Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Dace Tihovska ir atpazeistama naviņ folklorā i muzykā kai dzīdūšuos Tihovsku saimis mama, tok ari pedagogis dorbā. Jei ir suokumškolys školuotuoja Ludzys Muzykys pamatškolā, kur niu juos audzynuošonā ir 3. klase. Par izcylu dorbu i īguļdejumu latgalīšu volūdys i kulturys īdzeivynuošonu školā školuotuoja Dace itūgod sajēme Nikodema Rancāna bolvu, kai ari eipašu simpateju bolvu – leli nu “Latgolys etnografiskuos viestnīceibys”. Paraleli sirds dorbam školā, Dace turpynoj ari muzicēt, sasadorbojūt ar muzikim i veidojūt dzīsmis par patriotisma temom.

Kai saguoja, ka dzeivē izalasejot pedagoga ceļu? Voi tys beja apzynuots sapyns?

Profeseja maņ jau patyka nu bierneibys. Siedieju laukūs Blontūs, i tī aiz kolna beja škola. Siedieju i dūmuoju — kai es grybātu, kod izaugšu lela, struoduot tamā školā. Paguoja godi, laukūs jau nivīna nabeja, siedieju pierteņā i radzu tū kolnu, atsacerieju par sovu sapynu. Tai es aizguoju tamā Blontu školā i struoduoju. Vāluok jau struoduoju cytuos školuos.

Napaseņ beju Ivetys Apkalnys vargaņu festivalā “ORGANismi” iz koncertu “Dot un doties”. Tī viers skotivis beja vysaidi juos stuosteni. Jai beja pīraksteits vīns nūtykums par sliduošonu, kod jei sliduoja kūpā ar draudzini i nūkavieja klavīru stuņdi. Mama nūglobuoja slidys iz diveju nedeļu. Jei spēlēja klavīris i pa lūgu redzēja, kai draudzine turpynoj sliduot, a jai beja juosiež pi instrumenta. Tagad jei roksta, ka ir pateiceiga mamai, ka nu tuo laika jei īvuiciejuse atbiļdeibu. Es ari, kod beju moza, pyrmajā stuovā spēlieju vejūli i redzieju pa lūgu, ka draudzinis staigoj, i es guoju uorā ar jom. Tagad tū nūžāloju, jo es grybātu byut taišni muzykys školuotuoja, par pīmāru, bārnuduorzā vuiceit dzīduošuonu. Koč ari muzykys školuotuoja naasu, vys tik maņ ir folkolys kūpa bārnim “Žibuleits”, kur mes vuicamīs i spēlejam vysaidus tradicionalūs instrumentus kai kūkle, akordeons, bubyns, ceitara. Es kai ba pīpiļdeju sapynu, tikai drupeit cytaižuokā veidā.  Itūgod gatavuosimēs ari Dzīšmu i deju svātkim. Ka es byutu prezideņte, tod es vysim školuotuojim, kuri gatavej bārnus Dzīšmu i deju svātkim, īdūtu Treju zvaigžņu ordeni. Vyspuor taidu profeseju kai školuotuojs es īkļautu Sorkonajā gruomotā. Kotram cylvākam es dūtu vareibu vīnu dīnu pastruoduot par školuotuoju, kab saprastu, kas tys ir.

Ruodīs, tys ir lobuokais veids, kai izprast realitati i lauzt stereotipus – īleist cytys profesejis uodā. Voi jums ir ari kaidi svareigi principi, pi kuru pīsaturit pedagoga profesejā?

Pedagogam vajag daudzi resursu. Tev vajag naviņ sasagataveit stuņdem, bet ari byut gotovam spontanom situacejom. Bārns var nagaideiti koč kū pavaicuot. Ir jobyut tik eruditam, ka juoprūt pareizi atbiļdēt. Es vysu laiku raugu nikod nasaceit vuordū “nā” voi “napareizi”. Soku: “varbyut”, “ īspiejams”. 

Nūteikti tei ir ari mīlesteiba i cīns. Tai, ka tu naesi puoruoks par bārnu. Juobyut vīnleidziegam, vīnleidzeigi juoizklausa. Vēļ muns taids trumpeits ir īraudzeit bārnu stypruos pusis. Kotram bārnam juos ir sovys. Vīnam ir loba atmiņa, cytam lobs bolss, cyts vīnkuorši lobs cylvāks. Leidza ar itom eipašeibom saprast i  pīduovuot vareibys, kur juos var izpaust.  

Pasaverūt jiusu dorbu ar klasis bārnim nu molys, ruodīs, ka audzieknis ir tik paklauseigys i jom mirdz acs, verūtīs iz jiusu!

Maņ cīši pateik struoduot ar bārnim. Jī ir taidi patīsi, teirys dvēseleitis!  Kaids byusi pret jim, taidi jī byus pret tevi. Daudzi soka – kaidi niu bārni ir šausmeigi! Nā, bārni vysūs laikūs ir vīnaidi. Jī piļneigi jiut cylvāku.

Myusu školā ir cīši daudzi pasuokumu, koncertu. Mes vysur pīsadolam. Ka koč kur aizīman, tod, lai ari nav školys formys viersā, daudzi soka, ka piļneigi var redzēt, ka bārni ir nu muzykys školys. Muzykys školā bārni nu pyrmuos dīnys jau var kuopt iz skotivis. Tei ir pašaplīcynuošona. Jim navajag ar blieņom pašaplīcynuot, kai tys ir cytim. Taipat ari nav laika tam.

Ar godu godim ir pīsaruodejs, ka, kū vaira dori, tū vaira izdori. Mums ir bārni, kuri paspiej byut kai muzykys školā, muokslys školā, bārnu i jaunīšu centrā, tau i vēļ sportā. Myusdīnos kai tik jim ir vīna sekuņdeite breiva, tai jī par reizi ir teleponā. Laikam lobuok ir nūdarbynuot bārnu vysur kur, ka tik jis nasādātu teleponā par daudz.

Bārnim uorpus stuņžu pasnīdzot ari latgalīšu rokstu volūdys stuņdis. Kai tys aizsuoce?

Suocēs tys nu teirys sirds. Tai kai dzeivojam Latgolā, maņ tys ruodejuos dabiski, ka bārnim vajadzātu zynuot sovu dzymtū volūdu. Asu īvāruojuse, ka ir teņdence vacuokim ar bārnim runuot latvīšu aba baļtīšu volūdā, na latgalīšu volūdā. Tok bārni taipat dzierd tū volūdu, kam sātā vacuoki ci vacvacuoki runoj latgalīšu volūdā.

Suokumā Ludzys piļsātys vydsškolā školuotuojis suoce vadeit stuņdis. Maņ ari cīši gribiejuos, deļtuo es uzrunuoju direktori i jei beja ar mīru. Izzynuoju, kai i kū dareit, kab es byutu par školuotuoju. Izguoju kursus Rēzeknis Tehnologeju augstškolā, savuocu grupeņu i suoču vuiceit. Par lelu prīcu, bārni beja cīši atsaudzeigi, kam jī kasdīnā dzierd volūdu. Jim jei ir tyva.

Kaida ir niulinjuo grupeņa i kai nūteik vuiceišona?

Itūgod maņ ir divejis grupys – gondreiž vysa muna audzynomuo 3. klase, vairuoki nu 4. klasis, kai ari vīns nu pyrmuos klasis. Nūdarbeibys kotrai grupai ir divejis reizis nedeļā. Bārni ar lelu prīcu rauga vuiceitī volūdu. Jim cīši pateik! Tai kai maņ ir daudzu godu pedagoga stažs, asu īsavuicejuse vairuokys vuiceibu metodis i tei ir stuņde, kur nav temys nūslāgumu dorbu, eksamenu. Maņ ir piļneigi breiva izviele, kai es jim vuiceišu. Prūtams, pīlītoju vysys vuiceibu metodis, kab jim byutu interesanti. Es juos dažaidoju. Stuņdis beiguos bārnim pavaicoju, kas ir tys, kas jim vysu vaira patyka i tod tū raugom dareit bīžuok.

Kas tod ir tys, kas bārnim pateik vysu vaira?

Dzīduot karaoke dzīsmis latgaliski. Jī par reizi radz vuordeņus, var tūs izrunuot i reizē dzīduot. Cīši pateik ari rūtaļdejis. Vēļ jim pateik laseit, raksteit, klauseitīs puorsokys.

Voi bārni, kas vuicās volūdu, puorsvorā ir tī, kuri ari sātā dzierd i runoj latgaliski voi tī, kurim kasdīnā nav taidys sasaskaršonys?

Puorsvorā bārni poši narunoj. Tī ir cīši reti eksemplari, kod bārns sātā runoj latgaliski. Tys varātu byut aptyvai vīns bārns nu klasis. Laukūs tys varbyut ir vaira, tok piļsātā ir cytaiduoka teņdence. Itys vaicuojums aizskuore temu, par kuru es soku, ka es izsuopu Latgolys liktini. Deļkuo es vuicu latgalīšu volūdu? Kan maņ suop Latgolys liktiņs. Maņ suop, ka daudzi uorpus Latgolys naizprūt, par kū tys tai nūtyka. Redzit, tys nūtyka jau viesturiski, ka bārni narunoj. Deļkuo vacuoki narunoj latgaliski ar sovim bārnim? Prūtams, tū var pajautuot jim, bet es varu izstuosteit sovu stuostu. Asu dzymuse 70. godūs i tymā laikā beja puorsaslavuošona. Tūlaik latgaliski eipaši narunuoja. Beja teņdence puorsakrīvuot. Ari školā beja divejis plyusmys. Pi tam maņ vīna vacuomuote ir nu Kūrzemis. Mes saimē runuojom latvyski. Es latgaliski suoču runuot viņ nu 18 godu vacuma, kod īsastuoju Ludzys lauku kapelā. Tuos vadeituojs Juris Prokofjevs saceja: “Nikaidu te čyuļuošonūs! Juorunoj latgaliski!” Tai es suoču vuiceitīs runuot.

Voi Ludzys pusē latgalīšu volūda atsaškir?

Nui, Ludzys pusī atsaškir taišni ar -ļa . Dzīduoļa, braukļa, īdļa. Tei ir Ludzys izlūksne. Tai runoj muns veirs, jis ir nu Cyblys. Ir daudzi ari slaviskuo, tai kai mes asam pīrūbežs, tok es vaira runoju baltiski, tai kai volūdu asu vuicejusēs. Tagad ar bārnim kūpā vuicūs arviņ pareizuok i pareizuok.

Kas saguoduoj leluokūs izaicynuojumus latgalīšu rokstu volūdys vuiciešonā?

Latgalīšu volūdā ir pījimta vīnuota raksteiba, tok kotrys runoj pa sovam sātā. Tai tam ir juobyut i tys ir juosagloboj, kam tei ir vierteiba. Dzīduoja, dzīdoiļa, dzīdova – kai nu kur, i tys ir juosagloboj.

Tai kai vuicamīs vīnuotu rokstu volūdu, tod izakristalizeja problema, ka mes, latgalīši, varim streidētīs vīna burteņa piec – uo voi ō. Parunojūt ar cylvākim, saprotu, ka tys ir vēļ vīns īmeslis, deļkuo narunoj – socteiklūs cylvāki cenšās, rauga raksteit latgaliski, tok taida nagaceju gūzma iz reizis pasaruoda. Taidi nūzakojūši komentari par tū, ka koč kas ir napareizi pīraksteits. Es aicynoju i vieleju Latgolai, kab mes byutu tikpat vīnuoti, kai cytu reizi asam konkursūs, kur sasalīdejam i atbolstam latgalīšus. Taipat ari byut īcīteiguoki procesā, kam mes tok zynim sovu viesturi, kas ir nūtics. Lobuok personeigi pīraksteit padūmu, na publiski nūmalnuot.

Pa munam, golvonais, ka ir bārni, kas grib vuiceitīs volūdu. Tod školuotuojam ir dorbs, prīca i gondarejums. Lels paļdis ari vacuokim, ka atļaun tū dareit i runoj ar bārnim. Bārni cytureiz atīt i prīcojās: “Muns tāvs ari tai runoj!” Jī pasoka, ka niu ar mamu, papu voi vacvacuokim vaira parunoj, padzīdoj latgaliski. Volūda vaira salīdej saimis.