Latgolys atbreivuošonys pīminieklis Muorys zeimē
Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja Pietnīceibys i izgleitojūšuo dorba nūdalis vadeituojs
Pyrma 85 godu – 1939. gods 8. septembrī – Rēzeknē nūtyka Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa “Vīnuoti Latvejai” svineiga atkluošona. Nu viesturyskuo i idejiskuo skotu punkta pīminieklis skaitoms par monumentu, kam tys reprezentej vysu Latgolu, tautys atsabreivuošonu nu svešu varu, kai ari Latvejis vīnuoteibys ideju. Tuo liktiņs ari spūdrai raksturoj Latgolys i vysys Latvejis viesturis liktineiguos nūtikšonys 20. godu symtā. Pīminieklis tyka divejis reizis guozts (1940. i 1950. godā) i divejis reizis atjaunuots (1943. i 1992. godā). Sabīdreibā pīminieklis “Vīnuoti Latvejai” nu 20. godu symta 80. godu beigu vaira atpazeistams ar tuo naoficialū nūsaukumu – “Latgolys Muora”. Itymā rokstā par nūsaukuma “Latgolys Muora” voi “Muorys pīminieklis” izceļsmi plotuokā viesturyskā kontekstā.
Pīminiekļa idejis autora Leona Tomašicka (1904–1996) veiduotuo projekta devize beja “Muorys zeme”. Termina “Muorys zeme” rasšonuos saistoma ar Latvejis teritorejā dzeivojūšūs baltu i lībīšu ciļšu kristianizaceju 12. godu symta beiguos i 13. godu symta suokuos. Oficialais vydslaiku Livonejis nūsaukums beja “Terra Mariana” (“Jaunovys Marijis zeme”). Livoneja sabruka, tok nu rekatolizacejis pasuokumu Latgolā 17.–18. godu symtā apzeimiejumu “Muorys zeme” attīcynoj iz Latgolu, koč i myusu dīnuos katuoļticeibys kontekstā tū attīcynoj ari iz vysu Latveju.
Godu symtu gaitā tautys apziņā Jaunovys Marijis tāls pakuopeniskai saplyuda ar senejuos dīveibys Muorys tālu, kas nazkod beja materialuo pasauļa dīveiba – zemis i iudiņu puorvaļdneica. Dainuos teik apdzīduota Dīva Muora, Muorys bazneica, Muorys ustoba, Muorys pierts i tml. Muorys parostī epiteti ir: svātuo i meiluo, rešuok – Muoreņa. Tai par Muoru i Latgolu roksta kulturviesturnīks Pīters Zeile (1928–2020): “Latvīši (latgali) Jaunovys Marijis tālu apvīnuoja ar mitiskū Muoru i īlyka tamā sovu – regionali i etniski īkruosuotu – saturu, gaišu, vitali spieceigu, cyldonu aizsorgojūšu jāgu.”[i] Bet literaturzynuotneica Janīna Kursīte-Pakule atzeimej: “Muora ir tei dīveiba, par kuru pietnīki da ituo vysvaira streidiejušīs. Var jau byut, ka tys ir naatrysynojams vaicuojums, tok Muora pīsaista, pīvalk ar sovu nūslāpumaineibu.”[ii]
Tai kai nu kristeiguos bazneicys veidūkļa senejūs baltu ciļšu Muora vystik beja poguonisma izpausme, tod Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa idejis kontekstā 20. godu symta 20. i 30. godūs tyka uzturāta polemika ari par tautumeitys motiva izmontuošonu. Itymā vaicuojumā eipašu dūmstarpeibu nabeja pat diveju naideiguokūs politiskūs pretinīku – Latgolys Kristeigūs zemnīku savīneibys (LKZS; nu 1933. gods Kristeigūs zemnīku i katuoļu parteja) i Latgolys Dorba partejis (LDP) vydā.
LKZS gazetā “Latgolas Vōrds” ir aicynuojums pasorguot Latgolys atbreivuošonys pīminiekli nu it kai banaluo tautumeitys motiva iekļaušonys tymā: “Latvejā seviški īmeiļuots pīminiekļu motivs ir tautys meita ar vylnaini mugorā, vainagu golvā un divom garom bizem un ar soktu uz kryutim. Šis Latvejis “veiduošonys motivs” ir laids tik dzilis saknis, ka vysys idejis latvīši – muokslinīki spiej īmīsuot tikai tautys meitā. Tei ir iz Latvejis Breiveibys pīminiekļa, tei ir uz Bruoļu kopim, tei ir uz Meierovica kopa (cik tū nav eksportāts uz provincis piļsātu pīminieklim?), tei ir uz naudys, tei ir uz zeimūgmarkom. (..) Šis tautu meitu pīlītuošonys drudzs ir padarejs pādejū par šablonu. (..) Lai pasorgoj Dīvs myusu Breiveibys pīminiekli nu Latvejis muokslinīku šabloniskuos tautu meitys. Latgalīšu goram šei tautu meita ir pavysam sveša.”[iii]
LDP gazeta “Jaunō Straume” īsastuoja pret na tik tautumeitys, tok ari sīvītis tāla izmontuošonu: “Sīvītis kuļta dīvynuošona pi mums klivuse jau par slimeibu. [..] Voi latvīšu tautys raksturā nav nivīna veiriškeibys viļcīņa?”[iv]
Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa ceļšonys komiteja 1934. gods junī izsludynuoja pīminiekļa projektu konkursu, kurā beja nūruodeits, ka pīminiekļam juobyut figuralys kompozicejis veidā, kluotyn vēļ pīminiekļa idejā juoīkļaun i nacionaluos, i kristeiguos civilizacejis vierteibys. Redzim, ka bez sīvītis tāla izmontuošonys byutu sarežgeitai eistynuot konkursa praseibys.
Konkursā pīsadaleja 26 pretendenti, gondreiž vysūs projektūs beja īkļauts sīvītis voi tautumeitys tāls. 1935. gods 13. oktobrī Latgolys atbreivuošonys pīminiekļa komiteja, kuruos prīšksādātuojs beja tuo laika tautys lobkluojeibys ministrs Vladislavs Rubulis (1887–1937), pījēme galeigū lāmumu par pīminiekli (kai ekspertus komiteja beja daaicynuojuse tieļnīku Kārli Zāli (1888–1942) i Latvejis Muokslys akademejis profesoru Konstantīnu Rončevski (1875–1935). Izviertejūt projektus, komitejis žureja pyrmū gūdolgu pīškeira Ludzā dzymušajam Muokslys akademejis studentam L. Tomašickim. Tai pyrmū gūdolgu sajēme pīminiekļa projekts, kura vizualajā izpiļdejumā tautumeitys tāls tyka sintezāts ar kristeiguos ticeibys simbolu – krystu. Tai kai L. Tomašickis personisku īmesļu deļ dorbu pi pīminiekļa izveidis navarēja turpynuot, tū uzticēja tieļnīkam Kārlim Jansonam (1896–1986), kurs pīminiekļa projekta kompoziceju padareja dinamiskuoku.
Nūslāgumā juopīmiņ, ka Muorys tāls pīminieklī ir apsaverams na tik nu simboliskuo, tok ari nu estetiskuo skotu punkta. Itys tāls nav tieļnīka K. Jansona fantazeja, tam ir prototips – Villija Valentīna Everte (1908–2001). Tieļnīka darbneicai i sātai Ciesīs sābrūs atsaroda Evertu saimis sāta. Tai V. Everte, kura K. Jansona vuordim runojūt, beja lela kai Latgola, skaista kai Latgola i nabadzeiga kai Latgola, tyka par modeli Latgolys atbreivuošonys pīminiekļam.
[i] Zeile P. Latgales kultūras vēsture. Rēzekne: Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba, 2006., 105.
[ii] Kursīte J. Latviešu folklora mītu spogulī. Rīga: Zinātne, 1996., 258.
[iii] Borbaļs A. Kaidam jobyut Latgolas breiveibas piminekļam. Latgolas Vōrds, 12.04.1933.
[iv] Vārōtōjs. Atbreivōšonas pīmineklī – progresivu ideju! Jaunō Straume, 04.05.1934.