Edijs Strušels. Kur rūbeži suocās

Edijs Strušels. Kur rūbeži suocās

Dzejūļu autors: Edijs Strušels

Portals lakuga.lv jau viesteja par projektu “Pazudušū pādu retrospekceja”, kura vīns nu autoru ir Edijs Strušels. Ar draugu Ričardu Benislavski, apceļojūt Latgolys pīrūbežu, izdevs sovu pyrmū muzykys albumu ar nūsaukumu “(Pi)Rūbeža”. Taipat Edijs sarakstejs ari dzeju par pīdzeivuotū pūsmā Leidumnīki-Zylupe-Bukmuiža-Indra-Pīdruja, kurū pīduovojam portala skaiteituojim.

Vīduo sīvīte (Veļtejums Eversmuižys Malvīnei)

Jei varātu runuotīs stuņdem –
dīnom voi nedeļom.
Ka klauseitīs varātu,
Tod tai es i dareitu.

Voi jei zina vysu,
Voi es asu glups,
Bet juos varonais stuosts,
Maņ kai pagrīzīņs oss.

Pagrīzīņs laikā, telpā i vītā,
Kur ļūbnais gosts – bej’ gūda vītā.
Kod cylvāki meiļoja vīns ūtra bolsu,
I nabej’ tik daudzi tūs mieļu osu.

Ar dorbim pravīši sludynuoja,
Jī dzīdēja, gluobe.
Pi bazneicys runojūt,
Manī otkon izause saule.

***

Patmalis

Ka kuodreiz šeit moluši,
Tod tai vaira nava,
Ka seņči šeit bejuši,
Tūs arī vairs nava.

Cik vīgli var pazust,
Myusu čakluokuos pādys,
Ka Reigā tu nadzeivoj,
To tu esi nabogs.

I cytim leidza maņ skrīnūt,
Ir gryuši sev pīdūt,
Ka solā, kur patmalis mola,
Jūs vaira šeit nava.

Kur rūbežys suocās,
Kod juonūsastuoj mums?
Kur vess myusus ceļš,
Kur jauns nūžūguojums?

***

Leidumnīku kapelā

Mes siežam i veromēs
Uz divejom sīnom,
Pa kreisi ir tuksness,
Pa labi ir gons.

Cik trokim ir juobyut,
Lai tagad bazneicu caltu –
Pa dieleišam nastu,
Pa akmiņam valtu.

I atsarūn trokī,
Kas Dīvu vēļ meiļoj,
Jū centrā ir lykuši,
Pi juo rūkys guojuši.

I tys byutu mozuokais –
Vīnreiz aizīt ci vēļ,
Bez lyugšonom navari
Tu bazneicu ceļt.

***

Vylks

Es meža vydā stuovieju,
I sovu dzīsmi dzīduoju,
Kod garum skrēja vylks,
Maņ komuļs koklā lels.

Deļkam jis dzīsmi nabaudej
I dziļuok mežā aizteciej’?
Voi teišom maņ taids bolss,
Ka juoskrīn ceļš tik tuols?

Tok, ka es byutu zynuojis,
Jū tolkā byutu pajiemis,
Voi kaidreiz baili izjutis,
Kas sovu dzīsmi meiļuojis?

***

Zylupe

Zilupē tik krievi –
Kontrabanda un lēti nieki,
Katrs letiņš zina,
Ka latviešu brāļa tur neviena!

Tik, cik daudzi ir bejuši,
Vierušīs poši?
Apdierst, prūtams, ir vīgli,
Ka poši asam ciervi.

I kurs gudruoks palikt grib,
Lai gostūs pi jim miņ,
Tik braukdams naaizskrīņ i raugi,
Opuļu svātolūta sauvi. 

***

Dzāruoji/Valera

Ka nabyutu Tāvs mani audzynuojs,
I byutu pudeli šyupelī karynuojs,
Es daudz kū jaunu byutu uzzynuojs
I patīsuos zineibys puorzynuojs.

Bet tagad maņ juosaklaus’ pravīši,
Šū pasauļa zineibu viestneši,
Kas kūpš bierneibys pudeli turiejušs,
I vysys leluokuos gudreibys zynuojušs.

Jī zyna, kur pasauļa taisneiba,
Un atsarūn patīsuo vierteiba,
Kod olam ir veikalā akceja
I kura ir gudruoko parteja.

Bet laikam jau juosoka paļdis,
Ka Tāvs pi pudelis nav laidis,
Jo sovaižok es zynuotu tuos raizis,
Kad goldā ir ols, bet nav maizis

***

Ontons

Bej’ muiža – tagad byus bazneica,
Tai veiskups reiz prīsterim saceja,
I tagad jim juozyna tuos raizis,
Ka tī i cylvāku nav, i maizis.

Tūmār vīnkuoršā Ulmaņlaika sātā,
Siež Ontons, kas mīreigā gaitā,
Kai muižkungs pi bazneicys dzeivoj,
Sovu kuorteibu svietneicā veidoj.

Cik godu jam, kaidi jam bārni?
Kū struodojis, kaidi jam plāni?
Mes nazynim i zynuot nagribim,
Lai svieteigs ir kolpuojums Ontonam.

***

Sajiutys

Myusu dīnuos            

                                      muokslinīkim,   navajag

                                    atskanis.

Navajag konturys,

                               Nūts,

                                           i 

                                             saskanis.

Sajiutys  –

                  Golvonais virzeituojspāks,

Mirklis –  golvonais dzeiveibys spāks.

Mes nūskaņuos dzeivojam,    

                   Mes nūskanis rodom,

Ar kruosom i skaņom,

                           Mes nūskanis vodom.

Ja sajiutom ļausīs,

            I tev īdvesma atīs,

                        Tod mirkļus tu būrsi ,

                             Un

                      lels

              muokslinīks

          byusi.

***

Suņs

Kod pyrmais suņs īsarej,
Vysi puorejī pīsaslej,
I suocās taids kūrs,
Kurim pat navajag nūts.

I dzīsmei tai nabyus ni gola, ni molys,
Kaut aizīsi tu iz kaidys pamastys solys,
Kod īsasuocs ira itys varonais kūrs,
Tod tymā jims daleibu ikkotrys suņs.


Kalenders

Apr
12
Sai
all-day Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Arvīda Eglis 120. jubilejai veļt... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 12 all-day
Gleznuotuoju profesoru Arvīdu Egli (1905–1977) riezeknīši pamatuotai vys vēļ skaita par sovejū, kam ar Rēzekni ir saisteiti gondreiž 30 trauksmainuokī juo myuža godi (1915–1944). Tok sovys vosorys nu 1958. gods leidz pat myuža nūslāgumam muokslinīks[...]
18:00 Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Komedejšovs “Četri bruoli” @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Apr 12 @ 18:00 – 19:30
“Četru bruoļu” šovs ir bruoļu Kozlovsku – Juoņa, Jura, Oskara i Muorteņa (Kozmena) – taiseits humoriski seits vokors divejūs cielīņūs.   Improvizaceja, skeči, izaicynuojumi bruoļu vydā, vysaidi puorsteigumi i vokora eipašais gosts, kas šaļtim bruolim[...]