Rokstu sagataveja: Edeite Laime/portals lakuga.lv

1. augustā Viļānūs, Viļānu Nūvoda pietnīceibys muzejā nūtyka Oduma Mickeviča Poznanis Universitatis profesoris Nikolis Nauys (Nicole Nau) sastateituos vuordineicys, kurys pamatā ir pūļu etnografis Stefanejis Uļanovskys Viļānu apleicīnē pīraksteituos puorsokys, prezentaceja. Jamā kluotyn beja kai vītejī ļauds, tai latgalīšu volūdys i Uļanovskys dorbu pietnīki.

Jaunuos vuordineicys “Seven hundred Latgalian words. A dictionary based on Stefania Ulanowska’s collection of fairytales from 1895. With morphological and lexicological analyses” (“700 latgalīšu vuordu vuordineica, kas taiseita iz Stefanejis Uļanovskys puorsoku (1895) pamata, ar morfologiskim i leksikografiskim komentarim”) prezentaceju vadeja literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, bet sveicīņa vuordus Nikolei veļteja Viļānu Nūvoda pietnīceibys muzeja vadeituoja Margarita Skangale i Stefanejis Uļanovskys dorbu pietneica, Rēzeknis Tehnologeju akademejis studeju prorektore Angelika Juško-Štekele. Taipat ar muzyku saguojušūs prīcynuoja Viļānu kulturys noma kapela “Bumburneicys”, kuru repertuarā ari ir S. Uļanovskys savuoktuos dzīsmis.

Prezentacejā profesore Nikole Naua īpazeistynuoja ar jaunuos vuordineicys saturu, sastateišonys principim, kai ari pīduovuoja nalelu īsavieršonu vuordu izalaseišonys metodikā. Kai nūruodeja N. Naua, ideja par vuordineicys vajadzeibu sovulaik bejuse jau pošai etnografei S. Uļanovskai – juos raksteitajuos viestulēs, syutūt Viļānu apleicīnē savuoktūs materialus publiciešonai, beja pīzeime, ka vajadzeibys gadīnī varūt sastateit ari vuordineicu, bet varbyut i taidys navajadziešūt, kam vysi materiali ir burtiski tulkuoti pūļu volūdā. “Kod Uļanovska brauce iz Viļānim, jai beja taisni taids pats vacums kai niu maņ,” smaidūt soka Nikole i latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv stuosta, ka pyrmū reizi ar Stefanejis Uļanovskys dorbu jū īpazeistynuoja kolege Pūlejā. “Es jai nazkod saceju, ka mani interesej latgalīšu volūda i jei kai literaturzynuotneica i folkloriste maņ atsyuteja vīnu failu. Skaiteju i mani cīši īinteresēja tei volūda. Suoču ar puorsokom, kam tys beja saisteitais teksts, ari piec satura cīši interesantys,” stuosta Nikole. Ideja par taišni itaidu vuordineicu rodusēs sovulaik Viļānūs reikuotajā Stefanejai Uļanovskai veļteitajā ekspedicejā 2017. godā. Nikole soka, ka niu byut Viļānūs ar gotovu gruomotu asūt breineigi. “Pyrma septeņu godu viļānīšim es apsūleju, ka koč kas byus. Beja sovs laiceņš juopagaida, bet niu eistyn ir. Saprūtu, ka vysim itaids izdavums naderēs, kam pyrmuo daļa ir taida vaira zynuotnyska i angliski, tei vaira volūdnīkim, bet vuordineicys daļa varātu byut interesanta vaira i cytim,” soka vuordineicys autore.

Vuordineicys vuordu izalaseišonā bejuši vairuoki principi, bet taipat vuordu saroksts ir subjektivs, kū autorei ruodejīs vajadzeigi dalikt – pamatā vuordus, kurūs nav latvīšu literarajā volūdā voi varbyut tī ir tik reši lītuoti, kas jai kai uorzemneicai nav cik labi zynomi. Nu 53 puorsoku atlaisets ap 700 vuordu, taipat kotram vuordam kluotyn ir pīmārs nu puorsokys, iz myusu dīnu ortografeju puornasta transkripceja, vuorda originals, kai ari tulkuojums angliski i pūļu volūdys variants, kas pamasts Uļanovkys versejā. “Saprūtams, ka beja diskusejis, kaidam juobyut škierkļa vuordam, bet jiemu vārā profesoris Lidejis Leikumys i pīredzis boguotuos redaktoris Marutys Latkovskys, kurys maņ cīši daudzi paleidzēja pi vuordineicys dorbu, padūmus i redzīni, vys tik izalaseituos formys na vysod sakreit ar Uļanovskys variantu,” soka Nikole. “Maņ ir zynuošonys latvīšu volūdā, drupeit latgalīšu, zynu ari pūļu volūdu – tys vyss cīši nūderēja dorbā. Ceļš iz vuordineicu saguoja pagars, daudzi konsultiejūs, vys tik kluotyn vēļ arviņ ir daudzi švuorbu, bet deļtuo ir labi, ka ir ari elektroniskys izdavums – varēs vīgļuok lobuot i taiseit ūtrū i trešū verseju,” nūsmaida Nikole, turpynojūt prīcuotīs par Uļanovskys puorsokom, kuruos ir fiksāta dzeivuo, runuotuo volūda, kam tymā laikā latgaliski nivīns naraksteja voi, ka raksteja, tī beja ar bazneicu i religeju saisteiti teksti.

Volūdneica i pietneica Angelika Juško-Štekele pīzeist, ka itaida veida dorbs ir cīši svareigs: “Vysa pyrma jau pats teksts, kurs dzeivoj cauri godu symtim – cik jau laika izguojs nu “Łotysze Inflant Polskich” izdūšonys, bet jaunuo Nikolis gruomota paruoda, ka itys teksts ir interesants ari šudiņ i byus vēļ interesants iz prīšku. Nikole niu ir īdavuse 700 vuordu, bet tī ir boguoteibu kruotive i sevkurs var atrast sevkaidu lītu, kas interesej, var vīnkuorši skaiteit, bet var atrast i lītys, kas aizraun i pietnīceibu turpynuot iz prīšku.”

Viļānu Nūvoda pietnīceibys muzeja vadeituoja Margarita Skangale prīcojās, ka muzeja kruojumu papyldynuos jaunais izdavums. “Pa munam, kū vaira informacejis i eipaši zynuotnyskuos, kai tys ir šudiņ ar jaunū profesoris izdavumu, tū vaira mes varim byut boguotuoki, zynuošuoki, varim dūt i cytim,” soka muzeja vadeituoja. Jei izsver, ka taidā ziņā privilegejis ir Viļānu vydsškolys bārnim – muzejs ir tyvai školai i vīnys vuiceibu stuņdis laikā var atīt, nūsaklauseit muzejpedagogiskū stuņdi i piečuok atsagrīzt školā. Muzejā ir nūdarbeibys, kuruos var izzynuot vaira par Stefaneju Uļanovsku, izmontuot juos tekstus, tuo laika senejuos fotografejis, īpazeit Viļānu viesturi. Poša Margarita Skangale vaira par pūļu etnografi sovulaik izzynuojuse taišni Angelikys Juško-Štekelis roksta publikacejā par Uļanovsku rokstu kruojumā “Ai, māte Latgale”. “Par tū, ka Viļānu muzejā ir daudz vysaidu materialu par Stefaceju Uļanovsku, lels paļdis par interesi i īsaisti juosoka pūļu volūdneicai, pietneicai Dorotai Rembizevskai (Dorota Krystyna Rembiszewska). Pasasokūt Dorotys iniciativai i gribiešonai, lai nazkur ir radzams Stefanejis Uļanovskys apraksteitais tautystārps, i ar Ievys Pīguoznis lelū i ryupeigū dorbu niu mums vīneigajim Latvejā ir tautystārps, kas radeits nu vīna cylvāka stuostejuma, nav salaseits nu vairuoku olūtu,” muzeja vierteibys atzeimoj Skangale (par Viļānu Nūvoda muzeja kruojuma duorgumim, kurūs vydā ari pīsauktais tautystārps, vaira var izzynuot portala lakuga.lv rokstā ITE).

Portalam lakuga.lv profesore Nikole Nau atkluoj, ka tikū pabeigtais izdavums nav vīneigais, pi kuo jei niu struodoj, turpynojūt pieteit latgalīšu volūdu. “Jau catūrtū godu roksu vīnu gruomotu par gramatiku, sintaksi, bet ap tū volūdys daļu, kas ir sovpateiga itamuos puorsokuos. Tei ir runuotuo volūda. Kai darbeibys vuordus i jūs formys lītoj, lai strukturātu tekstu. Byus cīši gudra gruomota (smejās). Par Uļanovskys purosokom var tik daudzi raksteit i raksteit, bet es ari rokstu par cytom lītom. Storptautyskā leiminī mani uzrunuoja volūdnīki, kas grib izdūt gruomotu par tīšū i natīšū runu vysaiduos volūduos, aicynuoja pīraksteit par latvīšu literarū voi latgalīšu volūdu, saceju, ka es par latgalīšu raksteišu. Latgalīšu volūda turpynuos byut pasauļa volūdnīceibys viereibas centrā,” prīcojās Nikole.

Vuordineicu “700 latgalīšu vuordu vuordineica, kas taiseita iz Stefanejis Uļanovskys puorsoku (1895) pamata, ar morfologiskim i leksikografiskim komentarim”, kurys izdeviejs ir O. Mickeviča Poznanis Universitate, drukuotā formatā nūpierkt navarēs, bet ka kaidys Latgolys bibliotekys voi školys grib izdavumu sovā eipašumā, var sasazynuot ar vuordineicys autori, profesori Nikoli Nau, par taidu vareibu. Plotuoka informaceja par izdavumu i elektroniski bez moksys vuordineica daīmama kotram grybātuojam ITE.

Fotogalerejā: Nikolis Nauys sastateituos vuordineicys prezentaceja Viļānūs, foto Edeite Laime/portals lakuga.lv.