Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Ļaužu pīpiļdeitā bazneicā 3. augusta piecpušdīnē Viļakys Vysusvātuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicys varganis pīdzeivuoja da ituo nabejušu nūtikšonu – varganistis Ilonys Birgelis (Birģele) i dzīduotuojis Ilzis Grēvelis-Skarainis koncertā tyka prezentāts albums “Mūzika debesīm”, kurā pyrmū reizi īraksteitys ituos bazneicys varganis.

Koncerts, kam dūts taišni taids pats nūsaukums kai jaunajam albumam – “Mūzika debesīm” – beja pīktais ituo gods Viesturyskūs vargaņu svātku “Latvija – ērģeļu zeme” koncerts. Obejis muzikis īt nu Latgolys – varganistis Ilonys Birgelis dzymtuo puse ir Varakļuoni, bet dzīduotuoja Ilze Grēvele-Skaraine ir nu Stiernīnis (vaira par Ilzi var izzynuot portala lakuga.lv sarunā ITE). Taipat jaunū albumu “Mūzika debesīm” cauri vyn Latgolys motivs – tymā skonūšūs skaņdorbu komponisti Renāte Stivriņa i Romualds Jermaks īt nu Latgolys, ituo gods jubilara, komponista Riharda Dubrys saknis ari vaicojamys Latgolā i, kai viestej albuma informaceja, pyrmī muziciešonys īspaidi bejuši taišni Latgolā – Landskoronys Vysusvātuos Trejadeibys Romys katuoļu bazneicā Škaunē. Ari komponistis Agnetys Krilovys dorbs dasadur Latgolai – juos dzīšmu cyklā “Kluss starojums” izmontuoti dzejneicys Annys Rancānis vuordi. Kūpā albumā īraksteiti 10 skaņdorbi – īprīšk nūsauktūs komponistu dorbus papyldynoj Pētera Vaska skaņdorbs “Laudate Dominum”. Albuma skaņu režisors ir Māris Keišs nu “Bigmaar’s Records” studejis, kas atsarūn tīpat Bolvu nūvoda Upītē.

Albumā pyrmū reizi īskaņuotys Zīmeļlatgolys pērlis, Viļakys Vysusvātuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicys, viesturiskuos varganis. Bruoļu Blumbergu (Bracia Blomberg) firmys instruments bazneicā ībyuvāts 1895. godā i, kai nūruoda firmys zeime op. 158, tuos ir Varšavys vargaņu byuvātuoju 158. taiseituos varganis. Albums “Mūzika debesīm” īskaņuots 2022. gods golā, bet albuma nūformiejumā izmontuotys bazneicys vitražu fotografejis i tūs elementi. Kai piečuok sarunā atkluoj Viļakys draudzis prīsters Guntars Skutels, biļdis topušys specialā fotosesejā pīcūs nu reita.

Kai stuosta varganiste Ilona Birgele, jai Viļakys piļsāta ir meila i tyva – te nūtykuši ari daudzi Viesturyskūs vargaņu svātku “Latvija – ērģeļu zeme” koncerti, vīns nu taidu taišni pyrma ostoņu godu, kod sovu kolpuošonu Viļakys draudzē aizsuoce prīsters Guntars Skutels. “Saprūtams, mani cīši vylynuoja viesturiskuos varganis, kas ite ir, i da ituo instruments nabeja īskaņuots, deļtuo maņ roduos gribiešona koč kū duovynuot Viļakai pateiceibā par skaistū sadarbeibu. Mes obejis ar Ilzi asam nu Latgolys, kai ari programa īdūmuota Latgolys zeimē – vyss sasateik albumā. Vysam kluotyn ir ari Pētera Vaska dorbs “Laudate Dominum”, i vīns nu īmesļu, deļkuo tys izalaseits, ir, ka muns meilais, myužeibā nūguojušais profesors Tālivaldis Deksnis, kurs sovulaik taišni vadeja Viļakys vargaņu restauracejis procesu, jū vysā daudzi spēlēja. Juo pīmiņai gribēju īskaņuot itū skaņdorbu iz varganem, iz kuri jis pats tū naīspieja,” par albuma programu i Viļakys varganem stuosta muzike Ilona Birgele.

Viesturiskūs vargaņu svātkūs eipaši teik izcalts viesturiskūs vargaņu skaniejums. Situaceju ar jom Latgolā Ilona viertej kai vysaidu. “Deļtuo gribīs izceļt Viļaku, ka prīsters cīši nūvērtēja, kaida vierteiba ir bazneicā i par reizi dasagive instrumenta restauracejai. Dīvamžāļ na vysur situaceja ir taida i ļauds saprūt, ka myusu viesturiskais montuojums ir juokūp i nazkas juopamat cytom paaudzem. Instruments ir sova laika breineiga līceiba,” soka Ilona. Viļakys bazneicys varganis muzike raksturoj kai ar vysā spieceigu raksturu. “Kod pyrmū reizi atsasiežu pi itūs vargaņu, navar saceit, ka beja vīglai. Tok, kod ar jū sarūn, jau labi pasadūd i labi skaņ. Registru ziņā instruments nav lels, bet jam ir cīši spieceigi intonātys stabulis, eipaši steigu bolsi, kas var pīpiļdeit vysu bazneicys akustiskū telpu. Var just, ka meistari par tū ir dūmuojuši,” Viļakys bazneicys varganis raksturoj varganiste.

Turpynojūt Viesturyskūs vargaņu svātku svieteišonu Ilona aicynoj iz nūslāguma koncertu Preiļu Romys katuoļu bazneicā, kur ari asūt breineigs viesturiskais Herberta Kolbis taiseitais instuments. 23. augusta koncertā Preiļūs byus varganistu duets – pi vīnu vargaņu diveji varganisti i muzyka ar četrom rūkom i četrom kuojom. Bet, vaicuota, kai aizasuocs muzikis ceļs iz vargaņu spēli, Ilona soka, ka tys asūt cīši senejs stuosts. “Kod vuicejūs Varakļuonu muzykys školā, spēlēju klavīris, bet sastajā klasē pīdzeivuoju vīnu cīši skaistu programu Varakļuonu kulturys nomā – tūlaik gostūs beja atbraukuši Rēzeknis Muzykys koledžys vargaņu studenti. Beju taidā sajiusmā, ka sapratu, ka spēlēšu varganis! Piečuok poša Rēzeknē koledžā īsastuoju kai pianiste, kam ruodejuos, ka varganis navariešu, bet tod jau pa mozeišam fakultativi suoču spēlēt ari varganis, tod jau Latvejis Muzykys akademejā startēju kai varganists,” stuosta Ilona Birgele, kurei niu jau divejus godus ir Reigys Svātuo Jākuba katedralis golvonuo varganiste i piec koncerta Viļakā jū gaideja īrostais svātdīnis reita mišs Jākuba katedralē.

Albuma “Mūzika debesīm” prezentacejis koncerts simboliski īzeimej ari prīstera Guntara Skutela ostoņu godu kolpuošonys laiku Viļakys katuoļu draudzē. Atsaverūt iz aizvadeitū laiku, Guntars nūsasmej, ka, raksturojūt ar vīnu vuordu, varātu saceit, ka itī godi bejuši raibi. “Ka tai verās, ir skaisti nūtykumi, kuri īsamīguši iz myužu atmiņā, bet tuos švakuos lītys es raugu najimt ilgi leidza, deļtuo varu saceit, ka vyss ruodīs kai nūtics vakar. Nasatic, ka cik daudzi laika jau paguojs!” sarunā ar portalu lakuga.lv sacynoj prīsters. Izaruod, ka nu suoku jam naasūt gribiejīs īt iz Viļaku, kam ite bejs dekanata centrs, bet pats vēļ jauns. “Tai ari pīsapiļdeja muna baile, ka jauns prīsters i vyss pa jaunam. Koč ari es cīši raugu byut vītys patriots. Tys pats ar bazneicys dzīsmem – dzīduotuoji soka, lai es suoču dzīsmi, es atsoku, ka nā – suocit jius, maņ juosaklausa vītejuo melodeja, nagrybu īvozuot sovu, koč i vysmoz vīnā dzīsmē zynu, ka vys tik asu īvozuojs,” ar smaidu stuosta Guntars. Tys pats ir ari ar volūdu sasajaukšonu. Prīsters pats īt nu Preiļu pusis, Zīmeļlatgolā runoj cytaiži. “Pyrma kaida mieneša satyku sovu audzynuotuoju, nūvest jū iz sātu, bet jei, kuopūt uorā nu mašynys, soka: “Guntar, tev ir nazkaida cyta latgalīšu volūda nakai mes runojam!” Tai saīt, ka na viņ es asu nazkū īvozuojs, bet ari viļacuoni, seviški Upīte, pamatuši sovu īspaidu volūdā,” sacynoj Guntars Skutels, kurs breivajā laikā pats pīsavīnoj Bolvu nūvoda folklorys kūpys “Upīte” dzīduotuoju ryndom.

Navar nūlīgt, ka naviņ aizvadeitais vargaņu muzykys koncerts, bet daudzys cytys aktivitatis Viļakys bazneicu īzeimej ari kai sova veida turysma i kulturys centru, kura spūdrynuošonā lela lūma ir taišni prīstera Guntara Skutela aktivitatei. “Kai Ilona piec koncerta saceja, bīži viņ leluokais rodūšums sovulaik guoja nu ticeibys, bazneicys, cylvākim, kas ir Dīvam tyvi. Deļtuo maņ ruodejuos drupeit sovpateigi, ka ļauds nūdola ticeibu nu dorbu. Nikuo švaka jau tī nav, ka tu padzīdi laiceigu dzīsmi i taipat vari sirdi īlikt gareigā dzīsmē. Tai vajadzātu byut, ka vyss saplyust. Ite īt ari muna Italejis pīredze, kur es redzieju, ka bazneica ir naviņ gareigais centrs, vīta kulturai, bet ari, par pīmāru, kulinarejai. Na pošā bazneicā, bet tīpat blokus cap picys, i varbyut daīs laiki, ka i mes atteisteisim kulinareju. Sovulaik klūsterūs rodušuos tuos pošys pyparkūkys, atsateistejuse medicina. Mani uzrunuoja tī gareidznīki, kuri vuicejuši cylvākim skaiteit. Ari myusu dīnuos koč i puornasti – gribīs īkustynuot cylvākus, kurim ir talants, bet tys varbyut pamasts nūvuortā. Leidzeigi ar kulturu – kur vēļ šmukuoka akustika Viļakā kai bazneicā! Tys ir juoizmontoj,” nūsoka Guntars.

Fotogalerejā: albuma “Mūzika debesīm” koncerts Viļakys Romys katuoļu bazneicā, foto Edeite Laime, portals lakuga.lv