Latgalīšam sirds ir svareiguoka par pruotu. Saruna ar Dagneju Dudarjonoku

Latgalīšam sirds ir svareiguoka par pruotu. Saruna ar Dagneju Dudarjonoku

Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ar Dagneju sasateikam kaidā kopejneicā šaļti pyrma Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejis. Pārnejais i niu ari itys gods Dagnejis rodūšajā dzeivē bejs gona pīpiļdeits – pārņ piec ilguokys pauzis izguoja juos dzejūļu kruojums “Ups, kūki i mes”, sovpus niu kruojums tyka izvierzeits “Boņuka” bolvai i Latvejis Literaturys goda bolvai. Vystik poša Dagneja pīzeist, ka jei kai beja, tai palīk par hobejdzenīku – roksta cik grib i tod, kod pošai gribīs. Poša Dagneja i ari saruna ar jū ir plyustūša i mīreiga kai juos meiluos Dubnys ups leikumi, ļaunūt ari maņ nadaudz pībremzēt nabeidzamū steigu.

Munā dūmu i atmiņu “burbulī” tu primari esi cylvāks, kas gona daudz struoduojs ar jaunīšim. Pastuosti, voi ari itūšaļt turpynojit kaidys iniciativys?

Navaļstiskuos organizacejis i dareišona kūpā ar jaunīšim ir munys valisprīcys jau 15 godu. Vacvuorkovā asam dybynuojuši bīdreibu “Jaunvide”, tī dorbojās ap desmit cylvāku, kurim ir interese sasatikt i koč kū dareit kūpā – taisom pasuokumus, rodūšuos darbneicys, kaidu projekteņu eistynojam. Niu dreiži byus bīdru kūpsapuļce, tūlaik vaira pasprīssim par planim, Lelajā tolkā kai jau kotru godu laseisim atkrytumus gar ceļa molom, mož vosorā kaidu pasuokumu bārnim iztaiseisim. Cylvākim pateik nakts velobraucīņs, kū asam reikuojuši jau puors godus, ka bīdri gribēs, mož tū sataiseisim ari itamā vosorā. Dareišona bīdreibā mums ir breivpruoteiga i dorom tikai tū, kū gribim i cik daudzi gribim. Ite ir loba vīta, kur vuiceitīs dareit, planavuot, byut sūpluok, izsaceit sovu redzīni, izleist nu sātys.

Taipoš, vysmoz deļ mane, tu pavysam nūteikti asociejīs ari ar latgaliskū pasauli. Tev latgaliskais īt nu saimis i tei laikam ir ari tova kasdīnys volūda. Kai tev redzīs, voi bez latgaliskuo tu byutu cyts cylvāks?

Maņ redzīs, latgalīši ir cytaiduoki, nakai cyti. Pa munam, latgalīši ir dziļuoki, pamateiguoki. Latgalīši ir vaira dareituoji, nakai runuotuoji, jim nav taidu tukšu pļuopuošonu. Nu vysmoz munā paziņu lūkā nav. Varbyut latgalīti raksturoj ari patīsums i sirsneiba, kur sirds ir svareiguoka par pruotu, mož tai varātu raksturuot. Ka maņ nabyutu latgalīšu volūdys, es vys jau, ka runuotu latvyski, tok itūšaļt es latvyski runoju ar lelu akcentu. Reizēs, kod maņ kaids pīzvona, es pat samulstu i damierstu – kai tī beja juorunoj, jo es kasdīnā teišom pamatā runoju latgaliski.

Es asu par latgalīšu volūdu, bet nauzskotu, ka tei ir lobuoka vai puoruoka par cytom i ka tys ir vyssvareiguokais dzeivē, volūda ir komunikacejis veids.

Tova dzeja pamatā ir latgaliski, tok pa šaļtei pasaruoda ari kaids dzejūļs latvyski. Voi obejuos formuos tev ir vīnleidz vīgli raksteit?

Latvyski es rokstu vaira jūka piec. Maņ ruodīs, ka latvīšu volūdā tik daudzi roksta, ka es tur nikuo jauna vaira navaru pīraksteit. Pa munam, latgalīšu volūdā ir vaira īspieju izapaust, tok tys sovā ziņā varbyut ir ari gryušuok, partū, ka tryukst vuordu, kotru reizi ir juopīdūmoj, voi tys ir latgaliski pareizi, voi mož ir kaids cyts latgaliskuoks vuords. Raksteit latgaliski nūzeimoj īsadzilinuot volūdā. Tok nivīns cyts jau naraksteis latgaliski, dīz voi kaids čyuļs pieški izdūmuos raksteit latgaliski. Es tū varu i raugu izdareit. Maņ redzīs, ka latgalīšu volūda ir pateiceiga dzejai, jei skaisti runojās i skaisti losuos.

Ir dzejūli, kurus uzroksti i tī par reizi ir gotovi, ir taidi, kur tu piec tam streipoj i puorloboj, dūmoj kai tu vari eisuok, sovaižuok voi skaidruok pasaceit. Maņ pošai napateik līkvuordeiba i dzejūli, kurūs ir daudz teksta, kod tu navari saprast, kas tymā vysā beja svareiguokais, deļtam muni dzejūli ir cīši eisi, tys ir minimalais vuordu daudzums, lai cylvāki saprostu dūmu, kuru es gribieju pasaceit. Varbyut tu zyni, ir taids Māris Subačs, kurs zeimej biļdeitis ar puors linejom. Jam ir taids styls – ar dažom linejom izsaceit kaidu dziļu dūmu, leidzeigi tys ir munā dzejā. Es mieginoju ar dažim vuordim izsaceit sovu dūmu, lai cylvāks pats var dadūmuot. Ka vysu pasoka, tod jau nav interesanti.

Ir dzejūli, kur nav pīturzeimu voi lelūs burtu, kur kotrs var interpretēt, kai jam redzīs, un ir ari dzejūli, kur ir lelī suokuma burti i komati, kur grybu, lai skaiteituojs saprūt dzejūli tai, kai es grybu, kai es tū dūmuoju.

Cytuos intervejuos tu esi sacejuse, ka raugi saglobuot sovys pusis izlūksni. Voi taipat ir ari kruojumā “Ups, kūki i mes”?

Nui, ir atseviški vuordi. Myusu pusē soka “kuods”, navys “kaids”. Bet tai kai es asu padzeivuojuse Rēzeknē i Daugovpilī i maņ ir draugi nu dažaidom vītom, tod vyss ir sajucs i nav taidys teirys munys pusis izlūksnis. I otkon ūtra līta – bierneibā dzeivuoju Kolupa pusī, kur soka “kakis” i “zakis”, tagad dzeivoju aiz ups vuorkavīšu pusē, kur ir “kačs” i “začs”, i tod vaicuojums – a kai maņ tod runuot?

“Ups, kūki i mes” ir kruojums, kurā ir apkūpuots apmāram pīcu godu laikā saraksteitais. Tev bīžuok saīt raksteit iz papeira voi digitalajūs reikūs?

Vysaižuok. Teleponā, bloceņūs, datorā, cytreiz diktofonā īrunoju, ka nav laika pīraksteit. Es rokstu cīši moz i raksteišona nav muna prioritate, tei ir vīna nu valisprīcom. Lobuok pasaceit kaut kū mozuok, tok svareiguoku, nakai byut par dzejnīku, kurs izdūt kruojumu gods nu goda, i vysi tī kruojumi ir cīši leidzeigi. Redzīs, ka taidā veidā tekstim zyud koč kaida vierteiba. Es asu taids cylvāks, kurs vaira klusej, nakai runoj, deļtam ari munā dzejā ir moz vuordu, tei ir eisa i koncentrāta.

Kotram munam dzejūļam apakšā ir stuosts, kas maņ ir bejs svareigs. Tys var byut par cylvāku, vītu, nūtykumu, ka tys deļ mane nabyutu svareigs, tys natyktu pīraksteits.

Tu soki, ka roksti par sevi i nūtikšonom tev apleik, voi pīraksteit sovys sajiutys ir vīgli voi gryuši?

Maņ ir gryuši runuot, kod maņ prosa kaut kū konkreti. Bet tīši dzejā pasaceit, kas nav taida tīša komunikaceja, maņ ir daudz vīgļuok, it seviški, izmontojūt metaforys, saleidzynuojumus. Es varu distaņcētīs nu teksta i tys suoc dzeivuot sovu dzeivi. Kod es jū losu, prūtams, atcerūs, parkū es tū raksteju, bet es jū ari īraugu kai laseituojs nu molys. Tys drūsai viņ ir leidzeigi kai muokslinīkim – ka jis jiutās labi, jis uzgleznoj gleznu, kur vyss ir skaisti i saulaini, ka slikti – izzeimoj vysu tymsu i palāku.

Laura Melne sovā recenzejā par gruomotu “Ups, kūki i mes” raksteja, ka munūs dzejūļūs varātu byut vaira “es”, na tikai “mes”. Nu vīnys pusis, es jai varātu pīkrist, nu ūtrys – es koč kai sevi jiutu kūpā ar cytim, navys atseviški, i tys “mes” maņ ir dabeigi, deļtam vysu laiku ari lītoju, i tai ari dzeivoju. Ir cylvāki, kuru dzeivis uztverē i filozofejā “es” ir pats svareiguokais i cyti nav svareigi, maņ dreižuok ir ūtraidi, doba, vysi kukaineiši i rupuceiši, cyti cylvāki ir svareiguoki, i tikai tod es. Leidz ar tū tys pasaruoda gruomotys nūsaukumā, saturā, tei ir kūpeibys i vīnuoteibys saskateišona.

Itūgod tovs dzejis kruojums tics ari Latvejis Rakstnīku savīneibys organizātuos literaturys nūtikšonys – Latvejis Literaturys goda bolvys aba “LaLiGaBa” nominantu garajā sarokstā. Kai tu par tū jiutīs?

Tys beja puorsteigums, es nazynu, kurs mani nominēja. Varu pastuosteit, ka paguojušajā godā, kod kruojuma redaktore Vija Laganovska atlaseja dzejūļus, mes izdūmuojom, ka varātu tūs nūsyuteit ari iz “Satori” i “Domuzīme”. Ar laika intervalu nūsyuteju dzejūļus obim izdavumim, i nivīns nu jim vyspuor naatbiļdēja iz munom e-posta viestulem. Tys vystik līcynoj par komunikacejis kulturu, mož par attīksmi pret latgalīšim. Ka jius nagribit publicēt, vysmoz uzrokstit: “Atvainojit, mes napublicēsim.” Nazynu, voi jī beistās par kvalitati, voi jim tys nasaruodīs svareigi, vystik Mariju Dzeislu nūpublicēja.

Tagad atseviškys munys ailis “Latvian Literature” literarais agents Džeids Vils ir puorlics iz angļu volūdu i saceja, ka byušūt koč kas nūpublicāts ari angliski. Februara izdavumā “Avīzes Nosaukums”, kū izdūd Valters Dakša, asūt ari muni dzejūļi. Tai ka šur tur muna dzeja pasaruoda i izskaņ.

Īprīšk saceji, ka tu esi hobejdzejnīks, voi tikšona “LaLiGaBa” nominantu sarokstā tū koč kai maina?

Es vēļ aizviņ asu hobejdzejnīks, rokstu tik daudz, cik gribīs. Vystik es nūgiunu sevi pi dūmys, ka aizviņ vaira jiutūs kai dzejnīks. Maņ niu ir mīreiguoks dzeivis veids, mozuok dorbu i projektu, ir vairuok laika izbaudeit vysu. Es ari da šam beju vāruotuojs, kas koč kū pīfiksej, tagad vēļ vaira. Maņ pateik taids dzejnīka dzeivis veids, ka tu skoti dzeivi sev apleik ar muokslinīka acim.

Kai jau saceji – tu roksti par lītom i nūtikšonom sev apleik, tod saīt, ka ari īdviesme tev atīt nu vysa, kas ir apleik?

Man ruodīs, ka dzeja ir vysur. Es varātu uzraksteit kaidys ailis par myusu sarunu, par Rēzeknis upi, kas tak, i makšarnīku, kas te garum guoja, par sauli, kas atspeid vacuos vīsneicys lūgūs. Tok muna dzeivis filozofeja ir, ka svareiguokuos ir attīceibys, ari rokstūt par dobu, es rokstu par attīceibom. Svareigys ir attīceibys pošam ar sevi, sirds i pruota attīceibys, attīceibys pret dobu, vīnam pret ūtru. Vysa dzeive ir vīna improvizaceja i vysa dzeive ir vīnys attīceibys. Mes nu tuo nikur navarim nūbēgt, bet asam cīši slykti attīceibuos. Mes pat asam rodušīs attīceibu rezultatā, bet dorom vysu kū cytu, sasnādzom vysaidus mierkus i struodojam, tok cīši moz dūmojam par sovstarpejom attīceibom.

Pasapynuosim – voi tev ir kaidi literarī sapyni, kurus grybātu pīpiļdeit?

Es grybātu izdūt gruomotu ar dzejūleišim bārnim. Maņ muosa ari zeimej, deļtam es grybātu taidu šmuku ar zeimiejumim, tys byutu forši. Ari grybātu prozu paraudzeit, maņ ir dažys lobys idejis, bet jom vajag dasagiut. Bet es tai cīši mīreigi i plyustūši – ka saīs, tod saīs, ka nā, tod nā. Asu jau īprīkš publiski sacejuse, ka grybātu ari izdūt dzejuļu gruomoteņu par mīlesteibu. Taišni par mīlesteibys temu. Maņ ari beja dūma, ka taidu gruomotu varātu izdūt ar kaidu kūpā.

***

izlikt režimu
NATRAUCĒT
cytu reizi vajag
SEV
olūta burbuļuošona
putynu dzīsmis
i vabaļu dyukšona
DREIKST
paklusai īvibrēt
pruotu i sirdi
pretim jaunam
PAVASARAM

***

vysskaistuok vērtīs zvaigznis
ir guļūt iz mugorys dubnys iudinī
nikuodu baiļu
tik mīrs mīrs mīrs
šur tur pa kuodam lada gobolam
krosta ļaudim veļ svātku lampenis
pagaiss stuņdinīks
skaita myusu sasatikšonys
tik tik tik
cik cik cik
nadūd dīveņ lela soltuma
ka nanūsaļ ups
kuo mes tūlaik ļausimēs
mīlesteibys straumei
jaunuo gods suokumā

***

dziervu bors
dabasūs dzīd prīceiguokū karaoki
bārns taisa šmukuokuos smiļšu piļs
vysi mes taidys taisom
pa šaļtei ci vysod
labi ka atīt kaidi viļni i aizskoloj vysu
vyslobuok mīlesteibys
bet ari elektromagnetiskī der
voi skanis
tūlaiks acs i sirds
atsataisa
divejis raizis vaira

***

myusu dvēselis doncoj poļku
mīsys i pruoti kaunās i vuicuos
vysim vīnam ūtru pīredzēt

***

dzeive vīnūs minusīs
no minuss ir puse nu plusa
tu man saceji siežūt pretim klusa

***

Randaukai
parosti kab pīraksteitu breineigu dzejūli
vajaga sasaukt vysys mūzys
tūlaik vuords pa vuordeņam
smīkleņš pa smīkleņam i
klausīs jau dzejūļs gotovs
par zaltainim kūkim parkā
dubnys iudiņa gluostim
par klusumu mīru saulis lāktim i rītim
nav juovaicoj piec vuordu
tī kai kamanis duobulainā pļovā
zeimej skaistuokuos mandalys i
randauka poša vydā kuo
vyssvātuokuo mūza

***

Lobuos attīceibys
vysa dzeive vīna improvizaceja
vysa dzeive vīnys attīceibys
pīsaskaitam atsajamam
reizinojamīs i dolomīs
kurs leluoks kurs mozuoks
kurs garuoks kurs tīvuoks
kaidys ir tovys lobuos attīceibys
voi taisneiba ka ar nulli nadreikst daleit
aicynoju paraugam pasaviert vīns iz ūtra
attīceibuos ar vīnuodeibys zeimi pa vydu
itai tys izaver tai ♥️=♥️
at tūlaik jau ari var i itai
iz myusim vysim pasaviert ♥️♾️


Kalenders

Dec
21
Sai
16:00 Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Grupys “Iļģi” koncerts @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Dec 21 @ 16:00 – 18:00
Pasuokumu cykla “Vīneibys nomam – 87!” laikā Zīmys saulgrīžu vokorā Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centrys aicynoj iz grupys “Iļģi” koncertu, kas nūtiks Daugovpiļs Kulturys piļs koncertzālē. “Iļģi” itymā koncertā: Ilga Reizniece (bolss, vejūle),[...]