Roksta autore: Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica

Juņs ir laiks, kod dobys i cylvāka ritiejums palīk vys straujuoks. Doba nagaida, tok cylvākam tai juoteik leidza, kab īspātu dabuot kruojumus zīmai i padareitu vysus īplānuotūs dorbus vosorys golvonajai godskuortai – Juonim. Sīvītis struoduoja pa vyrtuvi, bet veiru dorbs – guoduot par tū, lai vysi Juoņa bārni tyktu pīnuoceigai pacīneiti ar pošu taiseitu sātys olu. Myusu dīnuos olu piec tradicionalūs metožu bryuvej viņ rešais, kam tys ir sarežgeits i laikītiļpeigs process. Tam kasdīnys aizjimtajā ritiejumā laiku var atvielēt viņ tys, kurs patīsai izprūt tradiceju puormontuošonys nūzeimeibu i vierteibu.

Latgalīšu tautysdzīsmēs i ticiejumūs ols pīmynāts, svietejūt vysaidus gūdus, gatavejūtīs tolkom i godskuortom, tok iz vysa bīžuok – saisteibā ar Juonim. Lobam saiminīkam vysod beja juopacīnej saguojušī Juoņa bārni, kam tūs īīšona sātā agruok tyka skaiteita par svieteibu, sovutīs kuorteiga saiminīku apleiguošona – par lobkluojeibys zeimi. Myusu bruoļu leitovīšu kulturā par ols taiseišonys tradicejom ir taids teicīņs – šaļtī, kod saiminīks beidz taiseit olu, īsastuoj pūsts, juo teirumi vaira nateik apsāti ar mīžim, ols bucys izkolst, dorbareiki suoc ryusēt i dzīsmis suoc pīklust. Ari latgalīšim ir tautysdzīsmis, kas dūd leidzeigu muojīni, pīmāram, Dagdā pīraksteituo Juoņu leigūtne, kurā atrūnami itaidi vuordi:

“Juoņa bārni nūskumuši,
Nabej sīra dabovuši.

Ni guņteni dadzynova,
Ni aļteni tacynova.

Nadūd, dīvsi, Juoņa bārnim
Taidus godus sagaideiti.”

Partū sevkurs, kas vys vēļ ryupejās par ols taiseišonys tradiceju izkūpšonu, uzturiešonu i nūdūšonu tuoļuok, byutu juouztver kai nūceja, kas Latgolys laukim dūd vareibu uzturēt na viņ ar ols taiseišonu saisteituos nūzaris (lauksaimisteiba, amatnīceiba), tok ari vītejūs kūpīnu tradicejis, kas cīši saisteitys ar itū dzierīni. Ols taiseišona nasabeidz ar ols taiseituoja labi padareitū dorbu. Ols kai naatjemama latgalīšu vyrtuvis i nūzeimeigu svātku svieteišonys sastuovdaļa pīmynāts neskaitamuos tautysdzīsmēs, ticiejumūs i ar cytom tradicionalom nūtikšonom saisteitūs aprokstūs. Tok, ka pasaver daudz plašuok i dziļuok, itys dzierīņs ir bejs gūduojams daudzuos cytuos kulturuos jau nu seneju laiku.

Pastuov teicīņs, ka ols taiseišonys prasme ir tikpat seneja kai ciļviece. Pyrmuos zynomuos līceibys par ols taiseišonu pasaulī rūnamys jau šumeru kulturā (ap 4000. godu p.m.e.), kur tū skaiteja par dīvišku dzyru tuo apreibynojūšuos īdarbeibys deļ. Pīraksteitys viests par olu, tam izmontuotu mīžu īsolu i apeinim Baļtejā rūnamys 13.-14. g. s. viesturis dokumentūs, pīmāram, aizlīgums uorpus klūstera rūbežu laseit apeiņus (1226. g.), zemnīku moksuojumūs paradzāts pa sīceņam īsola nu kotra orkla (1242. g.), kaidam zemnīkam atjimtys div bucys ols (1300. g.), kai ari piec vītejūs tautu pakļaušonys tys īkļauts nūdavu sastuovā. Tok, pasaverūt seņču tradicejuos, dūmojams, ka dzierīņa nūzeimeiba bejuse ar dziļuokom saknem. Ols Baļtejis tautu kontekstā kai eipašs svātku reizēs lītuots dzierīņs pyrmū reizi raksteitajūs olūtūs pīmynāts Upsalys arhiveiskupa Olava Magnusa (1490-1557) saceriejumā “Zīmeļu tautys viesture” (1555. g.). Daudzys Latvejis teritorejā senejūs laikūs veiktys voi vys vēļ sasaglobuojušys pyrma kristīteibys tradicejis i paražys sovūs materialūs apkūpuojs Kārlis Straubergs, kur ap olu apveitūs darbeibu aproksti īvad pavysam cytuos myusu kulturys dimensejuos. Ols tics lītuots ritualajuos ceremonejuos, pīmāram, zīdojūt tū dīvim. Ols pīmynāts, gūdynojūt Pārkiuņa dīvu, kam zīduoti malni dzeivinīki, piec kuo nūtykuse kūpeiga saīšona, kurys laikā Pārkiuņam tics pyrmais ols trauks. Tū treis reizis nasuši ap guni, tod liejuši tū gunī ar attīceigū lyugumu.

Senejūs gūdūs ols bejs nūzeimeigs na viņ kai zīduojums i mīlasts gostim, bet ari zeiliešonys leidzeklis, pīmāram, vedeibuos jaunais puors acs vīns ūtram slaceja ar olu. Saisteibā ar bedeibom aba bērem saceja – ka guņs dag lānai, pikstādama, tod dreizumā dabuos dzert bēru olu. Pošā bēru nūtikšonā ols, leidz ar cytim lobumim, tics zīduots myrušuo goram. Sovutīs krystobuos ols lītuots kai simbolisku darbeibu veikšonys elements – iz krystobu golda piec pyrmūs treis maizis kimūsu ar trejim čipierkstneišim suoļa dyžajai kūmai treis reizis beja juoapgrīž ols kona, tod juopaceļ goldauta vīns styurs, juopalej apakšā ols i juoizsyt treis reizis ar rūku, piečuok juopadzer i juosvīž ols konā nauda.

Olu seņuok izmontuojuši ari paragūni (konuraugi voi konuregi), dzerūt tū pyrma viestejuma, voi pošā zeiliešonys procesā, verūtīs ols konys putuos i raugūt dabuot atbiļdis, kai ari kaitiejuma nūjimšonā, vuorduošonā voi, pīmāram, slimeibys nūjimšonā i tuos īdzirdeišonā cytam cylvākam. Pi būršonuos ar olu pīmynātys ari taidys situacejis, kod praseituojs par paraguojuma saceišonu, pīsūlej ols konu, kam tik tai ir īspiejams dabuot atbiļdi iz interesejūšū vaicuojumu. Īspiejams, nu itaida prīškstota vys vēļ sasaglobuojuse loba saiminīka gribiešona kuorteigai pacīneit gostus ar olu, kab dabuotu labvieleibu nu saguojušūs.

I, prūtams, myusu kulturā nūzeimeiga vīta olam bejuse, atzeimejūt Saulis godskuortys, i ar tom saisteitajuos darbeibuos, pīmāram, apjumeibuos ols, sūpluok cytim zīduojumim, tics nūvītuots rejis ceplī. Sovutīs Juoņūs – apdzīduots leluokajā daļā tautysdzīšmu kai golvonais svātku gūda dzierīņs. Juoni teik skaiteiti par vīnu nu magiskuokūs laiku, kod eipaši uzadorboj rogonys. Saceja ari, ka Juoņu naktī būri braucūt iz krystceļu, kab baruotu rogonys ar olu i iedīni. Tok, ka pi saiminīka i saimineicys īsarūn Juoņa bārni, apdzīd, izpuškoj sātu i apduovoj ar vaiņukim, tī nūteikti kuorteigai juopabaroj i juopadzyrda ar olu, kab lūpi labi vadās i dabuotu svieteibu i labkluojeibu da cytu Juoņu.

Ols pīminiešona vysaiduos izdareibuos paredzēja ari plašys kūpīnys zynuošonys par tuo taiseišonu. Leidz ar pošu ols taiseišonu leidza īt ari vysaidi ticiejumi, pi kurūs styngrai juopīsatur. Pīmāram, seņuok skaiteja, ka, taisūt olu, juolīk bits ozutē, kab ols dzāruoji dzīd. Da myusu dīnu dzeivi sasaglobuojuši ari taidi ticiejumi, ka, olu taisūt, juobyut sirdeigam, tod ols byus styprys, voi, ka ar meņti (kūka luopsteņa, ar kū teik maiseita mysa) nadreikst pīsist pi kubula i gunkurā, kurā teik siļdeits iudiņs i karsāti akmini, nadreikst spert ar kuoju, cytaiž ols dzāruoji streidēsīs i sasakaus.

Latgolā vys vēļ pastuov meistari, kas itūs ticiejumus i ols taiseišonys muoku ir puorjāmuši nu īprīškejūs paaudžu zynūšūs veiru. Vīna nu itaidu unikalu tradiceju ir akmiņa ols taiseišona, kas teik calta gūdā i vys vēļ aktivai praktizāta ari Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogostā. Akmiņa ols unikalitate ir tuo pagataveišonys tehnologejā. Ols vuoreišona kūka traukūs ar nūkaitātim akminim ir arhaisks pajiemīņs, kas ilgstūšai izmontuots da šaļts, cikom beja daīmami metala trauki voi ari saimisteiba tūs varēja finansiali atsaļaut. Nūkaitātuo i guneiguo akmiņa īmierkšona kūka zlauktā (kūka trauks ar topu, kurā nūteik ols taiseišona) piečuok teik pamatuota ari ar tymsuokys kruosys pīškieršonu olam, kam saimisteibuos, leidz ar tūs modernizaceju, suoce pagaist vajadzeiba īsolu kaļtēt rejuos voi malnajuos piertēs, kur piec izkaļsšonys tys dabyskai palics tymsuoks. Akmiņa degšonu tiuleņ piec izjimšonys nu gunkura nūdrūsynoj iz tuo izkaiseitī rudzu mylti. Vāluokūs laikūs karamelizātai garšai lykts ari cukrys, tok tys drupeit pīdūd ryugtuma. Sovutīs, ka līk kvīšu voi cytus myltus, tod ols palīk duļkains.

Akmiņa ola taiseišona suocās ar kvalitativu mīžu dabuošonu īsolam i apeiņu salaseišonu apmāram augusta suokuos īprīškejā godā. Īsola gataveišona pyrma ols vuoreišonys īrostai nūteik divejis nedelis pyrma paradzātuos apstruodis. Mīži teik mārcāti, dīdzāti, kaļtāti. Pyrma pošys ols taiseišonys gotavais īsols teik rupai samolts. Vyslobuok, ka īsols teik molts akmiņa dziernovuos.

Nuokušajā sūlī teik sagataveiti vysi ols vuoreišonai vajadzeigī trauki, spani i tūveri ols tacynuošonai i dzesiešonai. Vīns nu svareiguokūs nūsacejumu ols taiseišonā ir trauku i procesa teireiba. Kūka trauki teik izšmucynuoti ar vardušu iudini, vydā līkūt, pīmāram, bārza veikšu voi zoru. Piec tuo zlauktā teik īlykts filtracejis režgis, garkulu rudzi, papyldu cysys. Cyti meistari dalīk ari paeglis zorus i filtracejai, i aromatam navajadzeigūs baktereju samazynuošonai. Teik sagataveits eipašs mīts, ap kū apsīn i atlūka garkulu cysys, kam tuos ir nūzeimeigs elements mysys filtracejis procesā.

Ols gataveišonai vajadzeigs lels daudzums iudiņa, partū tū iz vysa bīžuok siļdeja pierts tūverūs. Iudiņa uzkarsiešonu parosti veic iz gunkura, tū apvīnojūt ar akmiņu karsiešonu. Samoltais īsols teik saldynuots cytā kubulā, aplejūt tū ar korstu iudini tik daudz, lai meņte tymā nastuov, tok ari nakreit. Piec saldynuošonys īsols teik īlykts īprīšk sagataveitajā zlauktā, atjaukts ar korstu iudini i apeiņu nūvuorejumu. Zlaukti kotram meistaram bīži viņ atsaškeiruši. Cytam bejs garenisks trauks, gataveits nu vīna kūka, cyts par zlauktu saucs gaļdeņu trauku, kas leidzeigs kubulam. Tok vysim bejuse vīna leidzeiba – trauka apakšā ir caurumeņš, kas paradzāts mysys filtracejai.

Kod iudini dalīk zlauktā, tam juobyut gondreiž vardušam. Daudzi nasakavejūt, nu gunkura teik izalaseits korstuokais akmiņs, iz tuo teik izkaiseiti rudzu mylti i tod akmiņs teik svīsts zlauktā. Vīnā reizē zlauktā svīž ap 3-4 diveju kulāku leluma akmiņus. Piec dagūšūs akmiņu īsvīsšonys vyrumam ļaun īsaviļkt vysmoz pusstuņdi, nūsadzūt zlauktu ar lynu voi kūkvylnys drēbi. 

Piec vyruma nūstuodynuošonys var suoktīs mysys tacynuošona. Pyrmū iztacynuotuos mysys skryuzi parosti nese dzymtys vacuokajai sīvītei. Ka tei pasaceis, ka mysa loba, tod ols byus izadevs. Piec mysys nūtacynuošonys zlauktā nu jauna teik līts korsts iudiņs i svīsti akmini. Iztacynuotais ols teik jaukts kūpā, dzasāts, piečuok 2-3 dīnys raudzāts i tod piļdeits bucuos.

Akmiņa ols taiseišonys tradiceja, dūmojams, varātu byut pat godu tyukstūšu seneja, par kū līcynoj arheologiskī atrodumi senejuos vikingu apmetnēs Skandinavejis vaļstīs. Vāluoki raksteitī olūti, eipaši 18. i 19. godu symtā daudz seikuok aproksta zemnīku olu i tuo taiseišonys paražys. Eipaši atzeimejams ir 1733. godā Vuocejā J. H. Cedlera (Zedler) Lelajā leksikonā (Grosses vollständingiges universal Lexicon) īkļautais detalizātais aproksts par ols bryuviešonu ar akminim Kūrzemē, kas līcynoj, ka jau tymā laikā itei arhaiskuo tradiceja beja izapeļnejuse eipašu īviereibu Eiropys kontekstā. Piečuok zemnīkim pīškiertuos tīseibys bryuvēt olu sātā i pīsadaleit muižu ols taiseišonā sekmiejušys aktivu senejūs ols bryuviešonys tradiceju puormontuošonu nu paaudzis paaudzē leidz pat 19. g. s.. Pakuopeniskai itū tendenci maineja i piečuok ītekmēja lelūs ols dareitovu dybynuošona piļsātuos, kai ari dagveina patiereņš, kas jau nu 17. g. s. lieneišam īguoja zemnīku dzeivē.

Itū unikalū akmiņa ols gataveišonys tradiceju itūšaļt praktizej tik nalels skaits meistaru, kam tei ir gūda līta, tok na īnuokumu olūts. Īspiejams, sabīdreibā nav apzynuots ituos tradicejis senejums i unikalitate plašuokā kulturu arealā. Koč i Latvejā suoc uzarast pa kaidam entuziastam, kas tradiceju vuicejīs nu aprokstu voi nūstuostu, vystik dabyskā ceļā tradiceju puormontuojušī meistari ir iz vīnys rūkys pierstu saskaitami. Akmiņa ols taiseišona ir iz pagaisšonys rūbeža, kam myusu dīnu steidzeigajam cylvākam tys vyss redzīs cīši smogs i ilgs process, kas naatsamoksoj ni finansialā, ni laika ziņā. Tok, nu ūtrys pusis, tei ir gūda līta i cīnpylna attīksme pret senejū tradiceju, kas izdzeivuojuse da myusu dīnu. Itūgod tei pyrmū reizi plašuoku skaniejumu dabuoja 1. junī, kod muzejā “Ondrupinis lauku sāta” tyka saaicynuoti bejušī i asūšī akmiņa ols taiseituoji i jūs muocekli. Atsauceiba beja lela i īdvasmojūša, kab itū aizsuoktū akmiņa ols taiseišonys tolku turpynuotu ari cytugod. Kūpeiguos ols taiseišonys laikā leluokuo pīvīnuotuo vierteiba beja na jau iztacynuotajai mysai, tok vītejūs veiru stuostim, pīredzis apmaiņai i veiriškuos dobys styprynuošonai, nasaverūt iz vacuma atškireibom.

Ols vuoreišona agruok tyka skaiteita par eipašu nūtikšonu, kurys laikā, vysvaira tod, kod tys dareits plašuokā vītejūs veiru lūkā, styprynuots kūpīnys veiriškais spāks i sadarbeiba. Ols i tuo tradicionaluo taiseišonys kultura kai latgalīšu, tai ari daudzu cytu tautu kulturā, cauri godu symtim ir pagaisynuojuse sovu pyrmatneigū dziļumu i simboliskū jāgu. Naziņa i nagribiešona īsadzilinuot sovu sakņu boguoteibā šaļtim nūvad pi tuo, ka dīvišks i rituals dzierīņs ir puortaps par plīkonu i atspyrdzynūšu padzierīni pi televizora voi, capūt šašlikus. Kotrys, kurs jiut sevī spāku i aicynuojumu turpynuot senejū ols taiseišonys prasmi, aicynuots napalikt vīnaldzeigs, pīsavīnuot unikaluos akmiņa ols taiseišonys meistaru lūkam i paleidzēt tradiceju nūdūt ari paaudzem iz prīšku.  

Lai vysim jiedzeiga i sovuos saknēs baļsteita Juoņu svieteišona!