Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Taišni pyrma vaļsts svātku, 16. novembrī, Daugovpiļs Kulturys pilī sasatiks kai populari i labi zynomi, tai i vysā jauni, vysaidus muzykys stylus puorstuovūši muziki koncertprogramā “Celīs, bruoļ!”, kura aizsuokta par gūdu Latgolys kongresa symtgadei 2017. godā, viestej publiski daīmamuo informaceja.

Koncertā izskanēs dzīsmis nu Latgolys kongresa 100. godadīnys albuma “Celīs, bruoļ!” i cytys latgalīšu melodejis. Itūreiz koncertā pīsadaleis Ilona Bagele (Latvejis Nacionaluo opera), Arņs Slobožanins (grupa “Dabasu Durovys”), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (grupa “Bez PVN”), Jurs Ostrovskis (grupa “Dvinskas Muzykanti”), Ūga (apvīneiba “Ausmeņa Records”), Mārcis Lipskis (grupa “Rikši”), Oskars Bērziņš (kapela “Augusti”), Ingars Gusāns (Sovvaļnīks), Inga Zeile (grupa “Laimas muzykanti”), Māris Keišs (grupa “Unknown artist”), Vinsents Kūkuojs (grupa “Trikmīņs”), Amanda Lapa, veiru kors “Graidi”, pyutieju trio “Daugavpils brass” i TikTok zvaigzne Margarita Kolosova.

Vīns nu koncerta dalinīku Jurs Ostrovskis izasoka tai: “Mani drupeit kaitynoj, ka publiskā vidē par Daugovpili vystik volda uzskots, ka tei ir cīši krīvyska piļsāta. Es skaitu, ka Daugovpiļs ir daudznacionala piļsāta, i te tikpat labi ir gona daudz latgalīšu i latvīšu, kai krīvvolūdeigūs. Itūgod maņ personeigi Daugovpilī ir bejuši vairuoki publiski koncerti, kurūs apmekleja ari krīvvolūdeigi cylvāki, jī guoja kluotyn i saceja, ka latgaliski nasaprūt, tok jim vīnolga pateik muzyka i lobupruot klausuos. Tys ari interesanti paruoda, ka muzyka na vysod ir tik par volūdys zynuošonom, tok tei taipoš vīnoj! Cīši labi, ka Daugovpilī arviņ vaira nūteik latvyski i latgaliski pasuokumi, ar tim teik paruodeits, ka ar piļsātu vyss ir labi, ka te ir pīteikūši vysu tauteibu, ir ari latvīši i latgalīši, ka te ir labi dzeivuot!”

Koncertā varēsit dzierdēt kai atmūdys laika himnys “Pīmiņ, bruoļ!”, “Skaidra volūda”, tai jaunuoku laiku kompozicejis, kai “Kalado”, “Latgalīts Reigā brauc”, “Grybu dzeivuot”, “Leiču, leiču”, “Cārmyuška”, “Latgaleite”, i ari taidys myužeigys melodejis kai “Tuoli dzeivoj”, “Rūžeņa”, “Jezups” i cytys. Beletus var nūpierkt ITE.