Roksta autore: Zane Grudule

Decembra suokuos sovu pyrmū studejis albumu “Vos mir zaynen” izdūd storptautyska muzykaluo apvīneiba “Black Rooster Kapelye”. Īroksts radeits, dinamiskūs skaņdorbūs savīnojūt pyrma vaira nakai symtu godu pīraksteitūs Emiļa Melngaiļa latvīšu i ebreju muzykys kolekceju materialus, i ir kai sveicīņs izcyluo folklorista i komponista 150. jubilejā. Projekta nūsaukumā ir atsauce iz Melngaiļa pavuordi i jidiša vuordu kapelye, kas apzeimej kapelu aba tautys muzykantu grupu. Tamā sasadorboj treis latvīšu i treis ebreju muziki, kurūs seņču saknis vejās cauri Latvejai, kūpā rodūt tyltu na tik storp latvīšu i ebreju kulturu, tok ari bejušū i tū, kas vēļ byus.

Projekts suocs veiduotīs jau pyrma vaira nakai desmit godu, kod ebreju izceļsmis latvīši – dzīduotuoja Saša Lurje (Sasha Lurje) i multiinstrumentalists Iļja Šneiveiss (Ilya Shneyveys) – Melngaiļa kolekceju kūpā suoce vērtīs ar gribiešonu tū revitalizēt i īskandynuot myusu dīnu muzykys vareibu apstuokļūs. Vairuokus godus piečuok latvīšu folklorys muzike i pietneica Ilga Vāluodze Ābele tū atroda nateišom i ar sovu grupu “Banga” radeja koncertprogramu. Šudiņ nu “Bangys” programys atsadalejuši Eli Ellere i Jānis Zemgus Jātnieks, kas kūpā ar Ilgu veidoj “Black Rooster Kapelye” Latvejis pusi. Sastais projekta dalinīks ir virtuozais amerikaņu ebreju vejūļnīks Kreigs Jūdelmans (Craig Judelman), kuram ari ir saknis Latvejā.

Sarunā sasateik Iļja Šneiveiss, Ilga Vāluodze Ābele, Jānis Zemgus Jātnieks i roksta autore Zane Grudule.

Zane Grudule: Tik storptautyska komanda – kai jius sasatykot? 

Ilga Vāluodze Ābele: Kūpā myus savede muzeja “Ebreji Latvejā” vadeituojs Iļja Lenskis, kam jis redzēja, ka ir pasaruodejuse jauna interese par itū Melngaiļa ebreju muzykys vuokumu. Tys nūtyka 2019. godā. Jis paaicynuoja Sašu i Kreigu, kab jī nūbrauc iz vīnu nu “Bangys” koncertu, kur mes spieliejom daļu nu ituos kolekcejis. Obejom pusem roduos interese sasastruoduot. Nu suokuma pat nikuo eipaši nanūrunuojom, ka miksēsim latvīšu i ebreju muzyku, tys guoja tai dabyskai – ir treis ebreji, treis latvīši, i, suocūt spēlēt vysu, kū muokam, tys vīnkuorši nūtyka. I skanēja labi!

Zane: Da myusu dīnu ir sasaglobuojušys tik dažys Melngaiļa Latvejā i Leitovā vuoktuos ebreju muzykys pīrokstu kladeitis. Jiusu albumam byus kluotyn davīnuota gruomota, kurā varēs skaiteit Iļjis eseju par Melngaiļa ebreju muzykys kolekceju i tū, kai jius rekonstruejat daļu nu dzīšmu, kam nu dažu ir sasaglobuojuši viņ fragmenti voi teksta rindeņa. Kod skaiteju bukletu, beja jiutams, ka jiusu padareitais dorbs pi Melngaiļa dzīšmu rekonstrukcejis ir gondreiž detektiva cīneigs. Kai tū vyspuor var padareit, i kaidom eipašeibom juobyut, kab da koč kuo taida vyspuor tyktu?

Iļja Šneiveiss: ADHD? (aba UDHS – uzmaneibys deficita i hiperaktivitatis sindroms – red. pīz.) Tys paleidz! (Smejās.) Ebreju muzykys pietnīceibā mes asam īroduši struoduot ar arhivim i īrokstim, kam cylvāku vīnkuorši vaira nav, i navar nūbraukt iz kaidu mīsteņu i īraksteit. Ir arhiva īroksti voi kolekcejis, kas bīži viņ sastuov nu dažaidu fragmentu, nu kurūs juotaisa koč kas jauns, tok reizē – ari viesturē baļsteits. Melngaiļa kolekceja maņ personeigi beja eipaši interesanta, kam asu latvīts i ebrejs, i tys ir muns montuojums. Daudz struoduoju arhivūs, skaiteju publikacejis, runuoju ar draugim, kas tuos varātu byut par dzīsmem, kam bīži eistyn nu Melngaiļa pīrokstu ir sasaglobuojs tik kaids melodejis fragments. Tys ir miļzeigs dorbs, tok ir prīca atrast koč kū, kas it kai naeksistej. Kluotyn vēļ vairuokys dzīsmis, eipaši vacuokuos, nav īraksteitys voi pat izpiļdeitys vaira nakai 100 godu. Tys ir lūgs iz aizguojušajim laikim, iz tū, kai cylvāki dzīduoja i dzeivuoja.

Ilga: Es varu dasaceit nu latvītis skotpunkta. Ebreju kultura ir cīši izkaiseita vysā pasaulī, i kotrā regionā ir piļneigi sovys īzeimis, kas nav atrūnamys cytur. Ebreju muzykys jūmys puorstuovim ir interesanti atrast tū, kuo nav cytur. Ir regioni, nu kurūs muzykys materialu ir sasaglobuojs daudz vaira, pīmāram, Austrumeiropys regionā nu Ukrainys īt cīši boguoteigi kruojumi, tok tys, kū Melngailis pīrakstejs, ir unikals ar sovu skaniejumu, kas nav rakstureigs cytim regionim. Atsagrīžūt pi munys kai latvītis perspektivys, kod itū kolekceju attaiseju pyrmū reizi i izabūru cauri notom, maņ tei ruodejuos tik atškireiga nu latvīšu muzykys, tok tymā pošā laikā tys cīši īdrūsynuoja giutīs kluotyn itai muzykai i sataiseit koncertprogramu ar “Bangu”, koč i mums tūlaik nabeja nikaidu personeigūs saikņu ar ebreju kulturu. Tys, kas īdrūsynuoja struoduot, beja latvyskuo skaņa, kas vystik jiutama itamā muzykā. Nav puorspeilāts saceit, ka es sadzierdieju taišni latgaliskū skaņu, kam lela daļa itūs materialu īt taišni nu Ludzys. Latgola vyspuor ir taids syltais, temperamenteigais Latvejis gols, i ebreju muzyka, eipaši klezmers, ir cīši aktivs muzykys žanrs. Varbyut jiurys tyvums ītekmej ari tautys muzyku, kam Kūrzemis skanis ir daudz leigonuokys i garuokys. (Smejās.) Mani uzrunuoja i ituos atškireibys, i ari kūpeigais. Mes ar “Bangu” itū muzyku izpiļdejom kai latvīšu daņču voi folklorys muzykanti. Itymā projektā mums ir vareiba īsavuiceit tū, kai tei skaņ ūtrā kulturys rūbežu pusē. Mes īsadrūsynojam puorkuopt puori itim rūbežim i na tik īpazeit, tok ari apsamaineit ar kulturys īzeimem. Taida kulturu mejīdarbe.

Iļja: Nazynu, voi ir kaidys viesturyskys līceibys par tū, ka ebreji i latvīši muzicēja kūpā, voi ari Melngaiļa laikā tuos beja paralelys kulturys. Ari niu nav īspiejams precizi atskaņuot tai, kai ituos melodejis skanēja Melngaiļa laikā. I varbyut tuo ari navajag. Mes jau nadzeivojam Melngaiļa laikā, mes dzeivojam i izjiutam niu.

Zane: Albumā apvīnuotys ebreju i latvīšu tautys dzīsmis. Cik daudz nu tūs īt nu Latgolys?

Ilga: Gondreiž vysys latvīšu dzīsmis, kas izmontuotys albumā, īt nu Latgolys, izjamūt tik divejis.

Zane: Kai tai saguojs, ka gondreiž vysys ir latgalīšu?

Ilga: Tys process, kai mes miksiejom, nabeja styngrai nūsaceits, ka, edz, ebreji atbrauc iz Latveju, i tod nu veritēs: te ir myusu dzīsmis, te – ebreju, i niu liksim kūpā. Pyrmajā sasatikšonys reizē mes kūpā improviziejom muzeja “Ebreji Latvejā” Lelajā zālē pi skotivis. Dzieržūt, kū cyti spielej, roduos kaidys muzykalys asociacejis, tod lykom kluotyn melodejis, kuruos mes vīnkuorši zynim kai folklorys muziki. Dažys nūskanis ziņā pat cīši atsaškeire, tok mes tuos palelynuojom, nūmainejom taktsmāru, i saguoja cīši skaistys kombinacejis, kū var dzierdēt albumā. “Eima, eima mes muosenis” ir vīns pīmārs. Tei ir cīši populara melodeja na tik latgalīšu kulturā, bet ari slāvu i cytuos. Ar “Bangu” mes samiksiejom latgalīšu i krīvu variantu, tok itymā albumā tei ir kūpā ar ebreju muzyku.

Iļja: Pyrma atbraukšonys es spielieju ebreju pasuokumā Ņujorkā, i beja taišni vīns dzīduojums, kurs ir tik leidzeigs “Eima, eima mes muosenis” melodejai! Ka cylvāks dzierd melodeju, atskaņoj tū vēļreiz, dalīkūt koč kū nu seve, tys ir nabeidzams tautys muzykys atteisteibys process.

Ilga: Kompozicejā Kārļa Arāja i Emiļa Melngaiļa pīraksteitys melodejis apvīnuotys ar nigunu, kas ir bezvuordu jautra dzīduošona. Mes savīnojam divejis melodejis vīnai dzīsmei. Suokumā jēmem zynomuokū, i tod nateišom atrodom, ka Kārlis Arājs ari ir pīrakstejs tū pošu dzīsmi, tok drupeit cytaižuok. Tys ari paruoda tū, ka Melngailis i pīraksteja ebreju muzyku, kurai pastuov cyti varianti, i ari latvīšu muzykai ir taida poša situaceja. Muzyka ceļoj i nav izolāta vīna cīma ītvorūs.

Zane: Jius īprīšk pīminejot, ka Baļtejis ebreju muzyka atsaškir nu cytu regionu. Voi ir kas konkrets?

Iļja: Gryuši pasaceit, kam taišni nu Latvejis nav daudz pīrokstu. Ir sasaglobuojuse lela kolekceja, kur ir tik vuordi, bet nav muzykys. Eistineibā mes pat nazynim, voi te beja kaida nūzeimeiga taišni instrumentaluo tradiceja. Drūsai viņ ir kaidys dzīsmis, kas īt taišni nu Latvejis, bet tī pīroksti ir puoruok fragmentari, kab izsacynuotu. Leitovā ebreju kultura beja izplateituoka. Klezmera i jidiša muzyka puorsvorā īt nu Ukrainys, Moldovys i tuo regiona, kam tī beja lels daudzums ebreju, kas dzeivuoja vīnā vītā ilgu laiku i izveiduoja sovu muzykalū tradiceju. Jī daudz jēme nu sābru, nu lokaluos muzykys.

Ilga: Jidiša tekstūs radzamys ari dialektu atškireibys.

Iļja: Mes atrodom dzīsmis, kas ir īraksteitys i Latvejā, i Ukrainā, i tom ir kai cīši leidzeigi, tai ari atškireigi varianti. Interesanti, kū vāluok dzīsmis ir pīraksteitys, tū leidzeiguokys tuos ir. Cylvāki vaira suoce ceļuot, taiseja īrokstus. Dzīsmis, kū Melngailis pīraksteja 20. godu symta 30. godūs, vaira beja popularais repertuars, kas varātu tikpat labi byut pīraksteits cytuos vaļstīs.

Zane: Voi ir kaidys kūpeigys temys, kas jiusu albumā pasaruoda latvīšu i ebreju muzykā?

Iļja: Nui, vysskumeiguokuos i vysjautruokuos temys. (Smejās.)

Ilga: Vysaizraunūšuokuo, vysvaira dzeivi mainūšuo taidā etnografiskā kontekstā ir tema par iniciaceju, par jaunys dzeivis suokom. Latvīšu dzīsmēs izplateits ir narativs par meitys aizapreciešonu tuoli paceli, kur jaunajā dzeivē ir daudz nazynomuo, ari skumeiguo, nu pīrostuo atškireiguo. Kluotyn vēļ bez vareibys atsagrīzt īprīškejā dzeivē voi vysmoz apcīmuot tū. Itys narativs saplyust kūpā ari ar ebreju dzīsmēs pīmynātū i metaforiskā veidā atsasauc ari iz divejim simbolim, kas sasavīnoj myusu grupys vizualajā identitātē: sūpluok malnajam gaiļam, kas ir sveicīņs Emilim Melngailim 150. jubilejā, ir zalta puovs, kurs ebreju kulturā simbolizej ceļuošonu.

Iļja: Nui, zalta puovam vyspuor ir dziļš simbolismys ebreju kulturā. Pīmāram, dzīsmē meitine žālojās zalta puovam, kab aizlaiž viesti juos muotei, ka jai svešumā ir gryuta dzeive. Puovs ir kai viestness storp jaunū i vacū pasauli. Itys motivs par putynu kai viestnesi ir ari latvīšu folklorā. Tok zalta puovs ir ari simbols ebreju tautai, kas daudz ceļoj. Zalta puovs lidojūt pagaisynoj spolvu, i ari mes, daudz ceļojūt, ar laiku pagaisynojam kaidu daļu sovys identitatis. I albuma kontekstā zalta puovs ir kai savīnuotuojs storp paguotni i tagadni, storp latvīšu i ebreju kulturu.

Zane: Tikū konferencē (saruna nūteik konferencis “Archives of Traditional Culture: 100 + 10” laikā – Z.G.) kanadīšu pietnīks saceja, ka muziki ir kai folklorys arhivu atdzeivynuotuoji. Jī īnas dzeivē tū, kas stuov arhiva plauktā. Prūtams, materiali teik puortaiseiti, kam, kai jius īprīšk sacejot, ir skaidrys, ka pīraksteitī materiali dīz voi skanēs precizi tai, kai tys skanēja Melngaiļa laikā. Voi tys dūd breiveibu struoduot ar itim materialim, zynūt, ka nav īspiejams byut piļneigi precizim i autentiskim? I voi vyspuor ir īspiejams taidim byut?

Jānis Zemgus Jātnieks: Arhivūs globojās lelys boguoteibys, i cīši, cīši moz cylvāku teik tam kluotyn. Juodasoka, ka parosti tī, kam ir itei vareiba, ir cīši aizjimti ar cytim dorbim i meklej cīši konkretu lītu. Daudz puslopu i pat plauktu ir pylni ar interesantu informaceju, kas aizplyust garum. Partū prīca redzēt, ka nazkas nu tuo vysa aizagiun i eistyn realizejās ari taustomā veidā. I na tik kai gruomota, bet ari kai albuma īroksts i uzastuošona dzeivajā, kur itū Melngaiļa vuoktī materiali teik dzeivi i atškireiba storp latvīšu i ebreju muzyku ir piļneigi sajiutama. I tei subjektivitate – nikod jau navar patīsai atdarynuot tū, kas ir bejs. Pat Melngaiļa pīrokstūs navar saprast, voi Melngailis ir pīrakstejs koč kū napareizi, voi izpiļdeituojs taišni tamā reizē koč kū īspēlējs cytaižuok.

Iļja: Voi ari tys vyss ir pareizi, vīnkuorši jūceigai izaklausa. (Smejās.)

Jānis: Žāļ, ka ir pīraksteitys tik melodejis, bet, pīmāram, nav nūfotografāti muziki, voi īvuokta informaceja par jūs dzeivi. Nu ituo cylvāka ir sasaglobuojuse tik vīna rindeņa, tik dažys pīraksteitys notys. Saīt, ka dorbuošonuos arhivā ir taida subjektiva interpretaceja.

Iļja: Īrūbežuojumi ari sovā ziņā ir īdviesmis olūts, ka, pīmāram, ir tik vīna rindeņa. Mes jau nalīkam itai rindeņai kluotyn vysu īspiejamū, tik tū, kas ir baļsteits myusu zynuošonuos i pīredzē. Mes poši ari asam folklorys nesieji. Vīns nu veidu, kai varu saglobuot kulturu, ir tū arhivēt, bet ūtrys veids – izpiļdeit i ari tū maineit. Puormaiņu process vystik ir daļa nu kulturys saglobuošonys.

Jānis: Pastuovēs, kas puorsavērss?

Ilga: Tys, kas ir tik arhivā, patīseibā nav dzeivs. Ir cīši labi, ka tys tī ir, i tam tī juobyut, kab materiali sasaglobuotu. Tok mes itū muzyku izceļam uorā i īdūmam tai jaunu dzeiveibu. I, kab tū dareitu, mes asam atbraukuši nu diveju kontinentu, treju vaļstu i sasatykuši. Itei ir taida dzeive, kas napastuov uorpus koncerta situaceju voi albuma īraksteišonys seseju. Tys ir kai taids breinums, kam kasdīnā mes komunicejam attuolynuotai, bet eistyn fiziski asam vīnā vītā cīši reši. I tik tamā šaļtī tei muzyka ir dzeiva. Niu tei varēs dzeivuot drupeit plotuokā veidā, kam ir izdūts albums, kū varēs atskaņuot sevkurā šaļtī.

Iļja: Albumā mes spielejam seši, tok reizē skaņ daudz, daudz vaira instrumentu. Albuma 14 kompozicejuos sūpluok daudzbaļseigai dzīduošonai kūpeigu skanis volūdu atroduse vejūle, bajans, akordeons, kūkle, elektryskuo gitara, dūdys, stabulis, mandolina, vargans, perkusejis i cyti skaņu reiki.

Zane: Jiusu rūkroksts ari ir kluotyn, jiusu vysys prasmis.

Iļja: Nui, mes sovā ziņā palīkam par teiciejim. Es dīzgon labi zynu vysaidu tautu muzyku, i juosoka, ka latvīšu tautys muzyka ir taida… samārā sekseiga.

Ilga: Pīviļceiga? (Smejās.)

Iļja: Nā, var saceit sekseiga. Šaļtim ruodīs, ka dažu cytu tautu muzyka ir dūmuota tik vacim ļaudim, voi ari tys ir tik kas vacs, kas vaira napastuov. Maņ cīši pateik, ka latvīšu tautys muzyka ari itūšaļt ir tautys muzyka. Tei ir vysim, i tei mainuos. It kai seneja, tok palīk vysod jauna.

Zane: Kur varēs dzierdēt “Black Rooster Kapelye”?

Ilga: Vītys, kuruos ir izalaseitys turei, ari nav najaušys. Pyrmais koncerts nūtiks 2. decembrī 18.30 stuņdēs Latvejis Nacionalajā bibliotekā, kur atsarūn Latvīšu folklorys kruotive i globojās Melngaiļa būrtneicenis. Piec tuo mes laissimēs pa Melngaiļa stygom. Suoksim ar Ludzu, kur 1927. godā jis pīraksteja daļu nu itūs melodeju. 6. decembrī 15.00 stuņdēs meistardarbneica i 17.00 koncerts nūtiks Ludzys Lelajā sinagogā. Itys koncerts byus eipašs ar tū, ka muzyka skanēs pamatā akustiski. Mums parosti koncertūs ir apskaņuošona, tok sinagogā īvibrēsim tuos sīnys ar sovu dabeigū skaņu. Piec tuo laissimēs iz vītu, nu kurīnis īt pats Melngailis – Vidrižim, kur ir juo memorialuo sāta. 7. decembrī sporta i kulturys centrā “Vidriži” 16.00 stuņdēs meistardarbneica, tai 18.00 sekuos koncerts. Sovpus piec tuo brauksim iz vītu, kur jis suoce vuokt na tik ebreju muzyku, tok ari vyspuor folkloru – iz Kēdainim Leitovā. Koncerts 12. decembrī byus Kēdaiņu Multikulturalajā centrā (Kėdainių Daugiakultūris centras).