Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Guntis Tjarvja ir horeografs, kas itūšaļt Latgolā ir gona reša profeseja. Doncuošona ir juo sirdslīta, kas aizasuoce jau septeņu godu vacumā. Deju kolektivu kolegi Gunti raksturoj kai mierktīceigu, atbiļdeigu, zynūšu i talanteigu cylvāku. Sovpus kasdīnā Guntis atrūn vareibu apvīnuot Rībeņu vydsškolys direktora vītnīka i datorikys školuotuoja omotus, byut par jaunīšu deju kolektiva “Vīmyns” vadeituoju i Rēzeknis piļsātys i nūvoda latvīšu skotiviskuos dejis kolektivu viersvadeituoju. Saruna ar Gunti ap dejom i tradicejom, horeografa dorbu i deju tapšonu.

Patriotisms i aicynuojums

“Bierneiba maņ paguoja Preiļu nūvoda Rušyunys pogostā. Es suoču doncuot septeņu godu vacumā pi deju školuotuojis Dinys Staškevičys bārnu deju kolektivā, piec tam turpynuoju jaunīšu deju kolektivā. Dina ari itūšaļt turpynoj vadeit deju kolektivus. Maņ cīši īpasatyka tautys dejis, es gaideju kotru mieginuojumu, patyka, kai voda dejis, jutu tam vysam pīdareibu. Tod, kod uzastuoju kai koncertūs, tai ari, braucūt iz Dzīšmu i deju svātkim, beja taidys patriotiskys sajiutys, kod tu vīnojīs dejā ar daudzom tyukstūšom cylvāku. Studeju godūs turpynuoju doncuot Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra jaunīšu deju kolektivā “Laismeņa” Lilijis Graudinis vadeibā. Ari tī beja izaugsmis pylni godi.

Laikam dejuos maņ vysvaira pīsaista patriotisms i ari aicynuojums byut par deju školuotuoju. Kaidā šaļtī maņ roduos gribiešona ari dziļuok papieteit deju jūmu, tod ari pamozom roduos ideja, ka ari pats varātu veiduot dejis. Juopīzeist, ka Latgolā nav daudz horeografu, vīns nu styurakmiņu ir Ilmārs Dreļs, vēļ dejis veidoj Aija Daugele, Sarmīte Stapule, Gaida Ivanova. Nu jaunajim horeografim itūgod XXIII Jaunradis deju konkursā pīsadaleja Rasa Deksne i Anda Sprūža.

Pīmiņu, ka apmāram vydsškolys laikā, kod nūbrauču da vacmamys iz laukim, roduos īdviesme, aizguoju da muorku, siedieju, sliedžu vysaidu muzyku i raksteju deju. Tai ari saprotu, ka maņ pateik tū dareit.

Nu suoku es izpieteju muzyku, saprūtu, kaids ir taktsmārs, cik ir daļu, tod iz tuo suocu veiduot deju. Prūtams, tai kai pats asmu doncuotuojs, ir vysai vīnkuoršai pošam izmieginuot kombinacejis i saprast, voi tys teik dejis ritmā, varbyut kaida kusteiba ir puoruok vīnkuorša i gribīs nazkū sarežgeituoku. Munā repretuarā ir 12 dejis, kas, saleidzynojūt ar lelim horeografim, ir pamoz, tok vyss vēļ prīškā.”

Horeografam juobyut muzykys izpratnei

“Sataiseit deju laikam varātu ari bez muzykys zynuošonu. Bet, kod tei deja dabuos kaidus rezultatus, horeografam byus juoveidoj dejis aproksts, i tī jau vyss juosaroksta pa muzykys taktim. Ka horeografs gryuši orientejās muzykā, tod kvalitativu aprokstu nabyus reali sataiseit, deļtam ir juobyut gona lobom zynuošonom i izpratnei par muzyku.

Mani īdvasmoj postfolklorys grupys “Rikši” muzyka (Ērika Zepa apdare), es tū daudz ari izmontoju deļ sovu deju. Muna horeografeja ar “Rikšu” muzyku XXIII Jaunradis deju konkursā latvīšu skotivis deju vydā B grupā dabuoja trešū vītu. Interesanti, ka itai dzīsmei maņ ir zynomys treis horeografejis, bet jaunradis konkursā div dejis dabuoja trešū vītu. Vīna ir muna deja, ūtra ir nu Vydzemis pusis, autore Madara Puodniece (Podniece). Muzyka ir vīna i tei poša, tok dejis piļneigi atškireigys.

Konkursā ar munu horeografeju doncuoja muns “Vīmyns”. Tok taipoš goduos ari atseviški pasyutejuma dorbi, pīmāram, Drycānu jaunīšu deju kolektivam “Jumalēni” beja 20 godu jubileja i jī ari palyudze konkreti deļ jūs izdūmuot kaidu deju. Ari tod, bolstūtīs iz “Rikšu” muzyku, izveiduoju deju “Kas šū nakti nagulieja?”, kuru jī doncuoja sovā jubilejis koncertā.

Vēļ 2015. godā XIX Jaunradis deju konkursā muna deja “Začeits” dabuoja 2. vītu i 2021. godā tyka īkļauta XII Školu jaunatnis deju lelkoncertā “Saule vija zelta rotu”, tys ari beja lels gondariejums.”

Tradiceju saglobuošona

“Deju tradiceju saglobuošona ir daļa nu horeografu aizdavuma – ka jī, veidojūt sovys originaldejis, paturēs ari Latgolai rakstureigūs sūļus voi kusteibys, tod tradiceja sasaglobuos lobuok. Par pīmāru, ir ari horeografi, kuru dorbūs doncoj tai kai kūpā, tok vaira kotrys pats par sevi izpylda kusteibys i kombinacejis. Tok, ka mes tautys deju pietejom viesturiski, tuos vysleidz vaira ir bejušys puoru voi apļa dejis. Ka nasamoldu, tod Latvejā aptyvai nu 16. godu symta ir sasaglobuojušys zinis par zemnīku dejom, kurys doncuoja lauku apriņčūs, nu tūs pakuopeniskai ari veiduojuos apzeimiejums “tautys deja” i ar laiku nūguoja pi myusu tautys deju formata.”

Tautys deja i skotiviskuo tautys deja

“Eistineibā, ka dejai ir horeografs, tod tei nav tautys deja, sovpus, ka mes runojam par tautys deju apdari, tod tolkā īt horeografs. Deļtam niu ari ir pareizi saceit skotiviskuo tautys deja. Itūšaļt lela daļa nu autoru veidoj tū, kū maņ grybātūs saukt par “latvīšu autordeju”, tok na “tautys deju”. Niu itūšaļt sinteze storp tautys i klasiskū deju ir tik cīša, ka myusu laiku dejuos īīt ari klasiskūs deju kombinacejis, pīmāram, baleta kusteibys, apleits ar kuoju pa greidu, nūstīpums i staltums. Agruok doncuotuoji tik cīši naaizadūmuoja, ka kotram juostov cīši stalti, juodūmoj par kotru kusteibu, vaira tyka doncuots sovai prīcai. Aptyvai, suocūt nu 20. godu symta i eipaši niu, tautys dejuos īīt profesionalizaceja, kod myusu doncuotuoju leimiņs cīši tyvojās ari pasauļa profesionalajam leimiņam, koč i mums vysi ir amatermuokslys kolektivi. Ir augstuoki i tehniski spiejeiguoki kolektivi, kas ir A grupa, tod ir B, C i t.t. kolektivi. Latgolā ir moz A grupys kolektivu, tī ir cyti kritereji, pīmāram, ka juobyut vysmoz 12 puorim. Lauku deju kolektivā salaseit i nūturēt jau ostoņus puorus ir gryuši.”

Kai tikt par horeografu

“Tys ir interesanti, pīmāram, 60.-70. godu beja tik Kulturys i izgleiteibys darbinīku tehnikums, kur varēja dabuot deju kolektiva vadeituoja kvalifikaceju. Tod nu apmāram 1977. goda Vaļsts konservatorejā (niu Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademeja – L.S.), uzjēme pyrmūs horeografus. Tūlaik konservatorejā beja div vierzīni – vīns tautā sauktais “baletnīki”, a ūtri, kuri vaira specializiejuos tautys dejā. Latvejā nabeja taidys izgleiteibys kai “deju školuotuojs”. Tod Reigys Pedagogejis izgleiteibys vadeibys akademeja 1996. godā izveiduoja programu, kurys absolvents asmu ari as. Iz tū šaļti maņ jau beja bakalaura i magistra grads, tok cytā jūmā – informacejis tehnologejuos. Vaira nasaredzieju īspieju īsastuot Jāzepa Vītuola akademejā iz bakalaurim, kur kasdīnā byutu juosavuica četri godi. Vys es pavysam nanūžāloju sovu Pedagogejis akademejis izvieli, beja cīši interesanti i zynūši profesori. Pīmiņu, ka vuicūtīs maņ beja daudz aizruodejumu par klasiskū deju, kas tyva baletam. Sovulaik, doncojūt Daugovpiļs Latvīšu kulturys centra deju kolektivā “Laismeņa”, tyka apgiutys viņ baleta pamata īsasiļdeišonys prasmis, sovpus ite jau beja vajadzeigs cyts leimiņs. Tok manī beja taids speits – ka, nui, maņ tagad nasaīt tik labi, tok es sasnēgšu sovu – īsavuiceišu i izdareišu! Mes īsastuojom 12 deju školuotuoji, absolviejom viņ treis. Es tyku par deju ritmikys školuotuoju i piečuok izliemu, ka tamā pošā vītā turpynuošu vuiceitīs magistra programā “Dejis pedagogeja”.

Tagad ituos izgleiteibys īstuodis vaira nav, tok tuos programys ir puorjāmuse Jāzepa Vītuola Muzykys akademeja. Cyta storpā, muna magistra dorba nūsaukums beja “Horeogrāfa Ilmāra Dreļa devums jauniešu latgaliskās identitātes veicināšanā”, pieteju, kai caur Ilmāra dejom jaunīšūs teik atteisteits i īdzeivynuots latgaliskais. Pietejumā pasaruodeja, ka svareiga ir kvalitativa i izteiksmeiga latgalīšu muzyka i latgalīšu tradicejuos baļsteita sižetu daudzveideiba, kur Ilmārs par kotru deju ari pastuosta, kas tamā ir attāluots, kai ari teik pīlītuota Latgolai rakstureiguo deju sūļu daudzveideiba.”

Jaunīšu deju kolektivs “Vīmyns”

“Pārņ decembrī “Vīmyns” nūsvieteja 15 godu jubileju. Itys ir pyrmais Rēzeknis nūvoda Feimaņu pogosta tautys deju kolektivs, pyrma tuo nabeja. Tūlaik kulturys noma vadeituoja beja Ingrīda Tjarve. Jei maņ pīduovuoja byut par kolektiva vadeituoju. Maņ tod beja apmāram 24 godi, ruodejuos, ka mes tik pa jūkam parunuojom, i es ari pīkrytu. Taipoš ari pa jūkam sarunuojom, ka piec mieneša, decembrī, sasatiksim. I tod pyrma 12. decembra jei maņ zvona i soka, ka juoīsarūn iz pyrmū mieginuojumu.

Kod Ingrīda tūlaik guoja pi pogosta vadeibys ar dūmu veiduot jaunu kolektivu, vysi asūt bejuši gona skeptiski, partū ka da tuo Feimaņūs nabeja taidu tradiceju, vys niu jau 15 godu ir doncuotuoji. Prūtams, ka suokumā beja pagryuši īdybynuot jaunys tradicejis, tok ar laiku kolektivs palyka arviņ radzamuoks. Vīns doncuotuojs ar mums ir kūpā jau 13 godu, itūgod ir ari kaidi pīci jaunī doncuotuoji. Niu par mums ryupejās i atbolsta Feimaņu pogosta kulturys noma pasuokumu organizatore Dina Šmaukstele. Taipoš ir izaveiduojuse loba sadarbeiba ar Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļdi i tuos vadeituoju Daigu Miščenko.

“Vīmyns” ir Feimaņu pogosta viesturyskais nūsaukums, agruok vītejī ļauds ari ir sacejuši “īmu iz Vīmynu”. Teoretiski vuords “vīmyns” īt nu tuo, ka itymā apgobolā beja daudz pūdnīku, kurim beja ar kuoju mynamuo rypa, tai nu vuordim “vīns” i “myna” topa “vīmyns”.”

Dejis tapšonys process

“Horeografeja aizjam cīši daudz laika. Nu tuos šaļts, kod tev golvā rūnās kaida ideja, da laika, kod deja teik pa eistam izdoncuota, var paīt ilgs laika pūsmys.

Gona bīži tuos ir ari nakts stuņdis, kod ausīs skaņ muzyka, i tu izdūmoj nazkū jaunu kluot. Ir gadejīs, kod naktī redzīs, ka ir baigi loba ideja, tod pīsaceļ, pīroksti, tok nu reita pats nasaprūti, kū tu ar itū beji dūmuojs.

Kod nu beidzūt deja “iz papeira” ir gotova, tu ej da doncuotuoju, tok redzi, ka jim tei deja eisti “naaizīt”, ari itamā šaļtī tev juobyut gona fleksiblam otkon spēt kū na viņ pamaineit. Vīna līta ir izdūmuot kusteibys, tok piečuok juosaver ari, kai zeimiejums izaver jau doncuotuoju izpiļdiejumā, kam latvīšu dejai ir rakstureigs ornaments. Pīmāram, itei deja, kas XXIII Jaunradis deju konkursā dabuoja 3. vītu, topa apmāram pīcu godu garumā, kur ik piec perioda jei pi mane atsagrīze. Niu, apsaverūt video īrokstus, radzu, ka pyrmais variants beja piļneibā atškireigs nu niulejuo gola varianta.

Horeografam ir svareigi, ka, veidojūt deju, jis ari “radz” golvā doncuotuojus, kas tū izpiļdeis. Cytreiz ir kaidys naviņ mistiskys i augstys idejis, tok tu saprūti, ka itim doncuotuojim tys eisti nav rakstureigs, tod juosadūmoj tys, kas jūs raksturam derēs lobuok.”

Tautys dejis piec pīcdesmit godu

“Dūmoju, ka nūteikti doncuos latvīšu skotiviskū deju, tok cik tamā byus tautys dejis elementu… Vys jau, ka byus, tok jī nūteikti paliks modernuoki. Prūtams, jaunys vēsmis ir vajadzeigys, tok grybātūs, kab mums palyktu tys tautyskais, pamata vierteibys – pamatsūli, kusteibys, satvierīni, aptvierīni, grupiejumi.”

Doncuotuoju bīdreiba

“2012. godā bīdreiba izveiduota ar mierki, kab varātu pīsadaleit vysaidūs projektu konkursūs. Tai mes, doncuotuoji, apsavīnuojom i izveiduojom bīdreibu ar nūsaukumu “Lādiņš”. Itymūs godūs mes ar projektim dorbojamīs vysai veiksmeigai. Ar Lauku atbolsta dīnasta paleidzeibu asam dabuojuši treis tautystārpus – Abrinis tautys tārpu, Alsungys tautys tārpu. Taipoš ari pietneica Iveta Seimanova ir atroduse, ka Feimaņūs viesturiski Sylajuoņu apriņkī ir sovs tautystārps, ari tū ar projektu paleidzeibu dabuojom sovā eipašumā. Vēļ vīns lobs projekts beja specialuos deju greidys īguode Feimaņu kulturys nomam, kab doncuotuojim byutu pateikamuok i ari lobuok doncuot. Niu, pyrma kaida mieneša, īsagaduojom mobilys i puorvītojamys baleta stangys. Tagad es doncuotuojus laiku pa laikam pamūku ari pi baleta stangu, vuicūtīs klasiskuos dejis pamatus.”