Skreine, sīrineica i mūka – Breivdobys muzeja kruojuma Latgolys duorgumi
Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv
Portals lakuga.lv turpynoj viesteit par muzeju kruojumu duorgumim, meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Itūreiz bejom gostūs Latvejis Etnografiskajā breivdobys muzejā, kur pīredzis boguotais i cīši zynūšais muzeja golvonais kruojuma globuotuojs Mārtiņš Kuplais myus īpazeistynuoja ar vysu Latgolai veļteitū ekspozicejis daļu i eipaši izcēle treis kruojuma prīškmatus – Kaunatys skreini, Diervinīku sīrineicu i Luocupu krysta mūku.
Latvejis Etnografiskais breivdobys muzejs itūgod svietej 100. jubileju – 1924. godā Pīminekļu vaļde pījēme lāmumu par tuo dybynuošonu. Pyrmais kuorms nu Latgolys iz tū tyka puorvasts 1931. godā – tei beja pierts nu Drycānu pogosta Kakarvīšu. Godu piečuok apmaklātuojim tyka attaiseita muzeja pyrmuo ekspoziceja – Vydzemis sāta. Pi tuos īsuokumā atsaroda ari Kakarvīšu pierteņa. 1936. godā suokts dorbs ari pi Latgolys sātys – Sabīdryskūs lītu ministreja deļ turysma propagandys izstuodis beja nūpierkuse dzeivojamū sātu i saimisteibys kuormus, kū piečuok atduovuoja Pīminiekļu vaļdei. Latgolys solys ekspoziceja pakuopeniskai tyka pabeigta 20. godu symta ūtrajā pusē. Niu tymā ir vairuokys sātys ar vysim kuormim, tymā skaitā vacticeibnīku sāta, ari pūdnīka darbneica i ceplis, patmalis, krysti, nalelys katuoļu i pareizticeigūs bazneicys. Autentisku Latgolys sajiutu roda iz daudzu durovu radzamī uzroksti “K+M+B”, kū īrostai katuoli ar svieteitū kreitu roksta piec kotrys Treju kungu dīnys. Mārtiņš Kuplais komentej, ka, prūtams, pyrma 80. godu nivīns nabyutu īsadrūsynuojs kū taidu raksteit, tok nu jau vaira nakai 30 godu teik pīsavārts, lai itī uzroksti napagaistu.
Grafa Borha caltuo Eleonorvilys kapela bejuse Rudzātu katuoļu bazneicys filiale. Paguojušuo godu symta 70. godūs kapela beja palykuse bez draudzis, ari piļneigi tukša – bez inventara. Tei bejuse arhitekturys pīminiekļu sarokstā, partū puorvasta iz Breivdobys muzeju. Mārtiņš Kuplais, kurs pats pīsadalejs kapelys puorceļšonys procesā, stuosta, ka tūlaik natyka ļauts tū atjaunuot kai kulta ceļtni, partū padūmu okupacejis godūs tamā bejuse tautys muzykys instrumentu izstuode. 80. godu beiguos īšktelpys īkuortuotys atbylstūšai bazneicai. Grīstūs īkuortuo lustra ir originals, kas sadarbeibā ar Rundālis piļs specialistim ryupeigai restaurāta, kam suokumā bejuse cīši nalobā stuovūklī. Izaruodejs, ka nazkodejuo kapelys oltorglezna ar Sv. Juoni Kristeituoju atsarūn Rudzātu bazneicā, niu muzejā eksponāta tuos kopeja. Eipašs stuosts ir ari par spovedneicu – kab atrostu kū leidzeigu tai, par kū sasaglobuojuse informaceja nu 1924. gods Eleonorvilys kapelys uzmieriejumu, Mārtiņš Kuplais apbraukuojs ap 30 Dīnavydlatgolys bazneicu. Tys īsadevs Kolna Juošu kapleicā Preiļu pusē – niu muzejā radzama preciza tuos replika. Uorā pi kapelys atsarūn ari Viļānu klūstera duorza saulis stuņdinīka replika, kas ari eistyn ruoda laiku. Kapela ir īsvieteita, vysmoz reizi godā tamā nūteik ari dīvakolpuojums. Ka kaidam ir gribiešona, tamā var ari reikuot kuozys, leidzeigai kai tys daudz bīžuok nūteik muzejā asūšajā Usmys luteraņu bazneicā.
Pūdnīka darbneica i cyti tai kluotyn asūšī kuormi iz muzeju puorvasti nu Sylajuoņu pogosta. Pi tūs atsarūn ari īreice, ar kū meiceit muolu. Mārtiņš Kuplais stuosta, ka fotografejis līcynoj, ka paguojušuo godu symta 30. godu beiguos gondreiž vysi aktivuok struodojūšī Latgolys pūdnīki taidu izmontuojuši. Latgolys ceplis muzejā nateik kūrts – tam vajadzātu cīši daudz trauku, kū nūorganizēt byutu cīši gryuts.
Latgolys kūka amatnīka sāta iz muzeju puorvasta nu Pasīnis pogosta. Mārtiņš Kuplais nūruoda, ka tuos vacuokuo daļa varātu byut calta 18. g. s., par kū līcynoj, ka bolkys ir cierstys, na grīztys ar zuodžu. Sovutīs jaunuokuo daļa dacalta 19. g.s., pa vydu tom – siņcis. Itamā sātā var redzēt, kai izavēre eists latgalīšu ceplis – iz pamata atsarūn guļbolku rams, tam viersā – muola kuorta iz tuos – blītāts ceplis. Nikur cytur Latvejā taidu vaira navarūt redzēt. Izaruod ari, ka Latgolys solu apbyuvi reglamentēja Krīvejis imperejis nūsacejumi ar plānuojuma paraugim. Tī nūsaceja, ka īlys pusi juobyut lūgim, kai ari sātmalim, kas aizsedze skotu iz pogolmu.
Breivdobys muzejs nu cytu atsaškir ar tū, ka kruojuma prīškmati tymā radzami sovā dabyskajā vidē, tūs rauga saglobuot piec vareibys autentiskuokus, na aizaraut ar tūs nūpuciešonu voi izskaistynuošonu. Ari muzeja darbinīki izmontoj vysys īspiejis eksperimentali paraudzeit vysaiduokus procesus, lai pa eistam izprostu tū dzeivis veidu, kurū pietej voi par kū viestej.
Kaunatys skreine
Breivdobys muzeja ūstys nūlyktovā apmaklātuojim ir vareiba īpasazeit ar daļu nu tuo skreiņu kolekcejis, kas puorstuov vysus Latvejis kulturviesturyskūs nūvodus. Īvadūt myus telpā, kurā atsarūn taišni Latgolys skreinis, Mārtiņš Kuplais vysapyrma līk minēt, kuru jī izalasejuši par vīnu nu kruojuma duorgumim. Tei vys nav punktātuo skreine, kas Latgolai ir īrostuokys, bet ūtatuo, kaidys vaira varēja redzēt puornūvodūs. Ūtātuo Kaunatys skreine, kas apsavera muzejā, taiseita 19. godu symta ūtrajā pusē. Jau 20. godu symta 30. godūs etnografs Ksaverijs Andermanis rokstā “No tīnes līdz kumodei” nūruodejs, ka izcyluokuos Latgolys skreinis ir t.s. Kaunatys skreinis. Mārtiņš Kuplais stuosta, ka tuos ir vaira latvyskys, cikom taidys pat punktātuos skreinis kai Latgolā bejušys ari Boltkrīvejā, Dzūkejā Leitovā i Zīmeļigaunejā aba tī, kur vaira īsaspīduse slaviskuo kultura. Tuos var saukt ari par sova laika masveida produkceju, kas bejuse daudzuos Latgolys sātuos, cikom ūtātūs bejs pavysam moz, partū ka punktātuos skreinis bejušys vīgļuok daīmamys i lātuokys.
Diervinīku sīrineica
Latgolys seikzemnīku sāta iz muzeju puorvasta nu Drycānu pogosta Diervinīku – solys, kura myusu dīnuos vaira nav apdzeivuota. Nazkod tamā bejušys treis sātys, itei eipaša ar tū, ka vīneiguo beja izguojuse vīnsātuos, cikom puorejuos palykušys vacajuos vītuos. Ustabeņa ir pavysam nalela, tok agruok taidā sadzeivuoja vysa saime. Siņcēs beja ari orūdi, kur turēja gryudus, pi kuorma dacalts ari staļs i klāvs. Taipat pi sātys var redzēt saiminīka nazkod caltuos patmalis, kab sīvai navajadzātu maļt ar rūkys dziernovom. Tuos dorbuojuos vieja laikā, bet trāpā laikā taipat mola ar rūkom. Mārtiņš Kuplais atguodoj, kai itei sāta 1974. godā tykuse muzejā – niu tamā vys vēļ ir tuos pošys mebelis i sadzeivis prīškmati, kas tod, kod braukuši tuos pierktu. Pādejuo sātys saimineica beja palykuse vīna, piečuok puorsacāluse pi rodu.
Nu Diervinīku ir ari vīns Breivdobys muzeja darbinīku atlaseitais kruojuma duorgums – sīrineica, kū izmontuoja sīra nūmīgšonai. Piečuok sīru pakuore pi pakša i kaļtēja. Mārtiņš Kuplais nūruoda, ka sīru var skaiteit par vīnu nu Latgolai rakstureiguokūs produktus, kū sakaļteitu ilgi ari varēja globuot. Kruojuma globuotuoja Silvija Jansone stuosta, ka itei sīrineica atsaškir nu cytu muzejā asūšūs. Kai dorbareikim, tai vysaidim procesim pastuov lokalys atškireibys, kurūs īmesļus navar izskaidruot.
Luocupu krysta mūka
Muzeja ekspozicejā atsarūn diveji krysts – vīns zam jumteņa, ūtram izcalta pat nalela sāta, kas atguodynoj mozu bazneiceņu. Kotru godu teik raudzeits organizēt ari maja dzīduojumus. Mārtiņš Kuplais atguodoj, ka jī ekspedicejuos jau 70. godūs nalegali tūs īrakstejuši, kam tūreiz nikas taids nav ļauts. Taipat fiksāti ari krucifiksi.
Vyseipašuokais stuosts ir par kaidu mūku, kas apmaklātuojim nav daīmama, kam atsarūn muzeja kruojumā. Mārtiņš Kuplais ruoda 1968. goda karteņu, kurā radzams Luocupu krysts Rudzātu pusē. Ari tys atsarūn kuormā, kas izaver piec mozys bazneicys, vydā iz oltora, kurā taisejs kaids vītejais amatnīks-naprofesionaļs, ir izpuškuota mūka, apleik ari vairuoki obrozi. Piec vairuoku godu Kuplais nūbraucs iz Luocupim i nu ceļa redzējs vairs tik drupys… Sūpluok dzeivojūšuo saimineica iznasuse mūku i pastuostejuse, ka traktorists apzynuotai krystu nūguozs. Kai nareši dzierdāts itaidūs gadīņūs, dreiži piec tuo krysta guoziejs pieški nūmirs. 80. godu beiguos jau pīmynātuo saimineica atduovuojuse mūku Breivdobys muzejam. Mūka ir kai līceiba par padūmu okupacejis godim, kod nūtyka ceļa molys krystu iznycynuošona i apzagšona.
Galerejā Latvejis Etnografiskuo breivdobys muzeja Latgolys ekspoziceja i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv