Saglobuot pagaistūšuos vierteibys – Ondrupinis lauku sātā izstuode par autentiskim kūka lūgim
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Aizvadeitajā nedeļgolā Kruoslovys nūvoda Ondrupinis lauku sātā atkluota izstuode par autentiskim kūka lūgim, kuri myusu dīnuos ir palykuši par pagaistūšu vierteibu. Apkūpojūt informaceju deļ izstuodis, roduos vareiba pīfiksēt vītejūs ļaužu atminis i stuostus par vysmoz ostonim pagaistūšim cīmim. Izstuode byus apsaverama da 30. septembra.
Ondrupinis lauku sātā ir atkluota izstuode “Koka logu siluetgriezumi un dekori Andrupenes pagastā”, kurys sagataveišonys procesā ir izadevs apkūpuot vītejūs dzeivuotuoju atminis par taidim pagaistūšim cīmim kai Usači, Grabova, Slesari, Oloveca i cytim. Kotrys lūgs ir ar sovu stuostu i specifiku, tok kūpumā snādz īskotu Latgolys unikalajā kūka arhitekturys ainovā, kas tyvuokūs godūs var pagaist. Kai cereigi soka Ondrupinis lauku sātys muzeja pietneica Evija Maļkeviča-Grundele: “Varbyut kaidam itei izstuode kolpuos par īdviesmis olūtu, kab atjaunuot ari sovys sātys lūgus.”
Kai skaidroj Evija Maļkeviča-Grundele, pastuov uzskots, ka Latgolā sātu uorspusis boguoteigūs kūka rūtuojumus puorsvorā veidoj nu seņču montuotais geometriskuo roksta princips, tok kruošnī ornamenti ar florys i faunys elementim līcynoj par spieju aizgiut i pošu vajadzeibom puorradeit ari tymā laikā dzeivojūšūs krīvu, boltkrīvu i pūļu kūpīnu uzturātuos rūtuojumu tradicejis. Kūkgrīzumi i dekori bejuši izplateiti leidz pat 20. godu symta 40. godu, kod tūs latvīšu sātuos nūmainejušys puorsvorā nauzkreitūšys aplūdys i apdaris elementi.
Vārojūt niulejū Latgolys lauku ainovu, vēļ šaļtim var maneit kruošņūs kūka siluetgrīzuma lūgus i lūgu dekorātuos aplūdys, kas pamastuos sātuos dīvamžāļ izbuolej, satryud i sabierst. Vairums kūka sātu myusu dīnuos ir tykušys pi plastikata lūgu, kurim vaira nav klasiskuos lūgu ryuts i kūkgrīzuma dekoru.
Informativuo izstuode snādz īskotu unikalajuos kūka arhitekturys elementu darynuošonys tradicejuos, kas da myusu dīnom sasaglobuojušys kai grazna rūta pagaistūšajūs cīmūs.
“Atmiņu stuostus izadeve saglobuot, pasasokūt munai babai Leontīnei Maļkevičai i juos laika bīdrim, juosoka gon, ka taidu cylvāku ir palics cīši moz. Paļdis juosoka ari ļaudim, kuri suoce atjaunuot vīnu nu vacajom sātom, i lūga dekoru na izsvīde uorā, tok nūdeve muzejam,” tai Evija Maļkeviča-Grundele. Jei ari darunoj, ka izstuodē apkūpuotī lūgi kotrys dzeivoj sovā cīmā, sovpus vīnu cīmu puorstuov vasali treis lūgi.