Izguojuse Jura Urtāna gruomota ap Latgolys piļskolnim i tūs folkloru

Izguojuse Jura Urtāna gruomota ap Latgolys piļskolnim i tūs folkloru

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latvejis Kulturys akademejis (LKA) Kulturys i muokslu instituta vodūšais pietnīks, arheologs Jurs Urtāns sagatavejs jaunu gruomotu “Latgales pilskalni un to folklora”, viestej publiski daīmamuo informaceja. Gruomotys atkluošona gaidoma 7. septembrī 16.00 stuņdēs Dzierkaļu piļskolna i Bazneickolna pakuojē Jākubpiļs nūvoda Kūku pogostā Eiropys kulturys montuojuma dīnu laikā.

“Gruomota ir mieginuojums salikt vīnuvīt arheologiskuos i folkloristiskuos izzinis rezultatus par vysim vīna Latvejis nūvoda – Latgolys – piļskolnim,” tai gruomotys īvodā roksta tuos autors Jurs Urtāns. Gruomotā arheologiski apraksteiti pavysam 180 zynomī Latgolys piļskolni. Par kotru piļskolnu apkūpuotys i publicātys ari daīmamuos folklorys līceibys – teikys i nūstuosti. Kūpumā izdavumā par Latgolys piļskolnim savuokti i apkūpuoti aptyvai 400 folklorys teksti, kas ir vysai atškireigi piec tūs apjūma. Gruomotys suokuos publicāts Jura Urtāna sagataveits apjūmeigs, monografisks īvods, kurā teik analizātys i apraksteitys taidys temys kai piļskolnu pazeimis i verifikaceja, piļskolnu atkluošona i apzynuošona Latvejā i Latgolā, Latgolys piļskolnu folklora. Svareigi dasaceit, ka Latgolys piļskolnu teiku datu kūpa publicāta, respektejūt latgalīšu volūdys i izlūkšņu sovpateibu. Izdavums byus saistūšs kai Latgolys viesturyskūs zemu dzeivuotuojim, tai arheologejis, folklorys i kulturviesturyskuo montuojuma cīneituojim.

2024. gods Eiropys kulturys montuojuma dīnys veļteitys kulturys montuojuma daīmameibai i drūseibai. Itūgod viereiba vārsta iz golvonajim vierzīnim: kulturys montuojuma publiskuo daīmameiba, dateikameiba cylvākim ar funkcionalim trauciejumim i drūseiba, kas ītver ari sabīdryskū atbiļdeibu i zynuošonys par kulturys montuojuma saglobuošonu.

Jura Urtāna jaunuo gruomota par Latgolys piļskolnim i tūs folkloru snādz jaunys, storpdisciplinarys zynuošonys par piļskolnim, kas ir vizuali nūzeimeiguokais Latvejis arheologiskūs pīminiekļu veids. “Piļskolnim ir na tikai zynuotnyskuo atslāga nūzeime kai arheologiskajim izpietis objektim, tok ari nūzeime kulturviesturyskuos ainovys izpietē, lokaluos ideņtitatis, vītys pīdareibys i nacionaluos pošapzinis veiduošonā, tuos atteisteibā i styprynuošonā,” tai Jurs Urtāns. Portala lakuga.lv interveju ar Juri Urtānu skaiti ITE.

Gruomotys attaiseišonys svātki nūtiks Eiropys kulturys montuojuma dīnu atkluošonā, svineigi paceļūt karūgu i izstaigojūt ekskurseju pa Dzierkaļu piļskolnu i tuo tyvejū apleicīni. Gostūs byus atbraucs ari Baļtinovys amaterteatris “Palādas”, kab nalelā skečā apspālātu kai piļskolna folklorys motivus, tai ari 2024. gods Eiropys kulturys montuojuma dīnys temu. Dzierkaļu piļskolna atsarasšonys vīta ir ITE (markiejums nu Rēzeknis šosejis pusis).


Kalenders

Nov
25
Pyr
10:00 Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
Nov 25 @ 10:00 – 18:00
Katrīndīnys seminars @ Namaterialuos kulturys montuojuma centrs "Upīte"
10:30 Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Lekceja par maskuošonuos tradice... @ Bolvu Centraluo biblioteka
Nov 25 @ 10:30 – 12:00
25. novembrī 10.30 stuņdēs Bolvu Centralajā bibliotekā lekceja ”Maskuošonuos tradicejis Latgolā i tradicionalūs masku taiseišona”. Lekceju vadeis folklorists, masku tradiceju festivalu organizātuojs i Latvejis Folklorys bīdreibys vadeituojs Andris Kapusts. Dasasaceišona da 21. novembra – 27870251[...]
Nov
26
Ūtr
18:30 Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Kaspara Stroda lekceja “Varakļān... @ tīšsaistē
Nov 26 @ 18:30 – 20:00
Kaspara Stroda lekceja "Varakļāni: Latgales ebreju mazpilsētas piemērs" @ tīšsaistē
Lekceju var nūsaklauseit, izmontojūt itū saiti: https://us02web.zoom.us/j/85328872940…
19:00 “Dzagiuze tautys prīškstotūs i d... @ pasuokumu vīta "Padejosim?"
“Dzagiuze tautys prīškstotūs i d... @ pasuokumu vīta "Padejosim?"
Nov 26 @ 19:00 – 21:00
Folklorys kūpa “Grodi” i Aigars Lielbārdis aicynoj iz vēļ nabejušu nūtikšonu — dzagiuzis dzīšmu i pietejuma koncertu. Dzagiuze ir vīns nu nūslāpumainuokūs i mitologizātuokūs putynu, kas ar sovu sakralū volūdu viestej puormejis cylvāka dzeivē —[...]