Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Vysa veida “īriedni” i “inspektori” vysu bīžuok ir nazkas bīdynojūšs i sovā ziņā nagativs, tok varbyut taipoš kai itī omotu nūsaukumi, ari myusu uzskoti ir drupeit nūvacuojuši i stereotipiski? Itūreiz sarunā ar Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļdis Latgolys regiona nūdalis inspektori Ināru Juškāni i vacuokū specialisti Evitu Princovu raudzejom nūskaidruot, kaidys ir puorvaļdis funkcejis i mierki, i voi eistyn inspektori vysod līk lelys struopis.

Vysupyrma juopaskaidroj, ka da 2018. goda īstuode beja pazeistama kai Vaļsts kulturys pīminiekļu aizsardzeibys inspekceja, tok niu jau sešus godus, sekojūt Eiropys Savīneibys praksei, zynoma kai Kulturys montuojuma puorvaļde. Tei ir vaļsts instituceja, kas uzrauga, kab myusu vysu kūpejais montuojums tyktu lobuok sorguots, nūvārtāts i izprosts, taipoš na mozuok svareiga ir ari kulturys montuojuma apzynuošona i uzskaite.

2018. gods tyka pasludynuots par Eiropys Kulturys montuojuma godu, tūlaik uzmaneibys centrā tyka izvierzeits kulturys montuojums, tuo daudzveideiba i vierteiba. Leidz ar Eiropys Kulturys montuojuma godu, ari vairumā ES vaļstu pamozam tyka maineits veids, kai nacionaluos īstuodis sorgoj, uzrauga i runoj ar sabīdreibu par kūpejū kulturys montuojumu.

Veicynuot izpratni

Puormaiņu golvonais mierkis beja veicynuot sabīdreibys izpratni i leidzatbiļdeibu par vajadzeibu saglobuot kulturys pīminekļus ari cytom paaudzem. Kai vīns nu veidu teik mynāts atsakuopšona nu smoguo i bīdynojūšuo vuorda “inspekceja” iz “puorvaļdi”. Koč ari itūšaļt puorvaļdē omota vīneibys nūsaukums vystik ir sasaglobuojs kai “inspektors”, obejis Latgolys regiona puorvaļdis puorstuovis Ināra Juškāne i Evita Princova pīzeist, ka varbyut ari na strauji, tok sabīdreibys redzīņs puorsamej i ļauds vys vaira suoc nūviertēt vajadzeibu saglobuot kūpejū kulturys montuojumu. Leidz ar lykuma īvīstajom puormaiņom puorvaļde mozuok suoce akceņtēt sovu kontrolis dorbu, leluoku atbiļdeibu pīminiekļu saglobuošonā nūdūdūt tūs saiminīkim, kai ari praktiski atsasokūt nu tīšim struopiešonys veidim, tok dreižuok runojūt ar saiminīkim, snādzūt informaceju par jūs eipašumā asūšom kulturys vierteibom, īsokūt eistūs amatnīkus, restauratorus voi cyta veida profesionaļus, taipoš ari sovu vareibu rūbežūs pīsaistūt papyldu finansiejumu vysaidu dorbu eistynuošonai.

Byutyskai dasaceit, ka lykuma grūzejumi ītekmēja ari pīminiekļu uzskaiti, vaira īsaistūt pošvaļdeibys i kulturys montuojuma objektus sadolūt vaļsts, regiona i vītejuos nūzeimis vierteibys grupuos. Kai stuosta Evita Princova: “Mes nūmainejom vuordu “inspekceja” iz “puorvaļde”, grybūt paruodeit, ka mes asam sabīdreibys partneri, na uzraugi, myusu golvonais mierkis ir saglobuot kulturys montuojumu.” Evita stuosta, ka vysu bīžuok ar asūša voi potenciala kulturys montuojuma saiminīkim ir svareiga skaidrojūšuo saruna, ar mierki radeit izpratni, ka tys, kas jim pīdar, ir nazkas unikals i naatkuortojams i ka tuo puorveide atbylstūšai myusu laiku standartim na vysod byus lobuokuo izviele. Vīnkuoršuokais pīmārs ir par gadīnim, kod senejūs kūka kuormūs teik salykti plastmasa lūgi.

“Ir svareigi lītys i objektus pīlāguot myusu dīnu praseibom, tymā pat laikā tūs ari nasamaitojūt. Deļtuo mes asam kai starpnīki, kuri rauga rast kompromisu, paleidzēt ar informaceju i puorlīcynuot,” stuosta Evita Princova.

Saprūtams, ka daudzi eipašnīki taida veida objektus skaita par apgryutynuojumim, tok te ari vēļreiz pasaruoda vajadzeiba prast izskaidruot, deļkam, pīmāram, senejūs sātu kūka lūgi ir eipaši i saglobojami. “Tev eipašumā ir nazkas taids, kuo nūteikti nav vysim, itys te ir bejs vēļ ilgi da tovys dzimšonys, tys te atsarūn niu i mums ir vareiba tū saglobuot ari paaudzem iz prīšku,” īdrūsynoj Evita.

Kas ir kulturys montuojums?

Saskaņā ar Vyspuorejū konvenceju par kulturys montuojuma vierteibom (FARO konvenceja), kulturys montuojums ir uzkruotu resursu kūpums, kas sajimts montuojumā nu paguotnis, kulturys montuojums var byut: pīminiekli, ākys i konstrukcejis, kam ir eipaša viesturiska, arheologiska, muokslinīcyska, zynuotnyska i cyta veida nūzeimeiba. Par kulturys montuojumu var tikt skaiteita na tik vysa āka, āku grupys voi objekts, vys ari detalis i rūtuojumi.

Taipoš par kulturys montuojumu var tikt skaiteitys nūzeimeigys vītys, kur ir radzama cylvāka i dobys mejīdarbeiba, tuos var byut teritorejis ar eipašu apbyuvi voi, pīmāram, topografiski nūrūbežuojumi. Saskaņā ar Eiropys Padūmis 1992. gods konvenceju, par arheologiskū montuojumu teik skaiteitys vysa veida atlīkys, prīškmati i cyti ciļviecis paguotnis pādi, kuru saglobuošona i izpiete paleidz izsekuot ciļviecis viesturei.

Evita Princova, skaidrojūt vīnkuoršuotim vuordim, stuosta: “Kulturys montuojums ir vyss, kas roda sajiutu, ka tys ir nazkas eipašs i viesturisks.” Sovpus Ināra Juškāne papyldynoj: “Kulturys montuojumu izviertej vysaidu jūmu specialisti, tymā vydā arheologi, arhitekti, muokslys eksperti i tamleidzeigai. Svareigi ir dazynuot, cik konkretais objekts ir unikals, pīmāram, Eiropys voi Latvejis kontekstā, varbyut tys ir nazkas eipašs konkretajam regionam voi varbyut, pīmāram, lokalai vītai pīdareigs voi tū raksturojūšs. Svareigi, ka gadīņūs, kod kaids objekts vystik nav pīzeits par kulturys montuojumu, ari pošvaļdeibys var veiduot sovus individualūs sarokstus, taidā veidā ryupejūtīs par sovys eipašuos vidis saglobuošonu.”

Dasaceit kaidu objektu voi vītu kulturys montuojuma sarokstam ir vīgli, tū var dareit kai objekta saiminīks, tai ari sevkurs interesents, ka, pa jam, kaids objekts ir gona nūzeimeigs i izceļams. Breivys formys elektroniski paraksteitu īsnāgumu ar piec vareibys detalizātu objekta aprokstu, fotografejom, tuo viesturiskū kontekstu i pamatuojumu, deļkuo tū byutu svareigi īkļaut kulturys montuojuma sarokstā, var syuteit iz latgale@mantojums.lv.

Attīceigi piečuok specialisti izviertej īsnāgumus, regiona puorvaļde brauc apsekuot, izviertej objektu dobā, sovpus tod konkretū objektu apmeklej ari nūzaris eksperti. “Saprūtams, ka tys nav pavysam dreizs process, sevkuru objektu mes ryupeigai izviertejam, kab saprast tuo eistynū nūzeimeibu,” skaidroj Evita Princova.

Taipat Evita Princova i Ināra Juškāne pastreipoj, ka na mozuok svareigi ir saprast, kaida byus sevkura potencialuo kulturys montuojuma objekta byušona iz prīšku, kaidi ir tuo saiminīka voi pošvaļdeibys tuoluokī plani. “Variants, ka saiminīks par kaidu objektu voi vītu vīnkuorši soka: “Nu, īkļaunit sarokstā!”, naīs cauri, deļtuo, ka eipašnīka aizdavums ir raudzēt ryupētīs par objektu i īspieju rūbežūs tū saglobuot. Ka kaids objekts tiks īkļauts sarokstā, tys nanūzeimoj, ka puorvaļde uzajims tuo uzturiešonu i saglobuošonu, tei vystik ir saiminīka atbiļdeiba,” stuosta Evita.

Kulturys montuojums Latgolā

Itūšaļt vysā Latvejā ir 8959 kulturys montuojuma objekti, sovpus Latgolā – 1514, tūs vydā: 398 arhitekturys objekti, diveji industrialī objekti, pīci piļsātbyuvnīceibys objekti, septenis viesturiskūs nūtikšonu vītys, 497 muokslys objekti i 606 arheologiskī objekti.

“Latgolys regiona puorvaļdē mes asam pīci darbinīki, juosaprūt, ka mes kotru objektu naspēsim nūsorguot. Leluokuo atbiļdeiba ir pošym saiminīkim, sovpus myusu aizdavums ir paleidzēt, konsultēt i pīsaisteit specialistus. Mes varim paleidzēt atrast kaidu projektu finanšu leidzekļu dasaistei. Pādejais gadīņs ir nu Rēzeknis nūvoda Ismeru vacticeibnīku bazneicys, kur tyka atrostys tekstilejis, kurys mums iz nūdaļu atnese draudzis vacuokais. Mes sabiļdiejom atnastuos tekstilejis, Latvejā ir restauratori, kuri ar taidom nūsadorboj.

Aizsyutejom informaceju vairuokim ekspertim – vīns atsoka, ūtrys atsoka, sovpus trešais “īkreit” i jam ir interese par vacticeibnīku kulturu. Itūšaļt Vaļsts kulturkapitala fondā ir dasaceits projekts tekstileju restauriešonai,” stuosta Ināra Juškāne.

Vēļ juodarunoj, ka konkretuos tekstilejis ari naatsarūn vaļsts aizsardzeibā, vystik tys nanūzeimoj, ka puorvaļde atbiļd tik par pošu bazneicu, kur tekstilejis atrostys. “Nasabeistit pi myusu atīt, mums ir gona daudz kontaktu, varim paleidzēt atrast eistūs cylvākus, kuri paleidzēs saglobuot i atjaunuot lītys,” soka Evita Princova, kura ari pīmiņ kaidu byuvnīceibys gadīni, kur beja vajadzeiba dasaisteit arheologus – saiminīks nazynuoja, kur taidus atrast, sovpus Kulturys montuojuma puorvaļde itymā vaicuojumā var vīgli paleidzēt.

Kai sagluobt, ka tam nav leidzekļu

Latgolys regiona puorvaļdis specialistis stuosta, ka ir vairuoki varianti, pīmāram, Vaļsts kulturkapitala fonda projekti, ari pošai Kulturys montuojuma puorvaļdei ir vaļsts budžeta leidzekļu programa, ir sakraluo montuojuma programa. Taipoš atseviškuos pošvaļdeibuos ir kulturys montuojuma programys, ir ari LAD i LEADER programys. “Mums ir bejuši gadīni, kod ļauds beistās uzrunuot nūzaris specialistus, deļtuo, ka naprūt paskaidruot konkretū situaceju voi objekta stuovūkli, ari tod mes kai puorvaļde varim īt tolkā, dorbuotīs kai starpnīki i paleidzēt vīnam ūtru lobuok saprast,” stuosta Ināra Juškāne. Jei ari dasoka: “Mes tikū bejom Rēzeknis nūvoda Cyskodu katuoļu bazneicā, redzim, ka iz palūdzis ir taidi kai putekli voi puļverveida vīla, kurys izceļsme ir naskaidra. Mums ari da šam ir bejuse sadarbeiba ar sieņu i kukaiņu ekspertim, iz reizis sasazynuojom, nūbiļdiejom i eksperti ari piec fotografeju var izsaceit realistiskus miniejumus, kas tys eisti ir.”

Inspektori atbrauks i izliks struopi

“Dīvamžāļ oficiali mes puorvaļdē asam inspektori, kas ir drupeit atbaidūšs vuords, nu, vystik cyts formuliejums cikom kas nav izdūmuots, tok nu myusu nav juosabeist,” stuosta Ināra, kura atguodoj ari kaidu gadīni, kod byuvnīks nūdevs objektu, par tū nabreidynojūt puorvaļdi.

“Jis beja puorsteigts i vaicuoja mums, voi mes eistyn byutu kuopušys pacāluoja grūzā vērtīs konstrukcejis? Nu, taišni tai, byutu kuopušys, tys ari ir myusu dorbs!

Mes laikam naasam tei īriedņu daļa, kas siež pi papeiru ar lakuotim nogim,” ar smaidu skaidroj Ināra. Sovpus Evita darunoj: “Myusu mierkis nav struopēt, tok saglobuot kulturys montuojumu. Pat, ka saiminīks ir kū naviņ padarejs napareizi, tok mes juo attīksmē redzim, ka jis saprūt sovu klaidu, mes nastruopēsim, bet raudzeisim kūpeigai sakuortuot rodušūs problemu. Mums daudz byutyskuoks ir rysynuojums, na struope. Taidā veidā ari eipašnīkim pamozam mainuos attīksme, jī mozuok beistās nu myusu, ir atvārtuoki sarunom. Tok, atlaidit, gadīņūs, kod ir klaja bezkauneiba i attīksme “kū jius te atsaļaunot” i teik turpynuota kulturys montuojuma maituošona, tod gon mes varim byut ari borguoki i aizsuokt administrativus procesus. Taipoš dīvamžāļ ari ir gadīni, kod mes raugom sasazynuot vairuokys reizis, raugom ar saiminīkim sarunuot, tok nateikom uzklauseiti, nu, tod, ari byus naudys struope. Vys tī ir galiejī leidzekli, kurus mes pīlītojam reši.”

Kulturys montuojuma puorvaļde īdrūsynoj, ka ari myusu dīnuos var atkluot vys jaunys, nadokumentātys vierteibys pat nu 18. godu symta. Taids ir Rēzeknis nūvoda Pušys katuoļu bazneicys pīmārs, kur apmāram pyrma 10 godu piļneigi najauši tyka atrosts 18. godu symta apgleznuots siluetgrīzums. Taipoš leidzeigs gadīņs ir bejs ar kaidu 18. godu symta beigu perioda gleznu, kurai ir Vaļsts aizsorgojama objekta statuss i kas tyka nūdūta restauracejis programā. Piec gleznys izpietis rentgenā atsakluoja, ka glezna ir izgleznuota pa viersu cytai gleznai, kura varātu byut datejama ar 18. godu symta suokom, sovpus gleznys ūtrā pusē atsarūn vēļ vīna cyta glezna. Itys gadīņs asūt bejuse lela dilema pošim ekspertim, kab saprast, kura glezna tod byutu juorestaurej. Gola rezultatā tyka restaurāta tei glezna, kura radzama kai jaunuokuo, t.i., pādejuo, tok restauratori atstuoja ari, t.s., zondažys kai puzlis gabaleņus, kuri atkluoj tū, kas globojās zam asūšuos gleznys. Sovpus ūtrā pusē asūšuo glezna tyka atkluota piļneibā.

Vēļ cyts gadīņs saisteits ar Preiļu nūvoda 18. godu symta Rušyunys katuoļu klūstera āku, kurai iz puorbyuvi tyka īsnāgta jumta konstrukceju tehniskuo dokumentaceja, kam jumts beja suocs tecēt. Vys ite beja paradzāts veikt piļneigu jumta nūmaiņu. “Dīvamžāļ daudzim byuvnīkim ir uzskots, ka vyss, kas ir senejs, ir nūjaucams i iznycynojams, i vītā juolīk jaunys, šmukys konstrukcejis,” stuosta Ināra, “Itymā gadīnī klūsters da šam vyspuor nabeja pieteits, ekspertim atbraucūt beja radzams, ka tī dzeivs i kluotyn asūšs ir 18. godu symts, te vīnkuorši juopastreipoj, ka vierteiba ir na viņ gleznys i muokslys dorbi, tok ari sejis, jumta kakažys i konstrukcejis, ari tuos ir vierteiba,” tai Ināra. Napaseņ asūt ari veikta klūstera izpiete, niu teik gaideiti tuos rezultati. “Pareizi byutu, ka kotrys taids objekts suokumā tyktu izpieteits, na vys par reizi izstruoduots projekts i vyss nūmaineits. Ir vārts lītys pieteit, varbyut kaida kakaža ir nūtrupējuse, nu tuos var byut palykuse tik moza trupis naskarta daļa, vys ari tei ir vierteiba i mes varim tū protezēt, na piļneibā nūmaineit. Jauns ir jauns, tok tys vacais nas sevī viesturiskū, autentiskū vierteibu,” nūslādz Ināra Juškāne.