Skeča autore: Irbe Bārbala Kārkliņa

Pīteram Jurciņam veļteitajā literatu konkursā itūgod autori tyka aicynuoti īsyuteit dramaturgejis dorbus. Konkursa reikuotuoju pateiceibu, kai ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis eipašū bolvu sajēme ari konkursa jaunuokuo dalineica Irbe Bārbala Kārkliņa, kurai ir 11 godu. Dzejūleišus i puorsokys jei izdūmoj jau nu treis godu vacuma. Pīduovojam puorskaiteit Irbis skeču “Es, klavīris i mama”.

“Es, klavīris i mama” (skečs)

Dorbojās:
Katre – muzykys školys škoļneica, apmāram 9 – 10 godus vaca. Drūsmeiga, aktiva, lidera tipa, kas grib, kab vyss byutu tai, kai jei grib.
Mama – Katris mama, jei sevkuru šaļti grib saguoduot Katrei vysu, kas jai vajadzeigs, kab dzeive byutu lobuoka, tok, piec mamys dūmu.

Skotivis īkuortuojums:
Jaunys meitinis ustoba. Skotivis vīnā molā stuov klavīris. Skotivis ūtrā molā ir spīgeļs, vuiceibu golds i krāslys. Iz golda ir gruomotys, pierļuošonys pīdarumi. Kūkle.

1. aina

Skotivis vydā ir notu stativs ar notom. Katre stuov pi juo i rauga spieļuot vejūli. Šaļtim jai tys saīt, a šaļtim skaņa nūsaraun pavysam škeibai. Katre sirdīs – dasyt kuoju, dusmeigai puorškir notu lopys.

Īīt mama.

Mama: Katre, kai tev pasadūd? Reit ir vuiceibu koncerts, atguodoj? Īsavuiceji etidi? Gamys izspieļuoji?

Katre: Da! Viņ es nagrybu spieļuot vejūli! Man jei napateik! Es grybu spieļuot klavīris!

Mama: Tu tai drūši zyni? Napuorsameis pruots atpakaļ? Tu jau ūtru godu raudi par tū vejūli. A poša tai gribieji taišni vejūli… Ar klavīrem nabyus taipat?

Katre: Nu, nā! Es nazynuoju, ka vejūle byus tik gryuts instruments. (Tuoļuok stuosta sapņaini.) Izavēre tai šmukai – pajam vejūli, puorvalk puor steigom, i vysi klauseituoji – oi, kai jei šmuki spieļuoj! Es ari tai gribieju… (Pasaver iz mamu i soka styngrā tūnī.) A tod saprotu, ka maņ klavīris lobuok pateik! (Katre nūlīk vejūli, daīt da klavīru, suoc spieļuot klavīris.) Redzi!? I maņ lobuok saīt klavīris!

Mama (nūsapyuš): Es parunuošu ar školuotuoju.

Katre matās mamai ap koklu.

Katre: Mameņ, es tevi mīļoju, cīši, cīši! Redziesi, klavīris es spieļuošu lobuok!

Obejis aizīt.

2. aina

Katre pīskrīn pi klavīru i suoc vysai dusmeigi spieļuot kaidu nu hanona vyngrynuojumim. Īīt mama. Katre puortrauc spieļuot, pasaver iz mamu.

Katre: Mam, kod es izaugšu, es byušu muzykys školuotuoja!

Mama (drupeit ironiski): Patīsai? Mes puormejom vejūli iz klavīrem, a tev pacīteibas pītyka tikai vīnam godam i suocās tei poša dzīsme, kas ar vejūli – nagrybu, gryuts… I tu taisīs byut par muzykys školuotuoju?

Katre (lapnai): Da! Muzyka ir muns talants, kas maņ labi saīt.

Mama: Nu labi, a deļkam tu tod tik cīši esi pret muzykys školu?

Katre: Deļtam, ka maņ napateik dareit tū, kū soka cyti. Es byušu cytaiduoka školuotuoja. Bārns varēs spieļuot tū, kū pats grib, es viņ paruodeišu, kai tū dareit lobuok!

Mama: A, ka bārns vysu laiku izaraudzeis tūs vīgluokūs gobolus i naaugs?

Katre: Mam, tai nabyus! Tu redziesi! Kod spieļuoj tū, kū gribi pats, gribīs spieļuot aizvīn lobuok i lobuok. I školuotuojs tod ir paleigs, na drasātuojs – spielej, spielej! Gamys, hanoni, gamys, hanoni! Etīdis… A mož es grybu spieļuot tautysdzīsmis!

Mama (samīrnīcyskai nūsoka): Nu, labi, labi, bārns! Spieļuoj! Tev reit vuiceibu koncerts. Aizīšu tev leidza, kab drūšuok, labi?

Katre pamuoj ar golvu i turpynoj spieļuot klavīris. Mama aizīt.

Katre izvalk nu kārmana teleponu, īroksta skaņu teleponā, īslādz īrokstu i aizīt pi vuiceibu golda, apsasiež i pajam pierleitis. Ver krellis i dūmeigi soka: Ka es byutu zynuojuse, ka ari klavīris nav vīnkuoršai… Savāruse krellis, pīsaceļ i nūīt paceli.

3. aina

Katre i mama īīt runuodamīs.

Katre: Mam, tu maņ esi taida disciplināta mama!

Mama (izbreineitai): Kai tys ir?

Katre: Nu, tu maņ atļaun izsaceit sovys dūmys, īsaklausi manī, a aizlīdz dareit lītys, kas ir beistamys.

Mama: Kaidys?

Katre: Naļaun gluosteit svešus žeivotus, leist vydā nazynomūs iudiņūs i (šaļti padūmoj)… i vēļ naļauņ maņ nasavuiceit!

Mama (izbreineita): Kai nasavuiceišona var byut beistama?

Katre: Nu tai, ka es vuicūs, maņ ir vairuok īspieju. A, ka nasavuiceišu, byušu, kai tu – nikū naprasšu dareit i nu vysa byus baile!

Mama (puorsteigta verās iz Katri): Eistyn?

Katre (apsaraun, ka koč kū na tai pasacejuse, mudri soka): Nu labi, tu prūti skaiteit gruomotys! Daudz! A beistīs raudzeit paspieļuot klavīris, kab saprostu, cik tys ir gryušai!

Mama (drūsmeigi): Labi, bārns! Īvuici maņ kaidu dzīsmi, kū tu spieļoj!

Katre: Dzīsmis vari vuiceitīs poša, maņ ir juospieļuoj hanoni! (Obejis aizīt da klavīru, apsasāst iz klavīru sūla.) Siestīs, mam, i verīs! (Katre suoc spieļuot kaidu nu hanona vyngrynuojumim, i spieļuoj tū vys mudruok.)

Mama verās iz Katris pierstim i drupeit izaver nadrūsai.

Katre: Nu, mam, vari atkuortuot?

Mama: Tu maņ vari paruodeit lānom?

Katre (nūsapyuš): Labi, verīs! (Lānom nūspieļuoj.) Vari atkuortuot?

Mama rauga atkuortuot tū, kū spielēja Katre. Jai nasaīt. Katre ir cīši prīceiga.

Katre: Redzi, mam, tys nav tik vīnkuoršai!

Mama: Katre, es zynu, a dzeivē daudz kas nav vīnkuoršai! Tu vari spieļuot, i deļtam spieļuosi!

Katre (dusmeigai): Mam, maņ nikod dzeivē navajadzēs tuos klavīris!

Mama: Tu tū navari zynuot…

Katre (puortrauc mamu): Varu! Es nikod nabyušu muzike!

Mama: Tu navari zynuot, kur i kas var nūderēt ci nanūderēt nu tuo, kū tu itamā šaļtī vuicīs.

Katre: Varu! Par septenim godim nikas daudz napuorsameis! I es byušu kinologs! I rūbežsardzis orkestrī ari naspieļuošu! Mož drupeit dzīduošu…

Mama (apšaubūt): Nu, nu… Pa dīnu vyss var maineitīs!

Katre (gondreiž klīgdama): Navar vys!

Mama: Pasaver, kai Ukrainā, aizguoja vokorā gulēt mīreigā valstī, a pasamūda nu reita karā…

Katre: Nu ja, i kur karā man nūderēs klavīris? Es suokšu spieļuot etidi i vysi ībrucieji – oi, oi, oi, mes tai nagribiejom, i aizmuks?

Mama gryuši nūsapyuš. Katre verās izaicynūši iz mamys.

Katre: Nu, tev vaira nav, kū saceit?

Mama (samīrnīcyskai): Labi, mož tev i taisneiba. (Styngri.) A tān tu spieļuosi klavīris, deļtam, ka es tai grybu! I ar skaiteišonu i metronomu!

Mama pīsaceļ, stuov Katrei aiz mugorys.

Katre sirdeiga, a īslādz metronomu i suoc spieļuot, skali skaitūt leidza: Vīni uni, divi uni, trīsi uni, četri uni, vīni uni, divi uni…

Mama klausās, kai spielej Katre. Tod nūīt paceli. Katre apsaver, ka mamys vaira nav, ari aizskrīn paceli.

4. aina

Īīt mama, aizīt da spīgeļa, sukoj motus, kruosojās.

Īīt Katre, rūkuos školys sūma.

Katre: Mam, es īšu lobuot atzeimi muzykā!

Mama (pasaver iz Katri): Cik tod ir?

Katre (biedeigi): Deveni…

Mama (puorsteigta): I tu īsi lobuot deveitnīku?

Katre: Nu da! Es nagrybu, kab munā desmitnīku bareņā vīns deveitnīks grūzuos!

Mama (dūmeigi): Hmmm… Meit, kai byutu, ka tu lyktu mīrā tū muzykys deveitnīku i pasavuiceitu tū, kur tev tik labi naīt?

Katre (puorlīcynūši): Nā, mam! Muzyka ir vīneigais prīškmats, kur maņ var byut vysi desmitnīki, i es tū tai grybu paturēt!

Mama (samīrnīcyskai): Labi, labi, a tev tok muzyka nimoz tik cīši napateik?

Katre: Mam, najauc! Maņ napateik muzykys škola, a na muzyka!

Mama nūsapyuš, turpinoj kruosuotīs. Katre daīt da mamys, apčer mamu.

Katre: Zyni, mam, tev vēļ pīcus godus vajadzēs pacīst munu čeikstiešonu par muzykys školu! I nadūmoj man atļaut īt paceli!

Mama pasaver Katrei acīs: Deļkam pīcus?

Katre: Nu, tod es īsastuošu muzykys vydsškolā, vuiceišūs tradicionalū muzyku i naspieliešu tuos sasūdeituos klavīris! (Katre daskrīn pi vuiceibu golda, pajam kūkli, puorvalk puor steigom.)

Mama (verās iz Katri i smaida): Hmmm…

Katre: Nu, mam, es tok naasu vaineiga, ka maņ lobuok pateik daņči i spieļuot dažaidus instrumentus, na vysu laiku klavīris, klavīris, i klavīris… (Katre paspieļuoj kaidu tautysdzīsmis meļdeņu, tod suoc improvizēt.) I es ari poša grybu sadūmuot kaidu dzīsmi, na vysu laiku spieļuot viņ tū, kū izdūmuojuši cyti!

Mama pasaver spīgelī i retoriski vaicoj: Eh, nazyn nu kuo maņ tik daudz siermu motu?!

Katre (prīceigi): Tys laikam deļtam, ka tev asu es!

Mama pasaver iz skateituojim i vaicuoj: I kai jums īt ar bārnim i muzykys školu?

Katre daīt da mamys, nūspieļoj iz kūklis kaidu tautysdzīsmi. Obejis pasaklona.

---

Publikaceja sagataveita ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu.