Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

18. oktobrī Reigā, Latvejis Universitatis Lelajā aulā, i 14. novembrī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā “Gors”, pasauļa pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos komponistis Laurys Jēkabsonis folk paseja “Francis Trasuns”. Tū izpiļdeis Reigys projektu kors, Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris, postfolklorys grupa “Rikši” i solists Jānis Strazdiņš dirigenta Kristofera Volša-Sinkys vadeibā.

Komponistis Laurys Jēkabsonis dailradē jau ir folk mesa, kas apvīnoj sakralū i pasauleigū muzyku – mesys tradicionalais latīņu teksts ir savīnuots ar myusu dīnu a capella i tautys muzykai rakstureigim izteiksmis leidzeklim. Ari paseja, taipat kai mesa ir seneja goreiguos muzykys forma. Mesys pamatā ir katuoļu bazneicys liturgeja, cikom pasejis pamatā ir Kristus cīsšonu stuosts. “Folk paseja byus stuosts na par Jezus cīsšonom, bet goreidznīka Fraņča Trasuna skaudrū dzeivis stuostu. Juo dzeivis guojumu nav īspiejams izstuosteit bez Latgolys tautys muzykys byušonys kluotyn, kas cīši sasavynuse ar kristeigajom tradicejom. Partū nūsaukums ari ir folk paseja,” skaidroj Laura Jēkabsone.

Komponiste stuosta, ka idejis par folk paseju autors ir Reigys projektu kora dirigents Kristofers Volšs-Sinka. “Jis mani uzrunuoja nailgi piec muna skaņdorba “Lilith” pyrmatskaņojuma ar Vaļsts Akademiskū kori “Latvija”, kurā jis tymā laikā dzīduoja. Jū beja īinteresējuse munys muzykys dramaturgeja i rūsynuojuse iz itū drūsmeigū ideju par folk paseju juo vadeitajam Reigys projektu koram. Juoatsazeist, ka mani iz reizis cīši īintrigēja dūma par latvīšu tautys muzyku, īlyktu tradicionaluos pasejis formys ramūs. Muns aizdavums beja atrast kaidu folklorys legendu voi stuostu nu viesturis, kas byutu atbylstūšs pasejis idejai. Īspiejams, ka, pasasokūt Ingys Ābelis romanam “Klūgu mūks”, es dīzgon dreiži īsadūmuoju par Fraņci Trasunu i tū, cik juo dzeive ir bejuse sarežgeita, tok Latgolai i Latvejai tik cīši nūzeimeiga. Dūmojūt par libretu, sasazynuoju ar pošu Ingu Ābeli, kura maņ īsaceja, ka itys projekts juorealizej kūpā ar Annu Rancāni. Paļdis jai par tū, kam tys eistyn beja taišni tys, kas itam dorbam beja vajadzeigs, kab tys dabuotu vajadzeigū dimenseju,” tai Laura Jēkabsone.

Folk pasejis teksta pamatā byus Fraņča Trasuna raksteituo dzeja i fragmenti nu juo uzrunu Saeimā. “Vīna nu pasejis leluokūs vierteibu ir Annys Rancānis raksteituo dzeja, kas, pa munam, tik cīši emocionali boguotynoj itū dorbu. Juo dzeivis guojums teik stuosteits, īmūt cauri bazneicys kalendaram i reizē ari godskuortu īražu godam. Tradiceja i religeja Latgolā ir sasavynuse cīši kūpā, i tū asu cīši pastreipuojuse ari ituo dorba muzykalajā volūdā. Leluokuo daļa pasejis ir latgalīšu volūdā, izjamūt dažus fragmentus nu juo uzrunu Saeimā, kai ari ir Asīzis Franciska teksti, kas pavysam nadaudz, tok cīši svareigi papyldynoj itū stuostu,” nūruoda komponiste.

Laurys Jēkabsonis dzymtuo puse ir Latgola – Bolvu nūvoda Tiļža. Kū jai kai latgalītei nūzeimoj itys dorbs? “Maņ kai cylvākam ar latgalisku izceļsmi itys dorbs nūzeimoj cīši daudz. Es piļneibā apsazynoju, ka i vysys goreiguos melodejis, i tautys muzykys motivi, kū asu dorbā izmontuojuse, rezonej dzili i es tūs dzieržu cytaiž – emocionaluok. Rokstūt paseju, es cīši daudz laika veļteju pietnīceibys dorbim – i katuoļu goreigūs dzīduojumu laukā, i tautys muzykā. Maņ juosoka lels paļdis par paleidzeibu muzikologei Ilzei Cepurniecei, kas paleidzēja turētīs pareizajā vierzīnī i pasadaleja ar fantastiskim materialim. Dūmojūt par saturu, juosoka, ka jiutu sevī lelu pīnuokumu i pret Fraņci Trasunu, i Latgolu, caur juo poša vuordim atguodynuot Latvejai, ka mes vysi asam vīna tauta i nadreikstam aizmierst par zylūs azaru zemi. Ir paguojs godu symts, tok, pīmāram, Fraņča Trasuna uzruna Saeimā 1921. godā ir aktuala ari šudiņ. Juo nanūgurstūšuo ceiņa, stoltuo puorlīceiba i ticeiba ir mani cīši īdvasmuojuse, i es eistyn turu nūceju, ka tei turpynoj īdvasmuot ari cytus latgalīšus,” soka Laura.