Kulturys īsacejumi nedeļai: sovys pusis duorgumu atrasšona i saglobuošona
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Marta vydā Latvejis Universitatis (LU) Literaturys, folklorys i muokslys instituta (LFMI) izdevnīceibā publicāta Aigara Lielbārža monografeja “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti”, kurā vydā ir stuosteits kai par pošim būršonuos vuordim, tai tradiceju i juos vysaidajim kontekstim. Par pīmāru, kaids gruomotā puorskaitomais ticiejums nu Latgolys par vonoga dzeišonu paceli: Lai vonogs nanastu vystu, vajag izmaukt iz mīta cauru pūdu (bez dybyna) (LTT, 31627). LU LFMI pietnīks Aigars Lielbārdis pa dzimšonai īt nu Bolvu nūvoda Lekstis, i itamā nedeļā jis sagatavejs īsacejumus latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv skaiteituojim, kai vaira izzynuot i saglobuot sovys pusis duorgumus.
Sovys pusis duorgumi digitalajā arhivā
Itamā nedeļā aicynoju pasavērt pošim iz seve, sovim tyvuokajim, sovu volūdu i apleicīni kai iz kulturys i viesturis objektim. Pa nedelis dorbadīnom kotram sovi dorbi, deļtuo tei apsavieršona saīt tik, cik jau kuram saīt voi laiks ļaun, bet varbyut kaidā nu dorbu breivā strēčē izīt īsavērt Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā – tī var atrast sova nūvoda, školys voi radinīku īsyuteituos puosokys, nūstuostus, meiklis voi tautysdzīsmis i īpasazeit ar tom. Pi reizis cīši aicynoju ari tuos atšifrēt – tys ir – ar rūku raksteitūs materialus puorvērst datorrokstā. Ka patiks, byus izklaide, izzynuošona i reizē ari vierteiga paleidzeiba digitaluo arhiva materialu publiciešonys dorbūs.
Symta godu seneja skaniešona
Pa vokorim vajag atsapyust i ite otkon – kū nu kurais prūt voi var, voi apstuokli ļaun. Apleik cīši daudzi vysaidu kulturys programu pīduovuojumu, taipat i datora, planšetis voi telepona vylynuojumu. Ka ļaunatīs tam ūtrajam, tod īsoku paraudzeit pasaklauseit, kai tei sova puse skaniejuse sovulaik voi skaņ vēļ arviņ. Par pīmāru, kas myusu sātuos i cīmūs skaniejs pyrma 100 godu, bet niu mozuok dzierdams. Tū var pasaklauseit Latvīšu folklorys kruotivis senuokajūs audio īrokstūs, kas topuši, suocūt nu 20. godu symta 20. godu. Pyrmūs īrokstus, kas īskaņuoti vaska skrytuleišūs, varit atrast Pētera Barisona i Artura Salaka kolekcejuos. Tī ir daudzi dzīšmu ari latgaliski. Taipat atsapyušūt varit pasaklauseit, kū šudiņ vēļ dzīd jiusu pusē. Tū var atrast etnografiskūs ansambļu kolekcejā.
Tyvynīku stuostu īraksteišona
A nedelis beiguos, kod jau dorbu i atpyutys ir gona, tod aicynoju īpazeit pošim sevi. Panemit kaidu īroksta aparatu, myusdīnuos pīteik ari ar telefonu, i aizejit pi sova tāva, muotis, vactāva voi vacuosmuotis, nūsiestit preteimā voi suonim i pasarunojit par laiku, kod jiusu vēļ nabeja. Paprosit, nu kurīnes jī cālušīs, kaidā kruosā bej jūs vacmuotei acs i moti, voi daudz dzīduoja tolkuos, voi vactāvam patyka zyrgi i cytus pošizziņai dereigus vaicuojumus. Runuotū īrokstit telefonā. Vāluok varēsit pasaklauseit, kod jau iz sovu vacumu koč kū byusit pīmiersuši nu stuosteituo. Tys paleidzēs mums pošim saprast seve lobuok – nu kuo maņ itaids raksturs voi patikšonys. I rudiņūs iz piļsātu leidza dūtī vacmuotis skuobātī ogūrči byus vēļ gorduoki. Ka gribit vaira zynuot par interviešonu, tod var īsavērt dzeivesstuosta interviešonys sagatavuotajā pamuoceibā.