Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Maja beiguos piec restauracejis sovā gūda vītā Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) atsagrīzuse keramikys vacmeistara Andreja Paulāna taiseituo vāze ar Latvejis gierbūni. Sovu dorbu meistars izveiduoja paguojušuo godu symta 20. godūs aba laikā, kod topa pats Latvejis gierbūņs. Tei ir unikala vāze, kura pusgoda garumā tyka eipaši restaurāta. Portals lakuga.lv uzrunuoja divejus restauratorus, kuri pīzeist, ka restauraceja ir smolks, pacīteigs i stabilu nervu sistemu prosūšs dorbs. Tys ir na viņ detaļom boguots rūku dorbs, tok prosa ari lelu dokumentaceju, saskaņuošonu i atbiļdeibu.

Keramikys restauraceja – smolks i seceigs process

Latgolys keramikys vacmeistara Andreja Paulāna darynuojums Latgolys Kulturviesturis muzejā tyka 1968. godā, kas beja padūmu okupacejis laiks. Tod nabeja pījimts globuot sevkura veida heraldikys prīškmatus.

“Acimradzūt, muzeja darbinīki tymā laikā saprota, ka tei ir lela vierteiba. Piec nūstuostu, Andrejs Paulāns beja darynuojs vasalu vāžu sereju “Latvejis gierbūņu vāzis”, tok mums nav izadevs dabuot viests, ka vēļ kaida nu vāzem byutu sasaglobuojuse. Vēļ tei ir unikala ar tū, ka 2003. godā beja deponāta ari Rundālis piļs muzejā eipašā storptautyskā heraldikys prīškmatu izstuodē. A. Paulāna vāze ir na viņ Latgolys kulturys montuojums, bet vyspuor Latvejis kulturys montuojuma lela vierteiba,” stuosta LKM golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne.

“Gierbūni ir cīši nūpītna līta. Tūs veiduošonai ir zynomys praseibys. Andrejs Paulāns, nūpalnim boguotais keramiks, iz pasyutejuma taiseja prīškmatus, kas tūlaik pamatā beja prezentablys vāzis, kurys pasnīdze par eipašim nūpalnim izcylim darbinīkim, zemnīkim, sova omota meistarim. Tuos vāzis obligati tyka rūtuotys ar vaļsts gierbūni, kam tys papyldynuoja duovonys nūzeimeigumu. Keramikā itys prīškmats dabuoja ari sovu nūsaukumu – gerboviki. Tod, kod konkretū Paulāna vāzi aizvedem iz Rundālis pili, kur tū īlyka greznā vitrinā sūpluok titulātu muižinīku gierbūnim, mums tys beja cīši lels gondarejums, ka myusu vīnkuoršais pūdnīks ar sovu poetiskū dvēseli sovā laikā beja veics tik cīši nūzeimeigu dorbu sovys vaļsts gūdynuošonai,“ stuosta nazkodejuo LKM golvonuo kruojuma globuotuoja Silvija Ribakova.

Vāze muzejā tyka biedeigā stuovūklī – tai beja nūsysta viersejuo mola i glazura vītom beja sasprāguojuse, nūdrupuse, beja zudumi. Tuos restauraceja aizsuokta paguojušuo gods novembrī i viņ majā pabeigta. Tū veice restauratore Jana Lībiete sovā darbneicā Jelgovā. Kai soka LKM muzeja golvonuo kruojuma globuotuoja Renāte Vancāne, tod resturatore cīši labi pazeist Latgolys pūdnīku rūkrokstus i spiej tikt golā ar taida veida meistardorbim, eipaši pagaisušajom detaļom.

Restauratore Jana Lībiete pīzeist, ka juos sadarbeiba ir LKM nūteik jau aptyvai 20 godu. Itymā laikā restaurāti ap 100 prīškmatu. Runojūt vaira taišni par A. Paulāna vāzis restauraceju, jei soka, ka tys bejs sarežgeits, seceigs i cīši smolks process.

“Vysapyrma vāze tyka ryupeigai teireita kai kimiski, izmontojūt vysaidu škeidumu kompresis, tai mehaniski – ar instrumentim, nūteirejūt nateirumu kuorteņu. Process beja sarežgeits – vāzis glazurys maituošonuos deļ tū nadreikstēja mērcēt i pakļaut iudiņa īdarbeibai. Piec tam nūstyprynuota glazura, ar cīši smolkys i meikstys ūtenis paleidzeibu īpiļdeits leimis škeidums glazurys plaisuos i gaisušūs fragmetu maleņuos, viereigai pīspīžūt atdalejušūs glazurys fragmentus vāzis pamatmasai. Glazurys izbyrumi aizpiļdeiti, mehaniski apstruoduoti i sleipāti ar smolku smiļšpapeiru. Vāzis viersejuo mola pīveiduota tieļnīceibys plastilinā, kab tei precizi turpynuotu nūlyuzušū vāzis kakleņu. Izveiduotajai plastilina vāzis viersejai molai tyka nūjimta divpusejuo forma i tryukstūšais fragments atlīts gipša masā. Tys apstruoduots, precizi atzeimāts, pīgrīzts i pīleimāts pi pagaisušuo vāzis kakleņa. Atjaunuotuo vāzis viersejuo mola puorkluota ar pluonu tepis kuorteņu nu obeju pušu, kab veiduotu gludu glazurai leidzeigu viersmu, i sleipāta ar smolku smiļšpapeiru. Piec tam vysi atjaunuotī fragmenti pītūneiti i puorkluoti ar laku,” vāzis restauracejis procesu izstuosta pīredziejušuo restauratore Jana Lībiete.

Kab atjaunuotu maituotū prīškmatu, ir juoapsekoj tuo saglobuoteibys stuovūklis i maituošonuos pakuope, taipoš ari juoizviertej tuo viesturiskuo i kulturys montuojuma nūzeime. Taišni keramikys prīškmatu restauracejā izmontoj tik atgrīzeniskus materialus, kas namaitoj originaluo prīškmata pamatmasu, glazurys, tūs apgleznuojumu.

Na viņ atjaunuots svaigums, tok dokumentaceja i pīsardzeiba

Kab vaira īpazeitu ari cyta veida restauraceju, portalam sovā redzīnī pasadola ari restaurators Andris Anspuks. Jis ir ari pedagogs Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolā, kur vuica restauracejis programā. Pamatā kūka restauraceja nūteik interjera prīškmatim – krāslim, goldim, skapim, tok nu arhitekturys – lūgim i durovom. Tuos var byut kai muzeju, tai ari bazneicu i privatpersonu lītys.

Restauratora vuiceibu procesā īvuica struoduot ar vysaidim kūkmaterialim i metalim, puorzynuot dorba seceibu, plānuošonu i budžetu, objekta izpietis, konservacejis, dokumentacejis i fotofiksacejis metodis, taipoš ari gola rezuļtatā restaurēt prīškmatus, atlosūt restauracejai napīcīšamūs autentiskūs materialus, viesturiskajam laikmatam atbilstūšuokuos tehnologejis i instrumentus.

Par sovu dorbu Andris Anspuks stuosta, ka vaira pasyutejumus pījam nu paziņu, draugu, rodu, i restauraceja nav juo golvonais īnuokumu olūts. “Parosti tuos ir koč kaidys nalelys lītys, ar kurom var vīgli struoduot i nav vajadzeigi papyldspāki, par pīmāru, koč voi puorvītojūt lītu,” stuosta restaurators.

Kai vīnu nu leluokajim izaicynuojumim restauratora dorbā Andris Anspuks izceļ taišni dokumentaceju, kas ir nu tūs dorbu, kas aizjam dīzgon daudzi laika. “Restauracejis pase, būjuojumi, dorba plans, saskaņuošona, kab piec tam nabyutu tai, ka pret jums ir aizsuokta tīsvedeiba par tū, ka asat izpūstejuši kulturviesturisku pīminiekli. Maņ beja krāslys par 8000 eiro, bufete par vairuokom tyukstūšom – tu kategoriski nadreiksi tū samaituot,” par lelū atbiļdeibu stuosta restaurators.

Par dokumentaceju pīzeist ari Renāte Vancāne, kura kai restauracejis pasyuteituojs ari ir sasaskuoruse ar papeiru dorbim. “Pyrma restauracejis procesa aizsuokšonys konsultejamīs ar restauratori Janu, kab saprostu vāzis defektus. Mes redzim, ka ir kaids gaiss fragments, tok restauratore pamona i pīfiksej vysus glazurys nūbarzumus, zudumus i eistyn cīši smolki ar tim struoduoj. Suokumā mes saprūtam, cik lels dorbs ir juoveic, i tik tod vīnojamīs par laiku i veidu,“ stuosta Renāte Vancāne.

Ari piec restauracejis restaurātuo prīškmata sajiemiejam ir atbiļdeiba, kam restaurātuos vītys palīk arviņ trausluokys. “Konkretajai vāzei restauracejis rezuļtatā teik atjaunuoti gipsī veiduoti elementi, leidz ar tū tys prīškmats ir vēļ trausluoks piec restauracejis. Par pīmāru, aiz viersejuos molys tū vyspuor ir kategoriski aizlīgts jimt. Taipoš ari cytim prīškmatim – drupeit pīsytūt pi kaida svečtura kauseņa, tys vīnkuorši var nūkrist. Gaisušī fragmenti ir cīši trausli. Prūtams, mes raugom dareit vysu, kab nikas natyktu samaituots. Cytreiz mums puormat, ka jius, muzejnīki, sasytat prīškmatus i piec tom vadat restaurēt, tok tai nav. Mes pījamom prīškmatus, kas ir unikali, saprūtūt tūs vierteibu, bet kuri jau ir ar detaļu zudumim, glazuru  nūbarzumim,” pastuosta Renāte Vancāne.

Sovpus ari kūka restauracejai piec laika ir napīcīšami uzlobuojumi. “Mes restaurejam ar taidu dūmu, ka materiali i vyss puorejais izturēs vysmoz 50 godu aba jauna restauraceja var sekuot piec 50 godu, ka tei napīcīšama. Tok laiks īt, i tymūs pat muzejūs, ekspozicejuos stuov kaidys lītys, kas var izdegt saulē voi tikt naveikli puorvoduotys, nūlyktys pi radiatora, kas var radeit plaisys. Taipoš, ekspoziceju krāmejūt, var sadauzeit. Tys, kas ir restaurāts, piec kaida laika ir otkon juorestaurej,” stuosta Andris Anspoks.

Restaurators – vīns lels izaicynuojums

Kai stuosta Renāte Vancāne, Latgolā naasūt taidu restauratoru, kas struoduotu taišni ar keramikys prīškmatu atjaunuošonu: “Īspiejams deļtuo, ka tys ir cīši gryuts i smolks dorbs. Varbyut ari itei specifika Latgolā nav tik daudzi pīpraseita. Dorbs natyktu tik daudzi nūdrūsynuots.”

Restauratora dorbs ir ilgs, pīprosa lelu pacīteibu. Tys vaira nav stuosts par finansialū aspektu, bet par laiku. “Bīži viņ naudys tik daudz naprosa materiali, cik daudzi laika tys prosa. Par pīmāru, lelys bazneicu centraluos durovys ir dorbs goda garumā. Tok ari finansiali nav tik daudzi, kai varātu dūmuot. Ka restaurators ir nūsaformiejs kai individualais nūdūkļu moksuotuojs, tei ir vīna līta. Es, par pīmāru, asu privatpersona i muns dorbs ir autoratleidzeiba, kas beiguos piec nūdūkļu nav tik spūžai. Ari materiali bīži viņ ir pīteikūši duorgi. Koč voi elementarys lītys – kruosys bundža. Tikū atbrauce treis kruosys bundženis nu Kuldīgys – tys ir 150 eiro bez transporta. Pīmāram, div milimetru stykla lūksne moksoj ap 110-120 eiro. Materiali pamatā ir duorgi i gryuši dabojami,“ pīzeist restaurators.

Taidā veidā materialu īrūbežūteiba i napīejameiba ir vēļ vīns izaicynuojums restauratoram. Izveiduot prīškmatu i tū restaureit ir divejis piļneigi atškireigys lītys.

“Audzynoj raksturu – es vysod atguodynoju tū sovim studeņtim. Dreiži nikuo izdareit navar, kaseišona, sleipiešona ir cīši smolki dorbi. Ka dorbuotīs šaurā lūkā ar taidim nalelim prīškmatim, tod ir teiri normali, tok ari ar mozim prīškmatim var byut cīši sarežgeiti. Dažaidi kūki, metala detalis, kuru cytreiz tryukst. Ka kaidai kumūdei voi koč kam tryukst parosta rūktureiša, tys ir suocūt ar 25-30 eiro i uz augšu, ka tu gribi pasyuteit, kab tev tū izgatavej,” nūruoda restauracejis pedagogs Andris Anspoks.

Taipoš vēļ vīns zamiudiņa akmiņs, kas pastuov restauracejis procesā, ir īrūbežūteiba na viņ materialūs, tok ari muokslinīcyskajā darbeibā. “Restaurators sovu dorbu veic, precīzi restaurejūt i saglobojūt prīškmatu tuo suokūtnejā izskotā, nikaidys interpretacejis nav pīļaunamys. Ka precizi nav zynoms, kaids ir bejs prīškmats, sasaglobuojs par moz fragmentu ci nav nūlosoma tuo forma i izskots, prīškmatu naatjaunoj,” tai restauratore Jana Lībiete.

Muzejim restauracejis napīcīšamys regulari

Jau pīmynātuo Andreja Paulāna restaurātuo vāze ir nūzeimeiga nūtikšona Latgolys Kulturviesturis muzejā. “Tei ir lela duovona muzejam 65 godu jubilejā, kas byus septembrī. Itys ir veids, kai mes duovojam duovonu poši sev, restaurejūt taidu unikalu prīškmatu, kam ideja par tuos restauraceju mums beja vairuokus godus, bet pītryuka grybys spāka, tok mes sasajiemom,” pīzeist Renāte Vancāne.

Taipoš muzejs ir gotovs kolekcejā uzjimt arī jaunus, unikalus eksponatus. “Mes regulari pījamom prīškmatus i asam cīši pateiceigi. Leluokais duovynuojums beja pyrma sešu godu, kod mes kruojumā sajēmem vierteigu duovynuojumu nu Mārtiņa Krūņa – juo onkuļa Juoņa Pujāta keramikys kolekceju, kas sastuov nu 351 prīškmata. Ar itū kolekceju mums kruojumā īguoja jaunu autoru darynojumi. Taidu, kas īprīšk nabeja kruojumā puorstuovāti,“ tai Renāte Vancāne.

Muzejā pādejūs 20 godu laikā restaurāti vaira nakai 100 keramikys prīškmati. Latgolys keramikys kolekceja ir Latgolys Kulturviesturis muzeja zeimyns, tei īkļauta Latvejis Kulturys kanonā. Kūpumā muzeja kruojumā ir napylni 3000 keramikys prīškmatu i puorstuovāti 150 autori.