Byusim latgalīši, turpynuosim dareit latgaliski! Saruna ar viesturneicu Silviju Laizāni

Byusim latgalīši, turpynuosim dareit latgaliski! Saruna ar viesturneicu Silviju Laizāni

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Silvija Laizāne ir pedagoge ar lelū burtu i sova dzymtuo pogosta patriote. Drycānu vydsškolā jei vuica viesturi i vysod jaunīšu acīs izacāluse kai školuotuoja, kura vuiceibu vīlu pasnādz latgaliski. Silvija ir aktiva sabīdryskuo dorba organizatore i latgaliskuos dzeiviszinis globuotuoja Drycānūs – vīns nu tūs cylvāku, kas par Drycānim zyna pastuosteit vysu i vēļ vaira, taipoš ari rauga nūdūt sovys zynuošonus apleicejim, organizejūt pasuokumus i izstuodis par Drycānu viesturis ailem i zeimeigom personeibom. Itūgod topušys jau divejis, par kū Silvija ir cīši lapna, tok iz prīšku vēļ daudzi doroma dorba.   

Asu eistynuo drycānīte

Tai ar lapnumu nūruoda Silvija, stuostūt, ka juos dzymtuo vīta ir Dzeņagola cīms niulejā Drycānu pogostā. “Pīdzymu tymā laikā, kod muns “kokts” beja nu Sakstagola atvīnuots i pīvīnuots Drycānu cīma padūmei, koč i viesturiski Dzeņagols beja pi Sakstagola pogosta. Nu cīmata da pogosta centra beja 14 kilometri, bet mums, pogosta nūmalīšim, div kilometru attuolumā beja škola i bazneica. Logiski, ka vysi bārni nu tūs pīrūbeža teritoreju vuicejuos Drycānūs. Padūmejis laikā tykom pīvīnuoti Drycānu teritorejai,” tai stuosta Silvija.

Taipoš jei pīzeist, ka Dzeņagolā vysod ir dzeivuojuši gudri ļauds. Ari juos rodu rynduos ir daudzi atpazeistamu personeibu, kas īsastuojuši par i kūpuši latgalīšu kulturvidi.

“Muns vacvactāvs beja Fraņcs Škesters – drukys aizlīguma laika dzīsminīks, kas na tik beja puorrakstejs, bet ari pats sacerējs dzīsmis i spieļuojs vejūli. Muna baba Marta, Fraņča Škestera meita, īsaprecēja Dzeņagolā. Jei sovā laikā beja tautys dzīdneica. Martys Škesteris jau ūtrajā lauleibā ar Aloizu Trūpu dzyma Juoņs Trūps – muna tāva pusbruoļs, kas piec kara palyka uorzemēs, beja trymdinīks. Nu ituos pusis maņ ir vactāva muosa Anna Laizāne, kura drukys aizlīguma laikā laseja gruomotys. Švakuos lopys izplēse i sadadzynuoja, kab Dīva vuords nasasvaida apleik, īšyva i ar drukuotim burtim puorraksteja. Jei pošvuiceibys ceļā beja drukuotim burtim īsavuicejuse raksteit. Kolpuodoma muižā, beja īsavuicejuse ari krīvu i pūļu volūdys,” par sovu rodu saitem stuosta viesturneica Silvija Laizāne.  

Silvija Laizāne, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Silvija stuosta, ka tei bejuse zynuotkuora dzymta ar eistynu latgalisku tendenci. “Nabejom vīnkuorši zemkūpi, bet drupeit vēremēs kai iz dabasu, tai i apleik – taitod, ar redzislūku. Muns tāvs Ignats Laizāns ari napalyka par sprostu kolhoznīku. Jis beja brigaders, tok vysu beidzūt izavuiceja par vetsanitaru. Cīši organizatorisks i zynuotkuors cylvāks – kotrā vītā jam vajadzēja izzynuot, kas te ir bejs. Vede myus vērtīs iz kopim – redz, kaidi pīmineikli, redz, kaidi īvāruojami cylvāki,” smejūtīs stuosta Silvija.

Dzymta īspaidoj ari pošys personeibu

Silvija ar lelu puorlīceibu stuosta, ka taišni dzymtys puorstuovi i jūs aizaraušonys pavysam organiski īvede ari Silviju viesturis izpietē ar latgaliskū pīsitīni. “Vysupyrma, muns tāvs padūmejis laikūs beja ratums – nabeja dzāruojs. Jam beja švaka sirds, īdzimteiba. Dzimšonys dīnuos tāvs vysod stuosteja teikys, stuostus par Drycānim. Tys beja kotru godu, i maņ tys cīši īsaspīde atmiņā. Atkuortuošona – zynuošonu muote. Tod muns vacuokais bruoļs Juoņs Laizāns – Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” pyrmais direktors, ilggadejs pedagogs, kurs ir 16 godu vacuoks par mani, nakluotīnē izstudēja viesturnīkūs. Juoņa Trūpa vacuos sapierktuos gruomotys, Vladislava Luoča izdūtuos gruomotys Ūtruo pasauļa kara laikā – es tuos vysys beju puorlasejuse. Kur ta vēļ lobuokys bāzis?

Vēļ Silvijai ir muosa Leontina – lauksaimineica i bruoļs Jezups, kurs izavuiceja par vetuorstu. Poša Silvija pīcus godus nūdzeivuojuse Reigā, vuicūtīs Latvejis Universitatis Viesturis i filozofejis fakultatē. Dabuojuse viesturneicys grādu, jei juta pīnuokumu atsagrīzt dzymtajā vītā.  

Styngra nūstuoja – nasabeist i izplateit latgaliskū

Silvijai jau nu bārna kuojis saimē i apleicejā vidī runuoja tikai latgaliski. Byudamai vēļ pusaudzei, Silvijai jau roduos nūstuoja, ka ir juorunoj latgaliski. Tū ītekmēja vairuoki faktori nu kasdīnys dzeivis.

“Myus mama vysod voduoja iz bazneicu padūmejis godūs. Da školys godim latvyskū aba čyuliskū, baltiskū runu beju dzierdējuse, tok školys laikā saprotu, ka bazneicā runoj latgaliski. Tys maņ lyka aizadūmuot. Tod ari sātā, izkuopūt iz bienenim, atrodu Vladislava Luoča latgaliskuos gruomotys. Tāvs maņ saceja – tuos iz školu nanes! Mes jau, mozuoki byudami, zynuojom, kū školā var runuot, a kuo nā. Lykuos, deļkuo juosamūka baļtiski, ka var latgaliski. Tāvs tod vēļ pastuosteja, ka juo laikā latgalīšu volūda bejuse školā, avīzis izguojušys, taipoš ari školys līceibys beja latgaliski,” tai Silvija.

Vysu leluokais īmeslis latgaliskuos pīdareibys veicynuošonai beja Silvijis komunikaceja caur viestulem ar tāva pusbruoli Juoni Trūpu, kurs tūlaik jau atsaroda trymdā, Amerikā.

Viestulis nu Juoņa Trūpa izstuodē “Juoņs nu Dzeņagola”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

“Septeitajā ci ostoitajā klasē tāvs papraseja, kab pa ilgim laikim aizrokstu viestuli juo pusbruoļam iz Ameriku. Tymā laikā raksteit protu tik čyuliski. Atīt iz mašinis izdrukuota atbiļdis viestule, kur izstuosteits, kai jis tī dzeivoj, struodoj, bet tī ir ari taida pīzeime: “Skot, kaidi laiki daguojuši Latgolā, ka bārni vaira nazyna dzymtū volūdu, naprūt raksteit latgaliski.” Tys mani cīši aizskuore! Es školā beju bez pīcu minutu teicamneica, sabīdryski aktiva i es koč kū namuoku? Kai ta namuoku?! Runoju i vysu doru! Es jiemu V. Luoča literaturu i pošvuiceibys ceļā īsavuiceju vacū raksteibu, kur ir ō. Tikai kab jam pīruodeitu!” atmiņuos doluos viesturneica.

Tai suocēs Silvijis sarakste ar Amerikys Juoni. Vāluok saimē tyka nūpierkta pat rokstommašyna: “Tāvs zīduoja 200 rubļu, kam Amerikys Juoņs mums tok ar rokstommašynu roksta, voi ta mes ite švakuoki? Tai ari īsavuiceju raksteit iz rokstommašynys. Mums suocēs latgaliskuo tematika. Juoņs praseja daudzi par Latgolu i Drycānim, kas ite nūteik. Tys beja taišni Trešuos Atmūdys suoku laiks. Kas tys beja par laiku! Syutu jam vysaidus izgrīzumus, ka, redz, Latgolys Muora jau teik atjaunuota. Mums beja tik dzeiva sarakste! Cikom aizīt vīna viestule, pa tū laiku es jau otkon rokstu jaunu, kam nūtykymu i informacejis beja tik daudzi! Amerikys Juoņs ari veiduoja trymdys latgalīšim izdavumus. Pīdzeivojom laikus, kod ari jis jau varēja atsyuteit vasalys gruomotys, V. Luoča trymdā izdūtuos.“

Juoņs Trūps.

Dīvamžāļ Silvijai tai i nasaguoja satikt dzeivē Amerikys Juoni, tok juo īspaids iz tuo laika jaunīti, kura īsadvasmuoja nu apleicejūs lītu, beja cīši jiutams: “Tod nu atmūdys laika tys jau aizguoja organiski. Es asu Latgolā, saimē runoj latgaliski, apleik runoj. Padūmejis laikā beja tai, ka bārni runuoja latgaliski, tok školuotuoji lauzeitā čyuļu volūdā, tok atmūdys laikā pavysam ūtraižuok – bārni lauzeitā čyuļu, tok školuotuoji latgaliski.”

Sovam viestuļu bīdram, tāva pusbruoļam Amerykys Juoņam aba Juoņam Trūpam itūgod Silvija juo 100 godu jubilejā veļteja ari izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā, kur vysaidus materialus par jū nazkod savuokuši i izpietejuši kai Silvija, tai ari juos vacuokais bruoļs, viesturnīks Juoņs Laizāns. Vaira par izstuodis atkluošonys pasuokumu ITE.

Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” atkluošona Latgolys Kulturviesturis muzejā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Dorbs školā i atmūdys suokys

Silvija ar lelu prīcu pīmiņ Trešuos Atmūdys laiku – tyka reikuotys izstuodis, zynuotnyskuos konferencis. 1987. godā kūpā ar bruoli Juoņi obeji sataiseja mozu muzejustobu, kur stendūs izvītuoja dažaidu viesturyskū informaceju. Vysa ekspoziceja beja latgaliski. ”Nazynu, kur tūlaik varēja vēļ atrast taidu muzeju voi īstuodi, kur byutu koč kas latgaliski,” stuosta Silvija.

Trešuos Atmūdys laiks latgaliskajā kulturvidē īsazeimēja ar dažaidu aktivistu darbeibu, veidojūt kūpīnys, par pīmāru, Reigā tei beja bīdreiba “Trešuo zvaigzne”. Iz tū laiku ari Drycānūs veiduojuos sova styngra latgalīšu bīdreiba. “Mums atmūda, prūtams, beja, sorkonboltsorkonū karūgu izvylkom, Ontons Matvejāns zeimēja latgaliskys afišys, beja tolkys. Myusu latgaliskuos bīdreibys aktivitate vaira puorsyta Tautys froņtis darbeibu. Mes ruovemēs mozuok pa politiskū lineju, bet taišni pa latgaliskū. Beja konferencis, kongresi. Myusu mozuos bīdreibys apvīnuoja i roduos Rēzeknis latgalīšu bīdreiba, kuru vadeja Pīters Keišs. Vāluok jau plašuokā mārūgā, kuru vadeja Juoņs Streičs,” pastuosta viesturneica.

Tuos beja ari Silvijis pedagoga karjerys suokys 1988. godā. Jau tod Silvija izacāluse cytu pedagogu vydā kai vīna nu tūs, kas ar bārnim runoj latgaliski, pasasokūt latgaliskajom darbeibom i kūpīnys spākam. Kod Silvija suoce dorbu Drycānūs, jei 4. i 5. klasei vuiceja matematiku, partū ka tūlaik školā jau beja treis viesturnīki. Vāluok, prūtams, karjera kuope iz augšu i Silvija tyka struoduot par direktora vītneicu, kas atbiļd par organizatoriskim vaicuojumim, vāluok jau par viesturneicu, taipoš muoca ari cytus prīškmatus, par pīmāru, kristeigū vuiceibu, kulturologeju.

Tok ari niu nu Silvijis īsaspaidoj jaunuo paaudze, kura dzierd skaneigu latgalīšu volūdu viesturis vuiceibu stuņdēs, kai ari izzynoj Drycānu i Latgolys stuostus školuotuojis vysod interesantajā stuostejumā. “Ka školā runuoju i stuosteju viesturi latgaliski, poši bārni pīzyna, ka jim tai ir vīgļuok. Vystik sātā latgaliski audzynuoti, jim ir taida kai dūmuošona golvā latgaliski. Tod vāluok vaira pasaruodeja bārni, kas runoj čyuliski, tok ari jī zynuoja, ka itei ir školuotuoja, kas runoj latgaliski. Ir ari cyti daudzi pīmāri, kas tai dareja. Školuotuoji ari sovā storpā runuoja latgaliski i nu tuo bārnim vaira nabeja tuos kauna sajiutys, ka latgaliskais ir koč kas švakuoks. Zinit, niu ari Reigā jaunī cylvāki īt i runoj, nasakaunej. Tys pat Agris Bitāns (advokats, latgalīšu sabīdryskais darbinīks – M.P.), kas, cyta storpā, vydsškolu ir beidzs Drycānūs. Nazkod beju kursūs Reigā, īlys ūtrā pusē atskaņ: “Vasala, školuotuoja!” Tū klīdz Agris Bitāns,” smejūtīs stuosta Silvija Laizāne.

Ekranuzjāmums nu dokumentaluos kinys “Latvijas kods. Runātāji”

Niu Drycānu vydsškolā Silvija pasnādz viesturis stuņdis, tok ari fakultativi vuica latgalīšu volūdu. Jei cīši lapnojās ar interesentu pulku i jūs panuokumim latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadē –  itūgod Drycānu jaunīšu komanda dabuoja 1. vītu.

“Beidzūt mes asam sagaidejuši tū, ka fakultativi školuos var vuiceit latgalīšu volūdu, par kū 30 godu Lideja Leikuma sytuos i sytuos. Suokumā pilotprojektā beja dīzgon daudzi stunžu. Prūtams, cīši mobilizej latgalīšu volūdys i kuļturviesturis olimpiade. Braucam i varim ari ar filologu sagataveitom komandom sasaceņst. Prīca, ka tei vystik ir vaļsts olimpiade. Stuojūtīs augstškolā, vari paruodeit diplomu. Vysod atsarass meitinis, kas īsavuiceis raksteit. Tok ar kulturologeju ir gryušuok, kam pat Latvejai i pasauļam naizsekuosi leidza. Mums olimpiadē volūdnīceibys aizdavumūs īt cīši labi, tok bārnim juobyut sātā latgaliski runojūšim. Ir daudzi gudru bārnu, tok jim jau ir tei latvyskuo runa īlykta. Paļdis Dīvam, vēļ atsarūn taidi, kas sātā runoj latgaliski,“ pastuosta Silvija Laizāne.

Pārnejā godā Silvija smej, ka jai bejs “bolvu leits!” Jei sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvodvuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā. Školuotuoja motivej jaunīšus runuot latgaliski, izruodeit interesi i kūpt latgalīšu volūdu i kulturvidi. Taipoš ari gūdynuota ar Rēzeknis nūvoda atzineibys rokstu.

Silvija Laizāne Rēzeknis nūvoda atzineibys rokstu padūšonys ceremonejā 2023, foto Dagnija Bernāne

Drycānīši – leluokī organizatori

Vītejī ļauds Silviju zyna kai cylvāku, kurs zyna vysu par Drycānim i lobuok nakai cyti. Ari Silvija nanūlīdz, ka Drycānu viesturis izpietei veļtejuse daudzi laika i dora ari itūšaļt.

“Jau studeju laikā maņ par tū beja diplomdorba, kursa dorbu temys. Izlaseju vysu presi i materialus bibliotekuos par tū, kas atsatīc iz Drycānim. Izstudēju vacuos latgaliskuos avīzis. Jau tod muna tendence beja skaidra – par Latgolu.”

Sarunā ar Silviju cīši jiutama juos degsme, īsastuošona i lapnuošonuos ar sovu dzymtū vītu: “Myusu drycānīšu plejāde ir gona īspaideiga. Koč i viesturiski dzejnīki i teologi vaira ir nu Rogovkys, tok taidi organizatori, lītu uzturātuoji i gruomotu izdevieji ir drycānīši. Manteifeļs kai pyrmais, Vladislavs Luocs – smogsvors, niu Juoņs Elksnis. Vysa latgaliskuo gruomatnīceiba ir drycānīšu rūkuos.”

Taipoš Silvija īsasaista vysaidu pasuokumu organiziešonā. Vīns nu tūs ir Vyspasauļa drycānīšu saīts. Silvija smejūtīs stuosta: “Tei ir parosta drycānīšu sabraukšona, tok nūsaucem tū par vyspasauļa. Nav kuo, ir juosalīlej i juomat tys drycānīšu kautreigums pi molys! Idejis autore beja tūreizejuo kulturys noma vadeituoja Genovefa Jonāne. Ir 2018. gods – Latvejai 100 godu. Statejom ūzulus, kotrā vītā beja kaida akceja. Geņa saceja, ka vajagūt sasaukt vysus drycānīšus. Oi, jau kaidi diveji godi īprīšk sauce i sauce. Mes sataisejom ari viesturyskū izstuodi par Drycānim 100 godūs. Nūtyka vyss tys pats, kū tagad sauc par nūvoda dīnom. Vāluok tei ari palyka kai pogosta dīna.“

Taipoš ari augusta suokuos tyka atkluota vēļ vīna nūzeimeiga izstuode, kura bez Silvijis byušonys kluotyn nabyutu īspiejama. Reportaža nu izstuodis apsaverama ITE.

Silvija Laizāne izstuodis “Viņi kalpoja Dricāniem” atkluošonys pasuokumā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Silvija stuosta, ka vēļ asūt planūs vairuoki nūzeimeigi dorbi i dzeivis ritms napalīk mīreiguoks. Jei pastreipoj, ka ir cīši svareigi, kab tovam dorbam byutu turpynuotuoji. I Silvijai taidi ir – vairuokys juos bejušuos audzieknis, kas izavuicejušys i turpynoj sovys dzeivis i dorba gaitys Drycānūs, kai ari niu Silvija cīši izceļ i lapnojās ar sovu audziekni Elgaru Razgali, kur suoks viesturnīka studejis. “Juosalosa jam gruomotys,” pi seve atguodoj Silvija.

Viesturnīkam juobyut aicynuojumam

Vaicojūt Silvijai, deļkuo byutu vāŗts īt vuiceitīs par viesturnīku, jei atsoka, ka jei tū īteikt navar, taidai profesejai cylvākam ir juojiut aicynuojums.

“Tī taipat kai bazneickungam ir juobyut aicynuojumam. Tev juogrib zynuot, kas beja agruok. Muoksleigi izdūmuot navariesi. Maņ jau nu bārna kuojis patyka stuosti. Kai satīc kotru vacu cylvāku – kas tī beja, kas tod beja, kas albumūs? Tom lītom ir juopateik,” soka viesturneica Silvija.

”Viesturnīkim i viesturei kai taidai ir juobyut. Saisteibā ar izvesšonom feisbukā pamaneju, ka beja runys – “nu cik jau var gauduot par tū?!” Oi, oi, oi, navar tai! Nadūd Dīvs, kaidai tautai atjimt viesturiskū atmiņu! Tei ir juotur. Ukrainā mes niu tik daudzi vuiceibu redzim. Viesturnīks ir vajadzeigs, kab var pastuosteit par puoridarejumim, ari sasnāgumim.”

Silvija pīzeist, ka jei jiut sovu miseju Drycānūs: “Vyss vēļ nav pastuosteits, vysi pogosta albumi vēļ nav apsavārti, vēļ jau padūmā cyti projekti. Byusim latgalīši, turypynuosim dareit latgaliski! Asam moza tautys daļa, tok na mozuok vierteiga!“