešona tim ir saleidzynūši zama. 2023. godā Latgolā tik 7 % respondentu nūruodejuši, ka uzatyc Krīvejis medeju paustajai informacejai par karu Ukrainā.
“Sovā ziņā varbyut ari daleji pozitivi ir tys, ka mums cytreiz ruodīs, ka cylvāki dzeivoj propagandys burbulūs ci tik patierej informaceju krīvu volūdā, tok vys tik pasaruoda tys, ka daļa cylvāku, ari krīvu, kam redzīni nav par lobu Ukrainai, izmontoj ari Latvejis medejus. 7 % tūs cilvāku, kas uzatyc Krīvejis medejim, ir cīši mozs ruodeituojs, cylvāki byuteibā vaira nauzatyc Krīvejis medejim, propagandai – tei ir vēļ vīna pozitivuo līta,” tai Leila Rasima.
Ari Vaļsts drūseibys dīnasts piec taidim īrūbežuošonys pasuokumu varēja nūvāruot attīceiguo satura patārātuoju interesis pīaugumu par mozuok regulātom voi naregulātom platformom, par pīmāru, TikTok, Telegram i cytom. Latgolā ir ap 56 % dzeivuotuoju, kas informaceju par nūtykumim Latvejā i pasaulī daboj taišni nu socialūs medeju. Juosaprūt ari tys, ka škārsteikla vidē var sajimt tendenciozu informaceju, pīmāram, taidu, kas atlaseita pie nūteiktu algoritmu.
“Tys, ka 30 godu Latgolā beja daīmami Krīvejis kanali, i tys, ka taida informaceja mierktīceigai tyka snāgta. Cylvāki dzeivuoja propagandys ītekmē 30 godu, tū navar izmaneit ni vīnā dīnā, ni vīnā godā. Koč ari dzeivuotuoji vaira nauzatyc Krīvejis medejim, jūs uzskotus navar izskaust vīnys dīnys laikā,” skaita Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis prīšksādātuoja Leila Rasima.
Lakugys aptaujis rezultati līcynoj, ka eistyn nu socialūs teikluošonuos platformu teik dabuota informaceja par karu Ukrainā, tok tys taipoš napuorspiej Latvejis sabīdryskūs medejus. Sovpus mozuok teik lītuoti cytu vaļstu medeji.
Auditorejis medeju izviele
Kūpumā Latvejis dzeivuotuoji informaceju i jaunumus par aktualajim nacionala i storptautyska mārūga nūtykumim daboj nu nacionalūs (sabīdryskūs i komercialūs) medeju, tok Latgolā gon tūs izmontoj rešuok. Deļkuo tys tai ir, var nūskaidruot portalā īprīšk publicātā rokstā ITE.
Pavaicuojom portala aptaujā, voi myusu auditoreja taišni informacejis dabuošonā par karu Ukrainā kasdīnā izmontoj ari kaidus medejus krīvu volūdā. Sajēmem atbiļdis: Chayka.lv, RUS TVNET, Meduza, Radio Liberty, Euronews, atseviški satura veiduotuoji YouTube. Tok cyti nūruodeja, ka taidus nalītoj vyspuor – kaids deļtuo, ka naprūt krīvu volūdu, cyts principiali skaitūt, ka pat ari krīvu opozicejis medejim ir imperialisma tendeņcis, deļtuo lobuok izavielej olūtus ukraiņu volūdā.
Sovpus nu apskota datu – tei auditoreja, kas karā vainoj pošu Ukrainu voi Rītumus, kasdīnā kai informacejis olūtus izmontoj taišni socialuos teikluošonuos vītnis, komercialūs ziņu portalus, kai delfi.lv, apollo.lv, TVNET, ari ir sabīdyskūs i regionalūs medejus.
Ir skaidrys, ka medeji ilguokā laika pūsmā atstuoj palīkūšys sakys aba teik kultivāti nūteikti prīškstoti. Tei ir tendence nūteiktai auditorejis daļai meklēt taišni taidu informaceju, kas apstyprynuotu tai jau asūšu pasauļa redziejumu, kas teik kultivāts godu desmitim. Ir taidi, kas apzynuoti izavairej nu redzīņu, kurus naatbolsta. Leidz ar tū tei ir tei auditorejis daļa, kuru medejim byutu gryuši sasnēgt, taidā ziņā ir moz tycams, ka taidys ilgtermiņā veiduotys attīksmis varātu ītekmēt eistermiņa rysynuojumi.
Voi myusu informativuo aizsardzeiba byus Latgolys medeji?
Jamūt vārā Latgolys regiona eipašū mierka statusu saisteibā ar dažaidim hibridapdraudiejumiem, satura veiduošona i izplateišona myusu regiona dzeivuotuojim ir eipaši svareiga, jo eipaši regionalajim, vītejim medejim. Vairuoki pietejumi i aptaujis aplīcynoj, ka dzeivuotuoji tūs skaita par uztycamuokim i pīviļceiguokim, nakai sabīdryskūs. Deļtuo taišni regionalī medeji ir nūzeimeigs informacejis olūts par aktualitatem vaļstī i pasaulī taišni regiona dzeivuotuojim.
Jau da šam aktualizāta vajadzeiba meklēt veidus, kai veicynuot Latgolys medeju satura konkurētspieju preteimā sābru vaļstu medeju saturam. Medeju atbolsta fonda programa jau nu 2020. goda veidoj konkursus ari regionala mārūga medejim – ir speciala finansiejuma kategoreja taišni Latgolys medejim. 2022. godā tyka eistynuota ari Medeju atbolsta fonda programa, kurys mierkis beja pastyprynuoti nūdrūsynuot Latgolys regiona dzeivuotuojim aktualu i precizu informaceju taišni par Krīvejis ībrukumu Ukrainā, tok 2023. godā taids mierka finansiejums vaira nabeja paradzāts. Tok 2023. godā “Regionalūs, vītejūs i diasporys medeju atbolsta programā” beja izdaleita atseviška kategoreja “Latgolys regions”.
“Saisteibā par medeju telpu, tī byutu juoatzeimej taišni specifiski mārkātu atbolstu taišni Latgolys medejim, jo te ir pīrūbeža zona, asam mozuok puortykušs i daudzi lītys pi myusu nav vēļ tik aktivys kai medeju, tai cytuos jūmuos, ir gryušuok pastuovēt i izasist. Tys ir juojam vārā. Mārkātys programys nūteikti vajag,” medeju atbolsta programu svareigumu pastreipoj Leila Rasima.
Taipoš jei īskicej ari tuoļuokus vierzeibys planus, kas niu jau tīk rysynuoti Saeimā: “Sabīdryskūs i Cylvāktīseibu lītu komisejā asam izveiduojuši medeju politikys apakškomiseju, kuru vadeis Atis Švinka (“Progresīvie”). Jis ir na viņ “Progresivūs” puorstuovs, tok ari Aizsardzeibys ministrejis parlamentarais sekretars, kas struodoj rūku rūkā ar aizsardzeibys vaicuojumim. Medeju politikys apakškomiseja plānoj struoduot ari ar informativuos telpys drūseibu. Tei dūma ir skateit Austrumlatvejis pīrūbežu i medeju lītys taišni pīrūbeža i drūseibys kontekstā. Deļtuo komisejā pīsavērssim taišni Latgolai.”
Apskota autoris ir Saeimys Analitiskuo dīnasta vadeituoja Inese Grumolte-Lerhe i pietneica Ilona Beizītere. Ar pylnu apskotu var īsapazeit ITE.