Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Izdevnīceiba “KALA Raksti” izdavuse mariaņu tāva Benedikta Skryndys dzeivis stuostu “Benedikts Skrinda (1868–1947) – laikmeta liecinieks”. Gruomotys pamatā ir poša Skryndys latgaliski raksteita autobiografeja, kas itymā izdavumā puorlykta latvīšu literarajā volūdā, kab byutu daīmama plotuokam skaiteituoju lūkam.

Pārņ izdevnīceiba “KALA Raksti” jau izdeve cyta ar Latgolu saisteita mariaņu tāva – Bronislava Valpitra – memuarus. Obeji prīsteri beja pyrmī mariaņu tāvi Latvejā, kas piec arhiveiskupa Antonija Springoviča īsacejuma īsastuoja Mariaņu kongregacejā 1923. gods februarī, jau byudami atjaunuotuos Reigys diecezis prīsteri. Obeju prīsteru dzeivis stuosti izguojuši, svietejūt mariaņu symtgadi Latvejā. Obejus dorbus sastateja prīsters Dmitrijs Artjomovs MIC.

Benedikts Skrynda dzims 1868. gods 6. martā Daugovpiļs apriņkī, Līpu Mukānūs (niu – Vabalis pogostā) Donata i Apolonejis Skryndu saimē. Školā vuicejīs tik treis godus, kam beja dūmuots, ka ar laiku Benediktam juopalīk par tāva eipašuma mantinīku, partū ka vacuokais bruoļs puorsacēle iz dzeivi sīvys saimisteibā, bet par jaunuokajim bruolim – piečuok zynomajim Latgolys sabīdryskajim darbinīkim Kazimiru i Ontonu Skryndom – beja izsprīsts, ka jim juostudej.

Pīcpadsmit godu vacumā ari Benedikts lyudzs tāvam ar muoti vareibu turpynuot vuiceibys, kab piečuok varātu tikt par prīsteri, tok jam tys natyka ļauts. Sovu sapynu jis pīpiļdeja i Pīterpiļs Goreigajā seminarā īsastuoja tik 31 goda vacumā. 1903. gods 9. martā B. Skrynda tyka īsvieteits par prīsteri i aizsuoce sovu kolpuošonu. Pyrmuo juo kolpuošonys vīta ir Omskys draudze, piečuok kolpoj Pīterpiļs Sv. Katris bazneicā kai vikars. 1906. godā teik par Jezupovys prāvestu, kolpoj ari Bukmuižā, Ondrupinē, kur latgalīšu volūdā iztulkoj Kempenis Toma gruomotu “Sekošana Kristum”. Dažus mienešus pyrma 1. pasauļa kara Benediktu Skryndu īceļ par Bolvu draudzis prāvestu.

Zynuodams par prīstera B. Skryndys gribiešonu īsastuot klūsterī, veiskups A. Springovičs 20. g. s 20. godu suokuos pīduovuoja jam stuotīs Prīsteru mariaņu kongregacejā. 1924. godā Skryndam i Bronislavam Valpitram teik svineigi uztycāta Viļānu Sv. Erceņgeļa Mikeļa draudze.

Pyrmuos padūmu okupacejis laikā tāvs Benedikts ir spīsts izbraukt nu draudzis, klūstera telpys teik atjimtys. Piec padūmu karaspāka atsakuopšonys i īsastuojūt vuocu okupacejai, daļu nu klūstera telpu i saimisteibys mariaņi daboj atpakaļ i tāvs Skrynda otkon turpynoj sovu darbeibu. Taišni itymā laikā – nu 1942. gods septembra da 1943. gods janvara – jis roksta sovys atminis i puordūmys.

Benedikts Skrynda nūmyra 1947. gods 10. decembrī piec incidenta, kurs nūtyka puora dīnu īprīšk, kod milicejis darbinīks cīnejamuo vacuma prīsteri sagruobe aiz kokla i pagryude. Juo atdusys vīta ir sūpluok Viļānu bazneicai, kurā jis nūkolpuoja 23 godus.

Gruomotys īvodā D. Artjomovs roksta: “Prīstera Benedikta Skryndys dzeivis stuosts, pa munam, līcynoj par apslāptys varūneibys ceļu. Sprīžūt piec uorīnis, navarēja pasaceit, ka itys nalela auguma kūdais, asketiskais prīsters ar brillem, itys prīsters, kuram burtiski vajadzēja ceineitīs par sova aicynuojuma atkluošonu i piečuok par tuo eistynuošonu i kurs, kai redzīs, tik vīgli varēja īvīst kuorteibu sevkurā saimisteibā, puordzeivoj tik lelys īškejuos gryuteibys sovā dzeivē i puorvar tik lelus uorejūs škieršļus. Redzīs, ka myusu dīnu kouči varātu nu ituo cylvāka vuiceitīs, kū nūzeimej “dzeļža motivaceja”.”