Roksta autore: Ilze Ūzuleņa (Ozoliņa), Skryndu dzymtys muzeja vacuokuo specialiste

17.-19. g. s. katuoļu bazneicys beja vīnys nu tūs, kas Latgolā spēre pyrmūs sūļus zemnīku izgleituošonā. Latgolā īīmūt jezuitu ordiņam, tuo lūcekli par sovu golvonū miseju skaiteja poguonisma izskausšonu, kristeiguos ticeibys īvīsšonu i nūstyprynuošonu. Tok, kab itū pamatmierki piec vareibys sekmeiguok eistynuotu, beja juoīsavuica vītejuo volūda, juoizdūd lyugšonu i cytys goreiguo satura gruomotys latgaliski. Tys vyss radeja aktivu kulturys darbeibu i goreigūs vierteibu montuojumu.

Izvārsta jezuitu darbeiba Latgolā suocēs Daugovpilī 1630. godā. Jezuiti naapsarūbežuoja tik ar kristīteibys sludynuošonu, tok dzeivuotuoju vydā raudzeja izplateit ari laiceiguos, praktiskuos zynuošonys par racionalu saimnīkuošonu, bišu kūpšonu, jaunu kulturu audziešonu, dorbareiku uzlobuošonu, dybynuoja pyrmuos školys Latgolā, kur varēja vuiceitīs ari zemnīku bārni. Var saceit, ka jezuitu ordiņs beja latvyskuos kulturys i gora veicynuotuojs Latgolā. Školuos bez ticeibys pamatu vuiceja ari skaiteit, riekinuot i cytys dzeivei vajadzeiguos pamatzynuošonys. Kluotyn vēļ attuolūs nūvodūs, kur nabeja tyvumā školu, jezuitu prīsteri guoja iz zemnīku sātom i tī vuiceja bārnus. Pi goreigūs ordiņu eipašim nūpalnim izgleiteibys laukā pīdar pyrmuos Latgolys augstškolys – Kruoslovys Goreiguo seminara – dybynuošona 1757. gadā (dorbuojuos leidz 1844. g.). Augsni itam seminaram sagataveja jezuiti, tok praktiski eistynuoja lazaristu (misejis kongregaceja, saeisynuotai CM, parosti saukta par vincentim voi lazaristim, ir Vincenta de Pāvila dybynuota katuoļu apostulyskuos dzeivis sabīdreiba ar pontifikalom tīseibom) ordiņs. Seminarā kai atsevišks prīškmats tyka vuiceita ari latvīšu volūda (inflantsko – łotewski język – pūļu vol.).  

Daudzi prīsteri nu seminaristu vyds struoduoja Latgolā i palyka par radzamim kulturys darbinīkim, vysaida rakstura gruomotu autorim, augšzemnīku rokstu tradicejis veiduotuojim. Vysnūzeimeiguokū dorbu Latgolys kulturys viesturis gaitā jezuiti padareja, īdybynojūt literarū tradiceju – gruomotu saraksteišonu i izdūšonu augšlatvīšu – latgalīšu volūdā. Tai iz vīnys nacionaluos volūdys pamatu Latvejā izaveiduoja divejis rokstu tradicejis, kū myusu dīnuos zyna kai latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu. Pasasokūt tam, laika gaitā tyka radeita latgalīšu gruomatnīceiba: ar izdavumim vysaiduos nūzarēs. Var saceit, ka jezuiti īvuiceja cylvākim skaiteit i raksteit latgalīšu volūdā.

Pravesti, kas poši beja dabuojuši izgleiteibu seminarūs i 17.-19. g. s. beja vīna nu izgleituotuokūs sabīdreibys grupu, napalyka vīnaļdzeigi pret tautu, kurai poši ari sludynuoja goreiguos vierteibys i idejis. Daudzi pravesti, kolpuodami Latgolys draudzēs i apsazynuodami latgalīšu volūdys sovpateibys, tautys izgleituošonu i apgaismuošonu suoce taišni ar latgalīšu volūdys gramatikys sastateišonu. Ar pyrmajim gramatikys izdavumim cīši saisteits ari Leiksnys vuords.

Kai pošu senejuokū juomiņ dekana, Leiksnys pravesta J. Rimkeviča ar rūku saraksteitū latgalīšu gramatikys manuskriptu, kas ir bejs lītuošonā nu 1810. da 1815. goda. Manuskripts beja saraksteits Kruoslovys Goreiguo seminara vajadzeibom, kas sagataveja goreidznīkus Latgolys bazneicu draudzem. Dažus godus piečuok par itaida tipa “rūkysgruomotu” tautys izgleituošonai raksteibā i skaiteišonā topa kanonika J. Akeleviča izdūtuo gramatika.

Jozefs Akelevičs (pūļu vol. Jozef Akielewics) dzims 1768. godā. J. Akelevičs bejs katuoļu goreidznīks i vairuoku gruomotu autors. Kulturys darbinīks, latgaliskuos literaruos tradicejis veiduotuojs. Piec tauteibys pūļs, tok labi zynuojs latgalīšu volūdu. Nu 1779. da 1788. goda Viļnis akademejā vuicejīs pūļu, vuocu i latīņu volūdu filologeju, gramatiku, poezeju, dailruneibys pamatus, matematiku i viesturi. 1788.-1797. godā turpynuojs vuiceibys Polockys školā, kur vuicejīs logiskuos dūmuošonys pamatus, fiziku, dogmatiku i Sv. Rokstus.  Nu 1795. da 1798. goda Kruoslovys Goreigajā seminarā vuicejīs religeju viesturi, kanoniskuos tīseibys i katehismu. Piec seminara pabeigšonys tū atbaļstejs kai materiali, tai ar dorbim bazneicys i draudzis lobā. Nu 1806. da 1824. goda struoduojs par Leiksnys draudzis pravestu, kai ari bejs Lejisdaugovys dekans. 1806.-1817. g. protoprezbiters, 1817.-1820. g. goreigais deputats, 1821.-1822.g. vizitators, 1823.-1824.g. eksaminators,  Kijivis kanoniks nu 1816. goda. Zīduojs leidzekļus vīna Kruoslovys Goreiguo seminara seminarista uzturiešonai Leiksnys draudzis vajadzeibom. Jozefs guoduojs i par apleicīnis bazneicom, i bārnu školuošonu.

1817. godā puorstruoduojs J. Rimkeviča latgalīšu rokstu volūdys gramatiku (tū izdevs ar nūsaukumu “Grammatyka Inflanco – lotewska” 400 eksemplarūs) i pyrmū Latgolys latvīšim dūmuotū popularzynuotnyskū gruomotu par biškūpeibys pamatim “Eysa mociba ap audzieyszonu biszu wysim bitinikim un wyssuwarok Latweyszym nu wina ju drauga Leyksnas Baznieyc-kunga strupay un skaydri saraksteyta un da drukam paduta, ar czeterigim malawotim Awilim. Wilna, pi Dworca  1832. Ilustracijas zeimējis grafs Ludvigs Platers” 200 eksemplarūs. “Kaut nabyudams latvīts, jis (Jozefs Akelevičs) labi zynōja tō laika latgaliskōs raksteibas normas un lopaspusi pa lopaspusei ceņteigi lyka grōmotā dīnas un duravas, bites un dzeives u.tml. (“Mōras  Zeme”, 30.03.1991) Gruomota beja kai veļtejums grafam Mikeļam Plāteram-Zībergam. Itei gruomota latīņu drukys aizlīguma laikā (1865-1904) Latgolā bejuse tik īcīneita, ka pat tykuse puorraksteita ar rūku. Gruomotys catūrtajā puslopā skaitoms ari tuos autora vuords – Jozef Akielewiez Kanonik Kijowski. Tei nav originalsaceriejums, tok 1803. godā Jelgovā izdūtuos tūreizejuo Grūbenis paleigmuoceituoja K. F. Launica gruomotys puorstruoduojums latgalīšu volūdā. Obejis gruomatenis, byudamys vīnaida formata, dyžan atsaškir apjūma ziņā. Launicam 120 puslopys, bet Akelevičam – 67. J. Akeleviča gruomotys ilustracejis sagatavejs grafs Leons Plāters, tai mes teikam pi pyrmuos latgalīšu gruomotys ar originalilustracejom. J. Akileviča volūda i aproksts gruomotys puslopuos ir tik suleigs, dzeivs, ka jū var īsadūmuot kai vīnu nu Latgolys zemnīkim, kurs iz šaļti nūstuojs, kab sābram pastuosteitu par sovom biškūpa veiksmem i klopotom. Ari gruomota “Grammatyka Inflansko – Lotewska  krótko zebrana dla Uczących  się Jęzika Łotewskiego’’, kas izdūta Viļņā, tyka izmontuota Kruoslovys Goreiguo seminara vajadzeibom.

Jozefs Akelevičs mirs 1842. godā Viļņā, misionaru sātā. Paglobuots Patmaļu kopūs, Leiksnys pogostā.

Juzdams tyvojūšūs naspāku, J. Akelevičs suocs ryupētīs par sovu aizstuojieju. Jam izadeve par sovu piecteci dabuot Tomašu Kosovski (1798 – 1856) – pūļu izceļsmis leitovīšu goreidznīku, kurs pīdzyma 1798. godā Kaunis apriņkī. Jis vuicejīs jezuitu školuos Polockā i Izvoltā. Piec tuo īsastuojs Kruoslovys Goreigajā seminarā. Par prīsteri T. Kosovskis tyka ordināts 1822. godā. Paraleli vikara dorbam vairuokuos Latgolys draudzēs, jis turpynuoja teologejis studejis Viļnis Universitatē, kur dabuoja magistra gradu. 1828. godā T. Kosovskis tyka īcalts par Leiksnys draudzis pravestu i reizē – Lejisdaugovys dekanu. Leiksnā T. Kosovskis struoduojs 28 godus da myuža gola. Nu 1832. goda da Kruoslovys Goreiguo seminara sliegšonys šaļtei Tomašs Kosovskis beja vīns nu tuo provizoru i myuža golā sajēme zalta krystu i kanonika gūda titulu.

Tūreiz Leiksnā ticeigūs skaits sasnēdzs gondreiž 16 tyukstūšys. Eipaši īcīneiti ite beja maja mienesī T. Kosovska organizātī vokori pi cīma krystu Sv. Jaunovai Marijai par gūdu. Taipat kai daudzi tuo laika katuoļu goreidznīki i juo prīškguojiejs J. Akelevičs, ari T. Kosovskis lelu viereibu veļteja zemnīku bārnim i daļu nu sovu ītaupejumu T. Kosovskis nūvēlēja buorinim, tūs izgleituošonai. Taipat jis uzturēja desmit pošus tryuceiguokūs Leiksnys draudzis školys školānus iz sova riekina. T. Kosovska guoduošona par izgleiteibu pasaruodeja ari latvīšu vuiceibu gruomotu nūdrūsynuošonā Latgolys dzeivuotuojim. Par tū līcynoj juo 1833. gods ziņuojums Latgolys dekanim: “Īvāruodams vyspuorejū latvīšu gruomotu tryukumu bārnim, kas vuicuos draudzis školuos, beju spīsts dūtīs iz Viļņu, kab nu jauna īspīstu kai puotoru, tai dzīšmu gruomotys vīneigi latvīšu lobā. Carādams, ka dreiži izīs nu spīstuvis puori par 6000 eksemplaru, laipni lyudzu tū pasludynuot Jums padūtim goreidznīkim, kab jī, jimdami vārā draudzis lūcekļu skaitu, pasyuteitu vajadzeigū gruomotu skaitu i poši bez storpnīku, kas meklej lelys peļnis, izdaleitu draudzis lūcekļu vydā, seviški niulejūs apstuokļūs, kod lela nabadzeiba ir radzama vysā Latgolā. Es, cik īspiejams, apsūlu nūlikt māronu moksu, kab vīneigi pakolpuotu vīnkuoršai tautai.” 1855. godā jis vīnu sovu audziekni syuteja iz Zemgali, kab tys īsavuica latvīšu volūdu vydsdialektā i piec tam tū varātu vuiceit latgalīšim.

T. Kosovskis ryupējuos ari par Leiksnys bazneicu. 1854. godā jis aizsuoce bazneicys īškpusis i uorspusis atjaunuošonu. Teikūt par Lejisdaugovys dekanu, T. Kosovskim daguoja uzajimt vēļ leluoku atbiļdeibu i dorba apjūmu, kam vajadzēja na tik ryupētīs par goreiguma saglobuošonu i kuorteibys uzturiešonu Leiksnys draudzis dzeivuotuoju vydā i tūs labkluojeibys sekmiešonu, tok ari uzraudzeit prīsteru darbeibu i kuorteibu cytuos Daugovpiļs draudzēs. T. Kosovskis na pasivai nūvāruoja goreidznīku dorbu Latgolā, bet raudzeja uzlobuot jūs zynuošonu leimini, tymā skaitā ari latgalīšu volūdys muoku. Par tū līcynoj vairuokys T. Kosovska katuoļu goreidznīceibys vajadzeibom saraksteitys gruomotys – “Mocibas uz žadnas Nedelas wissa goda jaunim jaun paraksteitas nu Lejksnas Baznickunga Tomasza Kossowska” (1852), “Gramatyka infłancko łotewska dla uczących się języka łotewskiego ulożona przez Tomasza Kossowskiego plebana liksnienskiego” (1853), “Mocibas Swadiniu wyssa goda jaunin jaun parakstiejtas nu Lejksnas Baznickunga Tomasza Kossowska” (1852). Sovutīs 1845. godā izdūtuo gruomota “Gromota apgodoszanas brejneigu nulikszonu Diva” beja paradzāta Latgolys latvīšu goreiguos dzeivis padzilinuošonai. T. Kosovskis ir finansējs ari vairuoku cytu autoru sagataveitu dorbu izdūšonu, tok juo poša dorbu izdūšonu pīsavēre dominikaņu prīsters Reigā S. Mieleško. Rusifikacejis i drukys aizlīguma laikā katuoļu bazneickungim nabeja atļauts saceit muoceibu pošim, partū katuoļu bazneicuos skaiteja muoceibys nu T. Kosovska gruomotys “Mocibas uz žadnas Nedelas wissa goda jaunim jaun paraksteitas nu Lejksnas Baznickunga Tomasza Kossowska”, kas beja cenzurys aprobāta. Gruomotu beja īcīnejuse na viņ goreidznīceiba, bet ari tauta. Cylvāki tū globuoja kai lelu duorgumu nu paaudzis paaudzē.

Kab paleidzātu goreidznīkim, kuri namuocēja latvīšu volūdu, T. Kosovskis saraksteja i izdeve latvīšu gramatiku pūļu volūdā “Gramatyka infłancko łotewska dla uczących się języka łotewskiego ulożona przez Tomasza Kossowskiego plebana Liksnienskiego”. Gruomota nav bīza, tai ir tik 32 puslopys. Interesanti, ka gramatikys izdavumā nav tradicionaluo īdalejuma fonetikā, morfologejā i sintaksē. Piec nūzeimis filologejā izškir devenis dažaidys vuordu škirys, bet Kosovskis sovā gramatikā apsaver tik ostonis i nimoz napīmiņ apstuokļa vuordus. Izdavums ir saraksteits pūļu volūdā, tok dažuos vītuos ir ari latīņu formys. T. Kosovskis ir labi paziņs sova apvyda izrunu i raudzejs vuordus pīraksteit tai, kai tys ir tymā laikā izarunuojs.

T. Kosovskis nūmyra 1856. godā, napaspiejūt realizēt sovu nūdūmu – izdūt pūļu-latvīšu vuordineicu. Ari jis paglobuots Leiksnys draudzis Patmaļu kopūs. “Līksnas katoļu baznīckungs, kanoniķis Tomašs Kossovskis 56 gadus vecs 30.aprīlī aizgāja Dieva mierā. Ak, tās bēdas! Baznīcas zvani visiem sūtīja ardievas, jo visi viņu žēloja, arī cienīgie grāfi Zībergi. Visvairāk viņu žēloja nabadziņi un bāreņi, kuriem tas bija par īstu tēvu. Viņš, šinī pasaulē dzīvodams, priekš nabadziņiem visu savu mantu uz pusēm dalīja. Mirdams viņš visus, kas tikai pie viņa kalpoja, apbalvoja. Savam labam draugam Ilūkstes dekānam H.Tomuļevičam atvēlējis kādus 500 rubuļus sudrabā, lai to visu izdala nabagiem un bāreņiem. Ak, kā visa draudze raudāja un raud vēl šodien par savu dvēseļu gadu, kas aizmidzis nāves miegā.” (“Latviešu Avīzes”, 1856.g. Nr. 36.)

Autore soka paļdis Reinim Norkārklam i Ivetai Laurenai par atsauceibu informacejis snēgšonā!