Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv jau viesteja par projektu “Pazudušū pādu retrospekceja” (PPR), kura autori ir Edijs Strušels, pianists, koncertmeistars i varganists, kai ari Ričards Benislavskis, students i Latgolys viesturis entuziasts. Projekts ir vīns nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” 30 nominantu i īinteresiejs kai viesturis i pīrūbeža entuziastus, tai ari medejus. Niu pīduovojam sarunu ar divejim draugim i ceļa bīdrim par pīrūbežu, muzyku, izaicynuojumim, pacīteibu, kai ari nominaceju.

Logistika i drūseiba pīrūbežā

Vaicojūt puišim, kas jī ir i kai jūs dasaceit, Ričards atkluoj, ka jis Latvejis Universitatē vuicuos kulturvidis montuojuma izpieti i aizsardzeibu. Taipat zynu, ka jis nūsadorboj ar restauraceju, par kū jis soka, ka ir praktyskys dobys cylvāks: “Maņ pateik struoduot ar rūkom, ar vacuokim atjaunojam sātu, ka saīt laiks, ari mebelis.” Varātu ruodeitīs, ka ideja izpieteit pīrūbeža vītys i kulturviesturis pīminekļus roduos jam, tok patīseibā tei pīdar Edijam, Ričards tik īsuoce vysu kustynuot. Kab realizātu itū projektu, paguoja pusūtrys gods, bejuse lela viesturyskūs laikrokstu i gruomotu izpiete, vajadzēja likt maršrutus i saprast, kai kursej autobusi, kur tī ir, bet kur nav. “Turysts nu puornūvodu voi uorzemu fiziski navar izplānuot logistiku, lai saītu pylnvierteigs ceļuojums, bez variantu. Ir juojam mašyna i cīši juogrib redzēt pīrūbežu i Latgolu kūpumā, lai nazkū izplānuotu,” puiši komentej par sabīdryskuo transporta daīmameibu pīrūbežā. Iz Ludzys nūvoda Leidumnīkim jūs aizvede Ričarda muosa, vāluok celinīki guoja kuojom, tik pusūtru kilometru ar mašynu pavede vīna sīvīte. “Edijs stopēja, kam vokorā beja juobyut koncertam Indrā i mes kavējom. Pīrūbežā praktiski nav mašynu, tik suni, kas skrīn viersā, cylvāku ari nav, rūbežsorgi tik puorbraukoj,” tai Edijs i Ričards. Iz vaicuojumu, voi pošā pīrūbežā, kur natuoli atsarūn agresorvaļsts Krīveja, jī jutuos drūsai, puišu atbiļde ir: “Nabeja nivīnys šaļts, kod jutom nadrūseibu. Kaids drusku baileiguoks cylvāks mož pi Boltkrīvejis rūbeža pasabeis, ka rūbežsorgi pa mežu skraida.” Puišim tik vīnu reizi pavaicuoja dokumentus, Ričards caurlaidi uzaturiešonai pīrūbežā beja nūformiejs. “Vītejī stuosta, ka cytu reizi pat iz kopim navar nūbraukt, kam naīdūd atļuovis, bet mes īrakstejom, ka palīkam vīsneicā, mums īdeve. Asam puorsteigti, ka mums tik vīnu reizi praseja dokumentus, mož partū, ka naizavērem piec biegļu,” pasasmejūt soka projekta veiduotuoji.

Muzyka i bazneica

Obeji jaunī cylvāki īpasazyna Dekšuoru orkestrī i ir cīši muzykali. PPR projektā sataiseiti na tik seši raidejumi, tok taps ari aļbums “(Pi)Rūbeža”, kurū var nūsaklauseit ITE. Tys ir Edija pyrmais aļbums i apvīnoj vysu ceļā pīradzātū. Puiši ceļā ari uzastuoja Leidumnīkūs i Indrā, bet piečuok rudinī iz vaļsts svātku gasteja vēļ puora vītuos, kab snāgtu koncertus. Edijs stuosta, ka plānoj izdūt ari cytu aļbumu, kurā byus dzierdama bazneicys muzyka. Koč i ruodīs, ka lelai daļai myusu dīnu jaunīšu nav tyvys goreiguos vierteibys, tod Edijam bazneica i Dīvs vysod bejuši kluotyn. Sekuošona mūdei i dareišona kai cytim jam nav svareiga. Ari pyrma intervejis, kurei nūtyka svātdiņ, Edijs beja bazneicā. Niu jis nivīnā bazneicā regulari naspieļoj, kam gribīs apbraukuot pasauli. “Ka tu suoc spieļuot vīnā bazneicā, tod tev tys juodora vysu laiku. Byuteibā tys ir cīši svieteigs kolpuojums, vieleju, lai byutu vaira cylvaku, kurī tū dora – kod mes staiguojom, reši kaidā vītā beja kaids, kas spieļoj,” soka Edijs. “Vysupyrma, reši, kas vyspuor īt iz bazneicu, partū i nav kam spieļuot,” pīzeist Ričards. Jam vys vaira pateik bazneicu arhitektura i viesture, tok religeja nav tik svareiga, bet cīns pret tū vysu gon ir. Puišus vīnoj vīnaidys vierteibys, jī vīns ūtru var labi saprast i papyldynuot.

Manufaktūra “Tūmužu ceplis” i “Boņuks”

Tūmuži ir vīta, kur dzeivoj Ričards, tī agruok beja ceglu ceplis. Vysā imperejā izmontuoja tūs ceglus, ari Rēzeknē vairuokys sātys i sabīdryskuos ākys ir nu tūs ceglu taiseitys. “Mes nūpierkom sātu i tī vēļ beja palykušys līceibys, niu tī vaira nikuo nav. Tok tagad tei ir vīta, kur tūp kontents i idejis aba manufaktura “Tūmužu ceplis”. Gribīs tī cepli sataiseit, kapelu izceļt, parku īkuortuot, tok vysu navar par reizi,” tai Ričards par vītys byušonu iz prīšku. Nu tyvuokūs planu – puiši grib pabeigt “Pazudušū pādu retrospekcejis” ūtrū sezonu, tok tys aizjam cīši daudzi laika, kurū niu navar atrast, kai ari juodūd laiks cylvākim apsmedziņuot pyrmū. Itys nav peļnis projekts, tam natyka maklāti ari sponsori, kam tei iz reizis ir atbiļdeiba. Suokumā asūt bejuse ideja i redziejums, tok ceļā vyss puorsaveiduoja i rezultats ir drupeit cytaižuoks. Raidejumūs ari nav īkļauta vysa informaceja, cytaiž tod tei byutu gara dokumentaluo kina. “Niu asu izbraukuojs vysu Latgolu, tok īprīšk tai nabeja. Mes daudzi runojam par Latgolys atteisteibu, kas ir palics i iz kurīni īmam. Mes saprotom, ka navarim byut tī, kurī siež sātā, čeikst i nikuo nadora. Itys ir myusu mieginuojums nazkū dareit,” tai par projektu soka Ričards. “Kaidā šaļtī ir juosuoc struoduot ari pošim pi sovys sirdapzinis, tys atsatīc uz vysim. Ka mes vysu laiku sokom, ka ite nikuo nav i vyss ir švaki, bet poši siežam Reigā, Rēzeknē voi cytur i rokstom sirdeigus komentarus, tod ir skumeigai. “Boņukā” ir daudzi lobu nominantu, tok, ka pasaver tū koncertu apmekliejumu voi dzīšmu skatejumu, ir smīkleigi,” suokt dareit voi vysmoz atbaļsteit vielej Edijs. Puiši ir prīceigi i pateiceigi, ka jūs dorbs ir nūvārtāts i sajimta Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” nominaceja, tok pīzeist, ka “Boņuku” dūd kotru godu, tok golvonais, ka kaids dareituojs ari palīk piec bolvys sajimšonys. “”Boņuku” grybātūs sajimt tik deļtuo, lai tū nūvastu iz Landskoronys bazneicu i nūlyktu pi Dīva muotis, tok mes tū nadarejom bolvys deļ, tys ir sirds projekts. Mož kaids nūsavērs myusu raidejumus, mož kaidu īdrūsynuosim nūbraukt iz pīrūbežu, kam pusūtra interesanta dīna ar mašynu tī saītu,” puiši soka.

Izaicynuojumi i resursi

Ričards stuosta, ka raidejumus moņtiejs pa naktim vysu rudini i janvarī, kod bejuse seseja, guliejs da 14 stuņžu dīnā. Taipat bejuši izaicynuojumi ar datoru, kurs navariejs paviļkt vysus failus, puiši aizajāmuši datoru nu Edija muosys dāla, kam nabejs ari resursu, parkū nūpierkt jaunu, kai ari nivīns cyts naaizdeve. Tok tuo datora monitorā navarēja pastruoduot, partū Ričards ar viļcīni nu Reigys vede lelu monitoru. Nu vysa pīdzeivuotuo puišim byus daudzi kū atguoduot, kam tū vysu ari navar objektivi paruodeit. “Kai projekts ir materaliziejīs, tys taipat nav tys, kū pīdzeivuojom iz vītys, kam tū navar atstuosteit. Navar atstuosteit, kai leits leist vysu dīnu voi, kū izjiutam, kod Vacslobodā Valera daīt kluotyn – dabuošu pa seju es voi jis. Kai siežam pi krysta, ādam batonu i ir labi,” stuosta puiši. Raidejumu sagataveišonai nabeja nikaida finansiejuma, video tyka fiļmāti ar Iphone telefonu, dronu Ričards nūpierka nu sovys stipendejis par lobim sasnāgumim vuiceibuos, nu 12. klasis izlaiduma naudys sapierka vysu puorejū. “Mes naasam oligarhi, navarim vysu tik vīgli nūpierkt, bet tys ir tys, kai mes paruodom sovu mīleibu. Niu Felicianovys muiža ir izsūlē, gribit, nūpiercit, ka kaidam ir interese, sovu mīleibu pret Latgolu var paruodeit ari tai. Atbraukt reizi godā iz kopu svātkim, nav ryupis, mes vysi varim byut taidi latgalīši,” soka Ričards i Edijs.

Padūmi cytim ceļuotuojim

Celinīkim, kurī ari grib apceļuot pīrūbežu, puiši īsoka: “Attaisit Google i pameklejit Latgolys bazneicys, kam byuteibā tys ir vyss, kū tī var redzēt. Labi, ir puora muižys, doba, bet, voi tei ir tik atškireiga, kai cytur Latvejā? Aizbrauksi iz Lelū Līpu kolnu i nasaprassi, ar kū tys atsaškir nu kaidys Kūrzemis augstīnis. Ar bazneicom mes asocejamīs i cylvākim, kas īt iz tū bazneicu.” Ričardam Google Maps asūt salykti i pa kategorejom sadaleiti ap tyukstūša apsaveramu punktu, jis cytim ari īsoka taidus salikt i piec tam izveiduot maršrutu, pa kurū izbraukt ekskursejā. Edijs ari īsoka byut pacīteigim, kam navar attaiseit durovys i vyss byus – lai tyktu bazneicā ir juozvona, tod atīs tanteņa i par reizi nasuoks tev vysu stuosteit. “Vysi soka, ka Latgolā baigi vīsmīleigi cylvāki, pa munam tai nav, vajag atvērt tū cylvāku, tod jam pasaruoda sovs kolorits. Tok nav tai, kai daudzim ruodīs, ka tev atīs par reizi ar gluozi i saceis, īsim da Svātuo Puovula pasarunuot,” pasasmejūt soka Ričards. “Eisti tūs tips and tricks ari nav, ir taida dūmuošona, interesis, vierteibys, kurom esi izaudzs cauri. Nazynu, cik jaunīšu grybātu aizīt pīrūbežā pasavērt iz bazneicu, kas atsarūn 200 metrus nu rūbeža, kur pat īškā navar tikt, bet mums tys interesej,” tai Ričards. Puiši vēļ pastuosta, ka prīsteru telefona numerus varūt atrast katolis.lv, tok prīškizpietei var apsavērt taidus resursus kai Vikipedeja, periodika.lnb.lv i specifiskys gruomotys, par pīmāru “Dīnvydlatgolys stuostus”, tok vyspatīsuok i dziļuok par konkretū vītu var pastuosteit cylvāki.

Par latgalīšu volūdu

“Vajag byut draudzeigim sovā storpā, myusu jau tai ir moz, navar puormest, ka tys dora napareizi, tys pareizi,” tai Edijs. Ričards skaita, ka praktiskuo telpa i volūdys pratieju skaits pamozam izmierst i piec godu desmit byus divtik mozuoks. “Prakstiskuo telpa latgalīšu volūdai seņuok beja bazneica, ari pietejumūs mynāts, ka cikom volūda ir religiskā sakarā, tikom iļguok dzeivoj,” tai Edijs. Par latgalīšu volūdys saprasšonu voi nasaprasšonu tim, kurī runoj latvīšu literarajā volūdā, Ričards soka tai: “Maņ kursā vajadzēja stuosteit par Landskoronys bazneicu i es paruodeju jim myusu sižetu par bazneicu. Vāluok pavaicuoju kursabīdrim, voi saprotuši, jī atbiļdēja, ka pyrmuos pīcys minutys vajadziejs padūmuot, cikom pīroduši pi fonetikys, bet nav tai, ka navar saprast.”

Par tikšonu da televizejis

Pi puišu gostūs beja televizeja, kas sacejuši, ka sagataveits lobs materials i lai snādzūt projektu ūtrajai sezonai voi veidojūt kū cytu. “Mes pasavērem tū nūlykumu, kū vajag, lai startātu. Tī vajag producentu ar diplomu, tok, ka mes pīaicynuotu kaidu producentu nu molys, mes naparuodeitu tū, kū gribim, kam nivīns 40 minutys nasaklauseitu Malvīni (vīnu nu raidejuma personažu). Mes nadarejom tai, piec kaida modeļa dora televizeja, naguojom da Andra (vīna nu raidejuma personažu) i nasacejom: “Pagaidi, tu tī siedieji iz trepem, mes niu izīsim uorā, a tu stuovi jau ar atslāgu rūkuos.” Jim vīnkuorši vajadzātu atļaut breivuok dorbuotīs cylvākim, kuri dora labi. Mes gribim paruodeit patīseibu,” tai Edijs i Ričards. Vēļ jī soka, ka daudzim producentim i raidejumu veiduotuojim stuosts ir mozsvareigs, kam jim tī ir biznesa projekti, partū taidi raidejumi ir, ari par Latgolu, kas kuļtivej stereotipus.

Nu puišim varim gaideit ari ūtrū PPR sezonu, tok jūs aicynuojums mums – nūsavērt vysys pyrmuos sezonys epizodis.