Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Kuozu muzykanti ir svareiga sastuovdaļa kuozu svineibuos, kam jūs golvonais aizdavums ir radeit eipašu atmosferu i naaizmierstamus svātkus. Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis etnomuzykologejis programys magistranturys studeņte Linda Ivanova niu pietej kuozu muzykantus 20. godu symta 70.– 80. godūs Preiļu nūvoda apleicīnē – deļkuo muzykantu vydā moz bejs sīvīšu, pi kaidu tradiceju i repertuara pīsaturēja muzykanti? Kab saleidzynuotu sacynuojumus ar jaunuokim laikim, pīredzē doluos ari Gunārs Igaunis, kurs sovā dzeivē nūspielējs jau ap 100 kuozu.

Muzicēt kuozuos – gryuts dorbs ar daudzim izaicynuojumim

Linda Ivanova īt nu Preiļu nūvoda. Juos pietejuma dorba tema natyka izalaseita najaušai – juos tāvs Andris Ivanovs sovā laikā kaidu šaļti beja struoduojs ar kuozu muzykantim. Piec juo stuosteituo, Linda saprotuse, ka kuozu muzykā moz bejs sīvīšu. Ari kūpumā etnomuzykologejis pietejumūs ir moz kas saisteits ar sīvītem i sīvīšu etnografiskajim kolektivim. Sasaistūt sīvītis ar kuozu muzyku, juos golvonais pietejuma aizdavums ir saprast, parkū kuozu muzykantu vydā vaira dominej taišni veirīši?

“Tys maņ ir dīzgon personiskys pietejums, partū ka suoču pīminēt sarunys ar sovu tāvu – jis pats naspieļuoja, tok puors godu jauneibā beja kuozu muzykantu skaņu operators – tai jis pats sevi sauc. Tāva stuosti i atminis beja cīši nostaļgiskys. Salīkūt tū kūpā, saprotu, ka ir daguojs laiks papieteit, kū vyspuor taidā etnomuzykologejis kūpainā dora veirīši. Tāva stuostūs vaira beja jauni veirīši, tok sīvīšu nabeja,” par pietejuma ideju stuosta Linda

Niu jau godu teik vuokta informaceja interveju formatā ar muzykantim nu Preiļu nūvoda apleicīnis. Pagaidom uzrunuoti 13 muzykanti, jūs vydā ari atpazeistams muzykants Alberts Vucāns. Tok vysu vydā atsaroduse tik vīna sīvīte – Ilze Valaine. 

“Beja daudzi stereotipu, kam pyrmais, kas īt pruotā par kuozu muzykantu – styprys veirīts, kurs var paceļt i panest smogus instrumentus, vysu nakti spieļuot bez guliešonys i atpyutys. Vēļ vīns aspekts, kas cīši daudzi pasaruoda kuozuos, ir alkohola lītuošona. Tod tipiskajam kuozu muzykantam ir juospiej izdzert kai ar kuozu gostim, tai i cīši napīdzert, kab varātu turpynuot spieļuot. Kluotyn vēļ kuozys jim beja svareigs īnuokumu olūts, deļtuo beja juoparuoda sevi nu lobuokuos pusis, kab tevi aicynuotu ari cytys reizis. Voi itamā vysā balleitē ir vīta kuorteigai padūmu sīvītei? Nu nazynu, dīz voi. Kod es aizdevu golvonū vaicuojumu, jī (intervātī muzykanti – M.P.) parosti parausteja placus. Kas tys par vaicuojumu? Jim pošim tys ruodīs pošsaprūtamai,” par izskanejušajom atbiļdem intervejuos stuosta Linda.

Tok voi vys vēļ kuozu muzykantu vydā ir moz sīvīšu? Vaicojam muzykantam, nazkodejuo šova “Dziedošās ģimenes” dalinīkam Gunāram Igaunam, kurs niu turpynoj aizaraut ar tradicionalū muzyku, taisa instrumentus muzejā Gaigalovā. Gunārs kūpā ar sīvu Rasmu pyrma vaira nakai 15 godu aktivi muzicēja kuozuos Latgolā. Jis pīmiņ, ka jūs kontā varātu byut aptyvai 100 nūspieļuotu kuozu. Gunārs pīzeist, ka kuozu muzykanta aizdavums bejs dīzgon gryuts, vēļ jū vaira sīvītem. Deļtuo vysod muziciejuši divatā.

“Ka nav kuozu muzykanta, vokors ir beidzīs. Kuozuos ir svareigi, kab byutu pozitiva atmosfera, byutu smīšonuos. Tū saguoduoj dzīduošona, dažaidys ospruoteibys. Tu suoc provocēt ar jautreibu, i gosti atsasauc. Tys veidoj jautru jimšonūs, plus, prūtams, ari muzyka. Vysi ir juopaceļ. Na viņ juopaceļ, tok lai lykums ir buobenis, kas siež pi golda, kuojis krystā. Tod tev vajag vysu sadareit tai, kab juos ari īsasaista. Tod vyss nūtiks! Sīvītem tymā vysā pasuokumā ir rūbežs. Kod mes ar sīvu organizejam, runojam i koč kas izskaņ divdūmeigs, tok vysod tys ir taidā ziņā, ka rekur juos vecs (veirs – M.P.) stuov! Jei tai var atsaļaut i nivīnam nasarūn najiedzeigys dūmys golvā, ka tī varātu kanti pīsist. Ka jei vīna izmastu taidu divdūmeibu, tod pasauļs ir vysaiduoks, daudzi duraku. Jei rauga kū taidu palaist, kab cylvākim byutu smīkleigi i jautri. Cylvāki ir vysaidi. Tys pat nabyutu veseleigi, ka sīvīte vīna poša ītu spieļuot kuozys. Kod sīvīte jūkoj nu sovys mutis i jai ir 70 godu, pīmāram,  jei apdzīd, tods tys ir kai kulaks iz acs. Tok, īsadūmojit, kod 40 godu jauna, smuka sīvīte – kū tu te meklej? Tu spieļoj kuozys, staigoj ar akordeonu apleik i vēļ izaicynoj vysaižuok. Tys nasatur kūpā ar myusu tykumiskū saprasšonu katuoliskajā vidē,” pasasmejūt no sovys pīredzis stuosta Gunārs.

Piec Gunāra pīredzis, kuozu muzykantu vydā sīvītis vaira pasaruoda viņ puorī ar sovu veirīti. Poša Igauņu saime jau leluoku laika pūsmu vaira naspieļoj kuozys, kam piec daleibys “Dziedošo ģimeņu” šovā kuozys aizstuojuši naskaitomi koncerti i uzastuošonys, kū navar saleidzynuot ar gryuteibom i izaicynuojumim kuozu muziciešonā. Sovpus pietejuma autore Linda pastreipoj, ka uzrunuotuos kuozu muzykantis Ilzis Valainis atbiļdis ir pīruodejums tam, ka sīvītem vystik ir vajadzeiguos rakstura īzeimis, kab muzicātu kuozuos. Taidi pīmāri varūt lauzt stereotipus, nūruodūt ka muzykantei Ilzei bejuši sovi īmesli spieļuot kuozuos.

“Ilze pamatoj, ka 70.-80. godūs, kas beja padūmu laiks, nadreikstēja spieļuot taidu repertuaru, kaids pošam patyka. Ka tu beji kulturys noma ansambļa dalinīks, tev beja cīši skaidri nūsacejumi, kū oficialūs pasuokumūs vyspuor dreikstēja izpiļdeit. Repertuars beja standartizāts. Tod beja ari t.s. pusaizlīgtais repertuars. Ka tu gribieji spieļuot koč kū nu tuo, tod tū dreikstēja dareit naoficiali. Kur cytur, ka na kuozuos? Aizlīgtais repertrars ir naatkareiguos vaļsts dzīsmis, pīmāram, “Zilais lakatiņš”, “Čikāgas piecīšu” dzīsmis, koč kas nu uorzemu repertuara, pīmāram, “Smokie”,” stuosta pietejuma autore Linda.

Izmainis tradicejuos i repertuarā laika grīžūs

Paraleli golvonajam pietejuma fokusam par muzykantem sīvītem kuozuos, Linda izzynuojuse ari vaira par kuozu muzykantu tradicejom, kuriozim, atmiņom. Kab dabuotu piļneiguokus datus i pošai eistu skotu nu molys, itūvosor jei sareikuoja sovu vacuoku kuozu rekonstrukceju ar vysim vajadzeigajim 80. godu atributim i kuozu muzykantim.

“Ar sarunom pītryuka, deļtuo vajadzēja skotu no molys. Kū jī dareitu, ka sataiseitu dabysku situaceju – sareikuotu tam laikam leidzeigys kuozys. Vysvīgļuok daīmamais jaunais puors beja muni vacuoki. Jī vēļreiz apsaprecēja. Tī es īraudzeju, pyrmkuort, muzykantu attīceibys. Tys, kū es sacynuoju, beja cīši izteikta veirīšu bruoleiba. Sovā storpā cyts cytu pavalk iz zūba i pasasmej. Ūtrkuort, muns lyugums beja, ka kuozuos teik spālāts tik 80. godu kuozu repertuars, kū muzykanti ari īvāruoja. Atroda sovys dzīšmu kladis, reikuoja mieginuojumus, kū kurs spielēs. Beja ari Ilze. Redzieju, ka pret Ilzi muzykanti izatur pavysam cytaižuok, nakai cyts pret cytu. Jī sovā storpā dreikst cyts cytu apceļt, bet pret damu jī ir galanti, uzmaneigi,” par kuozu rekonstrukceju stuosta Linda.

Pīdzeivojūt taidu nūtikšonu, Linda varēja nūvāruot ari atškireibys, kas pastuov, saleidzynojūt kuozys Latgolā 70.-80. godūs i kuozys niu. Atšķireibys izapauž na viņ muzykys repertuarā, bet ari myusu dīnu dzeivis ritiejumā.

“Myusu dīnuos vyss nūteik mudruok rytma ziņā. Tuos dzīsmis, kas tyka spieļuotys pyrma 40 godu lānuok, piec publikys pīprasejuma niu juospieļoj mudruok. Ūtrys – vēļ 80. godūs i kaidu laiku 90. godūs kotru dzīsmi deju laikā muzykanti atskaņuoja divejis reizis piec kuortys. Rekonstrukcejā es gribieju dareit taipat, bet jī tam napīkryta, partū ka jim beja tik plošs repertuars, bet tik moz laika,” atguodojūt rekonstrukceju, smejūtīs stuosta autore.

Ari Gunārs Igaunis pīkreit tam, ka laika grīži ir īvīsuši byutyskys izmainis kuozuos. Jis pastreipoj, ka myusu dīnuos vaira nav vīnuotys kuozu muzykys. Niu tei var byut cīši atškireiga, kotram sova.

“Tūreiz nabeja tai. Spieliejom Ilmāra Dzeņa dzīsmis, “Čikāgas piecīšus”, “Līvus”, “Credo”. Cik seņ tys beja! Seņuok nabeja ari taidys eipašys valša dejis, kai ir niu. Asu niu redziejs, pīmāram, Intara Busuļa dzīsmis. Myusu dīnuos kuozuos cīši dominej uoriškeiba – foto styureiši, kuozu filmys. Kod es preciejūs, beja kuozu filma iz ostoņu milimetru lentys. Tagad kaidu tik nav!  Obligati drons, fotografs, biļdis ar kruosainim dyumim. Seņuok kai tradiceja beja kuozu vuorti. Niu jaunīs puors tam atvālātū laiku pavoda biļdejūtīs, fiļmejūtīs,” par īvāruotajom myusu dīnu kuozu teņdencem stuosta muzykants.

Taipoš laika grīžūs puorsamejušys ari cytys tradicejis i vēļ vaira – izmontuotī muzykys instrumenti.

“Tymūs laikūs tradicejis beja cīši izteiktys. Tod beja cīši svareigi tuos īvāruot, tys pat natyka apšaubeits. Ka ir kuozys, nūteikti byus vuorti. Pyrmuo vīta, kur pasaruodeja muzykanti, beja, kod jaunais puors ībrauce sātā. Dzīsme “Jau mani vad” vysod tyka spieļuota pi kuozu vuortu. Ari itūvosor vacuoku kuozu rekonstrukcejā klausejūs tū kaidu pusstuņdi. Skaidrys, ka beja ari golda dzīsmis. Tys beja cīši svareigi. Tys, kū dzīd pi goldu, varēja atsaškiert atkareibā nu vītys. Prūtams, tī beja cīši daudzi tautysdzīšmu. Ari klasiskajai jaunuo puora dejai daudzi spieļuoja Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, “Čikāgas piecīšu”, Ilmāra Dzeņa dzīsmis i uorzemu, pīmāram, jau pīmynātūs “Smokie”,“ stuosta Linda Ivanova.

Jei ari pastreipoj, ka tūlaik kuozuos spieļuoja vairuoki muzykanti, kam kotram beja sovs instruments. Tam ari pīkreit Gunārs Igaunis, kurs stuosta, ka leidz ar sintezatoru pasaruodeišonu i popularitati, niu kuozuos var spieļuot pat vīns muzykants.

“1994. godā Gaigalovā kotru reizi, kai praseja spielēt kuozys, brauce atseviški bungys, klavīris, elektriskuo vargane, basgitara, gitara. Tys beja saisteits ar tū, ka fiziski nabeja nikuo cyta. Piec tam, 1996. godā, mes sakruojom naudeņu i nūpierkom sintezatoru. Tod ruodejuos, ka asam tik moderni, tik varūši! Tys beja lels mūdis klīdzīņs. Niu asu īvāruojs, ka pat ballēs sintezators ir pīslāgts pi datora, pats spieļoj, pats ari dzīd. Atseviškim sintezatorim var pat ari ūtrū bolsu īslēgt. Seņuok, prūtams, taida nabeja,“ stuosta Gunārs.

Linda Ivanova vys vēļ turpynoj īvuokt informaceju par kuozu muzykantim 20. godu symta 70. – 80. godūs Preiļu nūvoda apleicīnē. Jei aicynoj puorškūrsteit seņču albumus i pasadaleit ar kuozinīku kontaktim, biļdem. Eipaši prīcuotūs ari par audio ci video materialim nu tūs laiku kuozu. Ar Lindu var sasazynuot e-postā, rokstūt linda.ivanova@gmail.com