Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Zyrgu sāta “Klajumi” atsarūn Kruoslovys nūvoda Kaplovā. Ar saiminīkim nu jau vairuoku godu garumā runuošona vysod bejuse latgaliski, deļtam mani drupeit puorsteidze tys, ka jī sevi skaita par sielīšim. Vystik, kai jau īprīšk portalā lakuga.lv asam skaidruojuši, vīna plānuošonys regiona teritoreja puorsakluoj ar vairuokom kulturviesturyskūs zemu teritorejom, kas atseviškūs gadīņūs var byut škierslis, na paleigs atteisteibā. Sarunā ar “Klajumu” saiminīkim Ilzi i Viktoru parunuojom par dzeivi pīrūbežā, stereotipim i saimnīkuošonu pīrūbežā.

Seve i sovys pīdareibys apsazynuošona ir byutyska sevkura identitatis daļa. Ka cylvāks ar sirdi i pruotu dora tū, kas pateik i saīt, tod plānuošonys regionu voi kulturviesturyskūs zemu teritorejom nav rūbežu, tuos var puorsakluot voi atsaškiert, tok tūs kas dora, tys naītekmēs.

“Klajumūs” saimnīkoj Ilze i Viktors i jaunuo paaudze – Reinis i Nauris. Ilze pastreipoj, ka saimisteibā ir regularys saimis sapuļcis, kur teik kūpeigai sprīsts, kai lobuok i pareizuok saimnīkuot i dareit iz prīšku.

Niu “Klajumūs” dzeivoj 17 zyrgu – Mūza, Alfa, Safrāns, Sēlija, Skanda, Selda, Sapnis, Vērdiņš, Berta, Dundurs, Deposs, Blāzma, Raita, Fadejs, Majors, Musturs i Legante. Latvejis škirnis zyrgu vuordu dūšonai ir sovs princips – vuorda pyrmajam burtam ir juobyut nu tāva, pa vydu voi beiguos juobyut muotis vuorda pyrmajam burtam. Par pīmāru – ir Vērdiņš, jam tāvs ir Vivads, muote Degsme, taipoš Mūza – tāvs ir Musturs, muote – Alfa. “Klajumūs” jaunuokais zyrgs ir treis mienešu vacs, tei ir Mūza, sovpus vacuokais ir Fadejs – jam jau 26 godi.

Zyrgu sāta “Klajumi” ir vīta ar seneju viesturi

“Klajumu” saimisteibys pyrmsuokumi meklejami 1936. godā, kod Ilzis vactāvs Juoņs Stabuļnīks te nūpierka zemi. “Tūlaik Kārļa Ulmaņa politika beja styprynuot pīrūbežu i tim, kas pīrūbežā cēle sātys, 50 % nu aizjāmuma tyka dzāsti. Mes turpynuojom ituos tradicejis, piec okupacejis otkon tyka atgrīzta vactāva zeme, tūlaik 30 hektaru, i vēļ 23 godus ilga muna zemis reforma, kod pīpierkom kluot vēļ gondreiž 90 hektaru, niu kūpā mums ir 125 hektaru plota saimisteiba. “Klajumi” roduos cylvāka darbeibys rezultatā, partū ka nu suoku te beja kryumim aizaudzs pīrūbežs. Dīvamžāļ vactāvs i juo vacuokais dāls 1945. godā guoja būjā, tok tys beja ari vīns nu īmesļu, deļkam saime natyka izsyuteita iz Sibireju. Mes dzymom okupacejis laikā i tod jau pīsalāguojom vysaidom padūmu varys kaprizem. Mes kai vīnkuoršī ļauds nadreikstējom turēt zyrgus, koč i cīši gribiejuos. Ari niu mes ar saknem asam īauguši te i turpynojam seņču īsuoktū,” stuosta saimineica Ilze.

Byušona pa vydu sielīšim i latgalīšim

“Mes sātā latgaliski narunuojom, i nu suoku nabeja jau ari tylta, nabeja “savīnuojuma” ar puorejū Latgolu (tylts iz autoceļa Kruoslova–Kaplova izbyuvāts 1991. godā – L.S.). Mums ir “Latgolys kulinaruo montuojuma” aplīcynuojuma zeime, tok mes vysleidz pastreipojam, ka myusu iedīni ir sielīšu gaumē,” stuosta Ilze.

Ari itūšaļt var atškiert Sieleju nu Latgolys, par pīmāru Ilze stuosta, ka Sielejā nikod nav bejušys solys. “Itys nu ūtra Daugovys krosta atsaškir ar vīnsātom, te ir “Klajumi”, “Ganiņi”, “Krasti”, “Ķemeri” i c., tymā krostā, pīmāram, Bramani i 15 sātys, prūti, vīnsātu grupa ar sovu nūsaukumu.”

Ilze breivi runoj latgaliski, tok pīzeist, ka nav eipaši vuicejusēs i juos saimē latgaliski narunuoja. Jei ari runoj par tū, kai volūda obpus Daugovys krostim mainuos, pīmāram, ciercini ari Latgolā ir ciercini, tok Latgolā byus kukne, a Sielejā – kēkis. Ilze stuosta, ka Sielejis pusē dzeivuotuoju vairums ir krīvi i boltkrīvi. Kaplova ir luteraņu pogosts, te katuoļu bazneica ir tikai vīna – Varnavičūs, kas nu “Klajumu” ir aptyvai 22 kilometru attuolumā. Prūtams, te otkon Ilze pastreipoj, ka okupacejis laikā vītejī saiminīki – latvīšu luterani – tyka izvasti nu pogosta, bet jūs vītā salaisti boltkrīvi, ukraini i krīvi. Ilzis seņči viņ najaušeibys piec natyka īmasti tymūs vagonūs.

Zyrgu sāta ar pīvīnuotū vierteibu

Nūdarbeibys bārnim “Klajumūs” īsuoktys aptyvai pyrma 10-15 godu. “Vosorys laikā mes vaira nūsadorbojam ar reitterapiju, taipoš bārni, saimis i cyti brauc pi myusu kai ceļuotuoji. Niu mes viņ vosorys laikā organizejam četrys nūmetņu grupys. Te juodarunoj, ka myusu nūmetnēs ir ari izgleitojūša programa, kab vacuoki varātu īsnēgt dokumentus ari VID i sajimt atmoksu,” stuosta Ilze.

Zyrgu izmontuošona i ari zyrgu raksturs atsaškir nu tūs škirnis. “Klajumūs” ir Latvejis syltašņa škirnis braucamuo tipa zyrgi. “Mes asam vīna nu padsmit saimisteibu Latvejā, kura audzej itū škirni. Myusu saimisteibys strategejā ir, ka 2030. godā mums byus vysmoz 15 taidys škirnis zyrgu. Tok itūgod ir izlamts īsaguoduot ari catūrtū Leitovys vazumnīku tipa zyrgu, partū ka vazumi mums leli. Lai ari Latvejis škirnis zyrgs ir universals juošonai i braukšonai, tok lelim vazumim mes gribim jūs drusku pītaupeit taidom elegantom izbraukšonom, sovpus, ka mums, pīmāram, pajiuga izbraucīņūs juovad leluoks cylvāku skaits, Leitovys vazumnīkam tys byus daudz vīgļuoks aizdavums,” stuosta Ilze.

Storp byušonu laukūs i prasmem labi saimnīkuot nav vīnuodeibys zeimis

Ilze apdūmojūt soka, ka sarežgeituokais varātu byut zynuošonu i izpratnis tryukums. “Daudzim tryukst prasmu pīsalāguot kūpejai sistemai, teņdeņcem, gryuteibys plānuot na viņ reitdīnu, tok prast plānuot 10-30 godu iz prīšku. Tys suocās jau bārnūs, problema ir tei, ka cylvāki napaleidz sovim bārnim vierzeitīs. Kai nu muna pīmāra, maņ zyrgi patyka, es gribieju byut “Klajumūs”, tok 90. godūs beja ļauds, kas saceja, ka es nūsleikšu tymūs sovūs zyrgu syudūs, deļkam maņ tū vajag, tok es izdūmuoju i eistynuoju poša sovu ceļu.”

“Klajumu” gostim zyrgi snādz pakolpuojumu, pīdzeivuojumu, emocejis, prīcu i ari uorstnīceibu. Ilze pastreipoj, ka zyrgi ir jūs draugi i sovus draugus jī naād i napuordūd. “Asmu sacejuse ari īprīšk, ka kotram zyrgkkūpam vajag vysmoz divejis augstuokuos izgleiteibys, kab saprast, kai itamā globali sarežgeitajā situacejā vierzeitīs tuoļuok, kai nanūdūt sovu lobuokū draugu i napagaisynuot sevi,” tai Ilze.

“Es saradzu lelu nūlaideibu nu gona daudzu vacuoku pusis, ka mes veidojam atpalykušu sabīdreibu, ka bārnim nav īvuiceits, kas ir vaļsts, kas ir vaļsts volūda, tai stagnejās na viņ jūs bārnu, tok ari vysys vaļsts atteisteiba. Ir gona daudz izaudzynuotu nu jau treisdesmitgadeigu okupantu, kas audzynuos vēļ taidus pošus jaunus cylvākus,” Ilze doluos gona skorbuos puordūmuos.

Zyrgu sāta “Klajumi” nav zyrgu audzātova, tei ir vīta, kur sasatikt i pabyut ar zyrgim

“Kai jau nupat saceju, mums ir sovs saimnīkuošonys veids – mes sovus draugus naādam i napuordūdam. Mes varātu byut zyrgu audzātuoji, tod mums vajadzātu jūs kaut kai realizēt, tok mums sirds tū naļaun, partū ka zyrgi ir daļa nu myusu saimis,” stuosta Ilze. Cikom Viktors darunoj: “Mes naasam zyrgu ferma, tok zyrgu staļs. Fermys ir vīta, kur zyrgi teik mierktīceigai atražuoti, mes zyrgus izmontojam cytaižuok.”

Ilze ari stuosta, ka jūs teritorejā ir nareali byut par lauksaimnīkim, deļ paugurainuo reljefa. Mīži i auzys te naaug, ka īsēt auzys, tod viņ deļ zyrgu ganiešonys, partū ka reljefa deļ kombains navar auzys labi nūkuļt. Taipoš augsne pamatā ir muols i smiļkts-muols, taitod naaugleiga.

“Tai kai mes navarim puordūt sovus zyrgus, navarim byut lauksaiminīki, tod mes ari navarim koč kū puordūt vīnu reizi, deļtam asam izgudruojuši daudz vysaidu produktu, kurus mes varim puordūt vairuokys reizis,” skaidroj Ilze.

Sovpus Viktors, kurs ari breivi runoj latgaliski, darunojūt par īkļaunūšū turysmu, skaidroj, ka tei beja breiva niša, kurā dorbuotīs. “Vysupyrma, deļ tuo der myusu zyrgu škirnis, mums ir mīreigi zyrgi. Ilze ir izguojuse ari apvuiceibu kursus, i mes redzējom, ka pīprasejums ir miļzeigs, cikom pīduovuojuma praktiski nav. Reitterapeja ir vyspasauļa atzeita metode, kas reali struodoj, mes, ar tū nūsadorbojūt jau vairuokus godus, redzim, ka myusu senejuokim klientim, ir izmainis. Vacuoki mums namaluos, ka jī ir prīceigi, jī eistyn ir. Atīt i soka, ka “muns bārns nazkū uzzeimēja”, tok tys bārns varbyut da šam vyspuor nikuo nabeja zeimiejs. Mes taidus seikumus kasdīnā napamaneitu. Taipoš, pīmāram, ka bārns var div minotys nūsēdēt naatsabolstūt pret divana maleņu, deļ itim bārnim tys ir lels panuokums i nūtykums, i tū dora reitterapeja. Dīz voi mes te nu rateņkrāsla vysus paceļsim, tok mes varim padareit tuo cylvāka kasdīnu drupeit vīgļuoku i gaišuoku. Svareigs ir ari psihologiskais aspekts – cylvāks rateņkrāslā vysleidz verās nu apakšys iz augšu, sovpus, asūt zyrgā, jam ir vareiba rešu reizi pasavērt nu augšys iz apakšu. Tānam mums teik byuvāta ari jaunuo āka, kur byus apartamenti taišni cylvākim ar eipašom vajadzeibom,” stuosta Viktors. Juodasoka ari, ka vīna nu niulejom naktsmītnem “Klajumūs” ir puortaiseita tai, lai derātu vysim cylvākim.

Pīrūbeža informativuo zona

Ilze ari runoj par Latvejis televizejis napīejameibu regionā, deļtuo vītejī ļauds ari šudiņ turpynoj dzeivuot cytys vaļsts informativajā telpā. “Kab mes “Klajumūs” dzierdātu Latvejis televizeju, lykom leluos antenys iz jumta, kas galeigi naīsaderēja ainovā i da šam ir vīneiguo taida atkuope. Jius ari redzit, ka mums nav nikuo “plastmaseiga”, pat na bārnu plastmasa slidkaļneņa.” Ilze stuosta, ka Viktoram pat ar lobu draugu ir bejuse vuordu puormaiņa par sensitivim vaicuojumim, tok taišni deļtam atseviški vaicuojumi vīnkuorši nateik cyluoti. “Niu, pādejūs godūs, kod televizeja i socialī medeji teik vaira kontrolāti, mes redzim realys puormainis, cylvākim ari golvys pa druskai sasakuortoj,” pīzeist Ilze.

“Eistineibā daudzim cylvākim beja bezizeja, daudzim naruodeja Latvejis kanalus, nagiva radeja, cikom Boltkrīvejis i Krīvejis kanalus giva bez problemu. Taipoš ari telepona zona, vēļ pa itai dīnai “Bite” mums navar nūdrūsynuot puorkluojumu, jī cytreiz ir zvanejuši i pīduovuojuši sovus pakolpuojumus, mes jim sokom – jius apsaverit kartē, kur mes atsarūnam, jī apsaver i vaira nazvona. Prūtams, ka pakolpuojumu snīdzieji verās, cik jim izdeveigi pastateit tūrņus, cik byus realu pakalpuojuma jiemieju, nu, a kū cylvākam dareit itaidā situacejā. Jis tok klausuos, verās i izmontoj tū, kas jam ir pīejams. Tod pyrma kaida laika beja tai, ka policeja reali brauce i jēme nūst vacuos antenys, cylvāks parostais tok nasaprūt, deļ kam jam nūjam tū vīneigū īspieju nazkū vērtīs, jis dusmojās, ka jam atjam pādejū. Tys saīt taids kūks ar divi goli, nu teve nazkū pīprosa i vīnlaikus atjam. Maņ medinīku kolektivā ir napiļsūni, it kai, prūtams, skaidrys, ka īspieja nūkuortuot piļsūneibu beja kotram, daudzi tū izmontuoja, kaids naizmontuoja. Tok, kod medinīkim napiļsūnim jēme nūst īrūčus, daudzi sovā pruotā beja drusku nyknuoki, sokūt, ka jī Latvejā ir dzymuši, struoduojuši, moksuojuši nūdūkļus, vysu laiku bejuši vajadzeigi, tok pieški palykuši par īnaidnīkim. Prūtams, ka tai cylvāki sasašūmej. Gryuts pasaceit, cik jis ir nalojals vaļstei, tū mož viņ specdīnasti var izsacynuot, tok gluži izdūmuot vīnu lykumu vysim – nazynu, voi tys beja pareizi, es taišni ūtraiž skaitu, ka taidā veidā vaļsts sev daboj īnaidnīkus,” puordūmuos doluos Viktors.

Ilze pīzeist, ka kars, prūtams, ir brīsmeigs, i lobuok, ka taids nikod nabyutu suocīs, tok leidz ar itim nūtykumim, ir rodīs ari leluoks nūškeirums. “Mes vysleidz raudzejom veiduot sadarbeibus tyltus ar sābru vaļsti Boltkrīveju, mes ceriejom, ka jī paliks “boltuoki”, “teiruoki”, ka jī īsatekmēs nu myusu, tok nā, tī ir tik šausmeiga sistema i vadeiba, ka nikas nasamaina.” Viktors pīkreit Ilzis redzīņam i darunoj, ka tū rūbežu jau seņ vajadzēja slēgt i pastateit augstu žūgu. “Maņ tai redzīs, ka jī saprūt viņ fizisku, realu sīnu, ka tev iz rūbeža zīd pučis, deļ jim tys nav rūbežs,” stuosta Viktors.

Ilze vēļ darunoj, ka da kara beja gona daudz vysaiduoku fondu atbolstu, ar kuru paleidzeibu tyka runuots par breiveibu, naatkareibu, demokrateju, vys tys nav ness nikaida lobuma.

Kai Viktors, tai Ilze pīzeist, ka vītejī ļauds īprīšk cīši īsatekmiejuši nu agresorvaļstu medejim. Par pīmāru, jī miņ Kremļa propogandistis Olgys Skabejevys sižetus. “Ka cylvāks klausuos viņ Skabejevys sižetus, skaidrys, ka deļ juo Latvejā vyss ir napareizi. Atkareigs nu tuo, kai pasnādz. Ka cylvākam nav komunikacejis ar cytaižuokim cylvākim, jis nūtyc tam, kū stuosta televizorā,” tai Viktors.

Viktors ari runoj par niulejū atgadejumu Amerikā, kod prezidenta kandidatam Donaldam Trampam īsuove ausī. “Iz reizis kotrys cylvāks itū nūtykumu interpretej pa sovam, a tamā šaļtī, kod ari masu medeji suoc putruotīs i vīns stuosta taidu stuostu, ūtrs – cytaižuoku, muoņu viestu i interpretaceju palīk vēļ vaira. Mes parosti sokom, ka vajag nūgaideit kaidu nedeļu, tod jau tei taisneiba atsarass.”

Ilze stuosta, ka, pa jai, rūbežpuorkuopiejim i karam nav eistynys saisteibys. Puorkuopšona ir tīši saisteita ar, kai Ilze soka, Lukašenko pošīvieleišonūs i pošpasludynuošonu par prezidentu. “Jis tok pats piec pošīvieleišonys saceja “Я вам сделаю” (Es jums sataiseišu – L.S.), jis atsarīb Eiropai, attaisūt rūbežu i tys nabeja niulejuo kara suokumā. Kai jis tyka par prezidentu, tyka sataiseitys breivuos vizys ībraukšonai Boltkrīvejā, pat turysma firmys Boltkrīvejā reklamēja, ka ite ir “ceļš iz Vuoceju”,” stuosta Ilze.

Pīrūbežā dzeivuot nav baileigi

Kai Viktors, tai Ilze gondreiž vīnlaiceigi soka, ka pa šai dīnai nikas nav mainejīs i nav nikaidu baiļu dzeivuot pīrūbežā. “Mes nu itīnis nikur nabrauksim i nabēgsim,” tai Ilze.

“Prūtams, ka lelī investori varbyut beistās ite īsaguļdeit, ari myusu apmaklātuoji cytreiz pyrma braukšonys pavaicoj – kai mums te, voi ir mīreigi. Nu, mums mīreigi, myus sorgoj,” tai Viktors. Jī ari pastreipoj, ka vysleidz var just kai rūbežsardzys, tai migracejis dīnasta aizsardzeibu. “Ka mani iz ceļa aptur kaids Latvejis rūbežsorgs ar automatu, maņ nu tuo ir tikai drūsuoka sajiuta, bet skaidrys, ka cytam, kurs nikod taidu nav redzējs, varātu byut baile,” sovu redzejumu stuosta Viktors. Obi ari pīzeist, ka ryupis vīnam par ūtru ir vysod paziņuot, ka ir radzami rūbežpuorkuopieji. Lai ari satikt tūs nasaīt bīži, ziņuojums iz reizis teikūt nūdūts rūbežsardzei. “Mes vysod tīseibsorgim pasokom paļdis, ka jius myus sorgojat,” nūslādz Ilze.