Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Goreidznīka, politika i literata Fraņča Trasuna (1864–1926) 160. jubilejā, kas tyka svieteita 16. oktobrī, Latvejis Radejis 1 “Radioteātris” eterā izskaniejs jauns radejis īstudiejums – koncertizvaduma “Francis” radejis verseja, kuru sagatavejuse Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeja.

Pyrmū reizi koncertizvadums “Francis”, kas paruoda Trasuna dzeivis i dorba puslopys, piec Latgalīšu kulturys bīdreibys  iniciativys izskanēja 2014. godā Latgolys viestnīceibā “Gors”, svietejūt Trasuna 150. dzimšonys dīnu. Niu koncetizvadums pīdzeivuojs radejis īstudiejuma verseju, kura īraksteita Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejā Rēzeknē.

Radejis īstudiejuma “Francis” teksta autore ir Anna Rancāne, režisore Māra Zaļaiskalns, muokslinīcyskuo i muzykaluo konsultante Ilona Rupaine, īroksta i skaņu režisors Ints Salmiņš. Lūmuos Tuoms Vancāns i Rēzeknis Tautys teatra akteri: Aldis Leidums, Juoņs Pampe, Vija Dikule, Kaspars Baluodis, Ināra Apele i cyti.

Jaunuo radejis īstudiejuma īroksta producente, Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa stuosta, ka ideja par īstudiejumu rodusēs zynūt, ka Trasunam itūgod ir lela jubileja i saprūtūt, ka i radeja navar jū pamest bez kaidys viereibys, deļtuo bejuse gribiešona nūtikšonu īmyužynuot kaidā formatā radejis teatrī. “Ruodejuos, ka tik lels cylvāks tū ir peļnejs. Kod miekliejom formu, beja skaidrys, ka vīnkuorši viesturyskais materials varbyut nav vīgluokuo forma, kurū klauseitīs īstudiejuma formā, taipat Trasuns nav literats taidā klasiskā izpratnē, ka jam byutu kaids romans, lels prozys dorbs, kurū īmyužynuot, bet taipat navarātu iztikt bez juo dorbu literaturā i dzeivē. Atguoduojom, ka pyrma desmit godu jau beja radeits literari muzykals izvadums “Francis”, kuruo teksta autore ir Anna Rancāne, literate, Trasuna dailradis i dzeivis puorzynuotuoja, deļtuo ruodejuos pruoteigi izmontuot taidu asūšu dorbu. Juopībiļst, ka itys dorbs iz skotivis ir bejs viņ puora reižu, kas nūzeimoj, ka saguojs redzēt īrūbežuotam skaitam ļaužu, bet jauna forma, niu, piec desmit godu, ļaun izvadumu pīdzeivuot nūsaceiti iz leluokys “skotivis” i niu tys sevkurā laikā i vītā ir daīmams kotram grybātuojam, sevkuram klauseituojam,” izvaduma “Francis” radeišonys ideju skaidroj Renāte Lazdiņa.

Atguodynuosim, ka Fraņcs Trasuns ir izcyla viesturiska personeiba, vīns nu pyrmūs izgleituotūs latgalīšu, kuram ir nanūviertejama lūma Latvejis vaļsts tapšonā, aizsuocūt i eistynojūt ideju par vysu teritoreju, kuruos dzeivoj latvīši, apvīnuošonu vīnā vaļstī myusu dīnu Latvejis rūbežūs. Trasuna dzeivis guojums ir pylns pretrunu i tragisku nūtikšonu, nu kurūs smoguokais beja izsliegšona nu katuoļu bazneicys. Trasuna reabilitaceja Vatikanā nūtykuse viņ 20. godu symta 90. godu golā. F. Trasuna fabulys i dzeja ir latgalīšu literaturys zalta fonds, bet juo publiskuos runys i roksti skaņ truopeigi ari myusu dīnuos.

Klauseitīs ITE voi atskaņuotuojā tepat rokstā:

Īroksta producente pīzeist, ka, nasaverūt iz tū, ka jau vairuokus godus teik struoduots pi radejis īstudiejumim i skaitejumim latgaliski, “Francis” ir pyrmais īstudiejums, kas piļneibā taiseits iz vītys Latgolā, īsaistūt viņ vītejūs akterus i rodūšū komandu. “Da ituo radejis īstudiejumi i radejis skaitejumi latgaliski Rēzeknē topuši viņ pa daļai, leluokū tehniskū dorbu padarejs režisors i akters Kristaps Rasims, deļtuo itei i mums pošim ir cīši loba i jauna pīredze – mums kai radejis studejai i ari Mārai Zaļaiskalns kai režisorei – puornest skotivis īstudiejumu radejis formatā. Dalis Rēzeknis Tautys teatra akteru bolsi vys ir jau īsaskaniejuši īprīškejūs dorbūs. Tys, ka spiejom vysu padareit iz vītys Rēzeknē, dūd sajiutu, ka ari iz prīšku itys vierzīņs varātu vaira atsateisteit tepat,” dabuotū pīredzi raksturoj Renāte.

Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studeja sadarbeibā ar muokslinīcyskū vadeituoju Kristapu Rasimu i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” da ituo radejuse vairuokus literarūs dorbus radejis formatā – 2021. godā īraksteiti Ilzis Spergys stuostu kruojuma “Dzeiveiba” radejis skaitejumi, 2023. godā pyrmatskaņuojumu pīdzeivuojs Alda Bukša kriminalromans “Bruoli”, 2024. gods pavasarī izskaniejuši myusu dīnu prozys autoru – Raibuo, Valentina Lukaševiča, Annelis Slišānis i Egitys Kancānis – dorbi. Kai soka Renāte Lazdiņa, tod itaida radejis dorbu atteisteišona ir studejis plānūs i iz prīšku. Jei soka: “Skaidru vierzīni 2025. godam vēļ navaru pasaceit, bet veramīs kai iz latgalīšu literaturys klasiku, tai iz pasauļa klasiku, kas ir tulkuota latgaliski. Cīši cereju, ka nazkas nu tuo cytugod saīt, tok jau niu struodojam, kab Latvejis Radejis itūgod palaistū puosoku lītuotni papyldynuotu ar puosokom bārnim latgaliski. Ruodīs, ka tys ari ir vēļ vīns taids plots lauks, kurā struoduot – satura radeišona latgaliski bārnu auditorejai ir eipaši svareiga sfera, kurū vajadzātu atteisteit,” radejis plānus iz prīšku īzeimej Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis vadeituoja.

Fotogalerejā: radejis īstudiejuma “Francis” īroksts, foto nu Latvejis Radejis Latgolys studejis arhiva