Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Jaunuo Reigys teatra (JRT) akters Andris Keišs ar Latgolu saisteits cīšom saitem – Baļtinovys pogosta Kotlovā jis pi babys i vacika pavadeja bierneibys vosorys. Tok publiska atsagrīzšona pi latgalīšu volūdys nūtykuse tik beidzamajūs puora godūs – ar sasadzīduošonys nakti dzīšmu svātku nūslāgumā, izruodem “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados” i “Starpbrīdis” muzykys nomā “Daile” i vysspūdruok – naseņ kūpā ar krystdālu Juoni Pampi nūvadeitū Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” padūšonys ceremoneju.

Myusu saruna nūteik pyrmūdīnē piec “Boņuka” ceremonejis. Kaidys ir jiusu sajiutys piec ituo pasuokuma?

Agruok, kod dabrauču da Latgolai, tys beja vēļ emocionaluok – pīmiņu, ka puorbrauču puori rūbežam, skaņ Latgolys radeja, tī meitinis dzīd latgalīšu volūdā, i es suoču rauduot. Tāņ tys vaira nav tik troki, ir jau vaira kai ikdīnā. Pats lobuokais, ka sasatyku ar krystdālu. Īprīšk tys vaira ir bejs tai naoficiali, bet itūreiz mes sasatykom kai kolegi. Maņ tys beja pats leluokais nūtykums “Boņukā” – nūstyprynuot tyltu ar krystdālu, saimi.

Vēļ vīna līta par rodim – munai babai beja uzvuords Slišāne. Kod folklorys kūpa “Upīte” sajēme bolvu, vierūs iz Andra Slišāna acim i ruodejuos, ka tuos ir munys acs. Piečuok ar jū runovom. Ka es pareizi saprotu, myusu babys ir muoseicys.

Ūtrais, par kū dūmoju – varātu pīsadaleit kaidā filmā latgaliski. Filmā partū, ka braukuot iz izruodi Latgolā nabyutu munūs spākūs, puoruok daudz juostruodoj ite, Reigā (saruna nūteik muzykys nomā “Daile” – L. M.).

Jums jau laikam Vīsturs Kairišs ir kursabīdrys.

Nui, jis ir kursabīdrys, bet myusu celi ir škeirušīs. Suokumā spielieju juo filmuos. Ūtrū Vīstura filmu “Pa ceļam nūejūt” (“Pa ceļam aizejot”) fiļmiejom ap Rēzekni, dzeivovom Odumovā. Filma nabeja loba. (Smejās.) Tys deļtuo, ka Vīsturs vēļ jauns beja, jis tī samudreja vysu.

Bet tagad maņ iz Latgolu deļ dorba izīt nūbraukt reizi godā. Tagad beja četrdesmit divejis izruodis piec kuortys – kotru vokoru. Iz Latgolu vēļ nūbraukt? Nazynu, nazynu… Tāņ beja juobrauc, dūmuoju: “Deļkuo es pīkrytu iz tū “Boņuku”?” (Smaida.) Es jau pīkrytu pyrma goda!

Taišni gribieju vaicuot par tū pīkrisšonys īmesli. Kod janvarī beju atguojuse iz jiusu jubilejis pasuokumu “Starpbrīdis”, kur ari uzskaitejot vysus vokorus, cik jau piec kuortys asat bejs iz skotivis, i sacejot, ka vēļ vaira nakai 30 prīškā, maņ pat iz šaļti palyka žāļ, ka asu ite.

(Obeji pasasmejam.) Oi, tod navajag itū saceit nu skotivis… Bet pīkrytu es pyrma goda. Ilona Rupaine nu “Gora” praseja, voi es navarātu nūvadeit pārnejū “Boņuku”. Saceju, ka maņ vyss pylns, mož varātu piec goda. Labi, piec goda – 1. marts! Labi. Ka maņ tagad vajadzātu pīkrist, pīmāram, mienesi pyrma “Boņuka” – nikod! Beju puorgurs, bet dabrauču da tīnis, satyku krystdālu, satyku latgalīšus, i vyss tys iz reizis nazkai mani uzluodēja. Pīmāram, Anna Rancāne. Nazynu, voi varēja saprast, ka tū saceju nu skotivis, bet juos volūda, lītuotī vuordi ir taidi kai munam vacikam ar babu – Vincentam ar Eleonoru.

Dzierdieju, ka niu popularuokais vaicuojums Latgolā asūt, voi Andris Keišs eistyn ir Juoņa Pampis krysttāvs.

Nui, tū vysi praseja! (Smaida.) Dūmoju, ka mes tod byutu nazkaidi ciniki, ka sveši cylvāki izdūmuotu – davai, tu byusi muns krystdāls, es – tovs krysttāvs! (Smejās.) Tys varbyut deļtuo, ka mums uzvuordi dažuodi?

Cik jums vyspuor saguojs pasekuot leidza nūtikšonom latgalīšu kulturā. “Boņuka” ceremonejā sacynuoju, ka tī vairuokys reizis tyka pīsaukti jiusu JRT kolegi – Gundara Ābuoliņa (Āboliņa) raksteitais iz Putāna gruomotys vuoka, Baiba Broka pīsadaleja Martuževai veļteitajā koncertizvadumā, Juoņs Skuteļs beja Putāna koncertizvaduma režisors.

Nui, Baiba vakar saceja: “A tu zyni, ka vīna bolva ari muna bolva beja?” Soku, ka zynu. Bet es vaira sekoju muzykai, deļtuo ka, kai jau saceju “Boņukā”, munā bierneibā beja tik “golvonais čyuļs” (maestro Raimonds Pauls – L. M.) i vyss, vaira nikuo nabeja. Visockis (akters i dzīsminīks Vladimirs Visockis – L. M.) vēļ beja nu krīvu. Bet tagad muzykā otkon tei volūda – “smuordoj sīns”. “Smuordoj” ir rats vuords deļ čyuļa, bet munā bierneibā tai viņ runova. Putāna pasuokums ir lels nūtykums. Tik labi, ka latgalīšim ir sova repa princese Ūga.

Ar bruoli vēļ runovom, kod guoju iz teni – maņ ruodīs, ka latgalīšu muzyka ir golvonais, kam verās iz nuokūtni. Ar tū Latgola vysvaira īt iz prīšku. Labi, ka latgalīšu volūda atsateista, īt jaunvuordi.

Pasuokumā beja sajiuta, ka jius ari tūs video par bolvu sajiemiejim pats veritēs ar cīši lelu interesi. 

Nui, kai jau saceju – 42 vokori piec kuortys iz skotivis, kod vēļ viertīs kū cytu? Dvorā pajamu tik gruomotu pyrma mīga i vyss. Treis puslopys i jau guļu. Vyss, kur vajag vaira koncentrētīs, ir gryuši deļ mane, kam vysu dīnu asu nūstruoduojs.

Pyrma “Boņuka” intervejā raidejumā “Rīta Panorāma” stuostejot par sovu bruolānu, kurs piec deju svātku lelizvaduma, kur jums daguoja saceit, ka nav rodu Latgolā, vysu nakti navariejs gulēt. Voi jau saguojs sasazynuot ar rodim Latgolā i izzynuot, voi piec ituo pasuokuma grāks atlaists?

(Smejās.) Tī ir tai. Muns bruolāns svinēja 50 godus. Jis ir godu vacuoks nakai es, dzimšonys dīna jam ir pavasarī, bet vuorda dīna – vosorā. Partū jis svinēja 50. vuorda dīnu, lai var pa pylnu programu, kai latgalīšim pīsanuok, atzeimuot. Pīmiņu, ka mes ar Kristīni (Andra sīva operdzīduotuoja Kristīne Zadovska – L. M.) īguojom īškā – tī taida lela ustoba. Kristīne soka: “O, cīši šmuki!” Jis soka: “Nā, nā, ite vēļ nav svineibys.” Paīmam tuoļuok, a tī iz 70-80 cylvāku goldi kai kuozuos. Syltī, zupys, deserti – vysi iedīni, dzīduošona, doncuošona… Piec tam atbraucem atpakaļ pi seve iz Jaunpili, ruodom fotografejis. Muna sīvysmuote prosa: “A kam tuos kuozys beja?” Soku, ka tuos nabeja kuozys, tei beja muna bruolāna vuorda dīna. Sīva soka: “Tys kai pi myusu kuozys, tik bez mičuošonys.” (Smejās.) Tys, prūtams, humors, ka Oskars naasūt variejs gulēt. “Tev naasūt nivīna radinīka Latgolā!? Andryv, Andryv…” (Smaida.) Pādejā vosorā mums vyss jau otkon beja sasastuojs sovuos vītuos.

Bet itys “Boņuks” mani cīši savede ar Juoni Pampi kūpā. Deļtuo es ešu laimeigs.

Par Juoni jius stuostot ari sovā jubilejis pasuokumā “Starpbrīdis”. Tī izskaņ, ka taišni juo kuozys jius ir atvadušys atpakaļ iz Latgolu.

Es ari pyrma tuo brauču iz Latgolu, bet na iz publisku Latgolu. Brauču pi tāva bruoļa, bruolāna, tī vysod beja tik sovejī cylvāki. Tī nasaprotu tuos atškireibys. Kod dabrauču da Juoņa kuozu, īraudzeju piļneigi cytaidus cylvākus, nakai tī beja 80. godūs. Deļ mane tys beja lels puorsteigums. Bārni vēļ nabeja tik leli, deļtuo bejom spīsti tymā pošā vokorā braukt atpakaļ iz Jaunpili, bet tū miļzeigū atškireibu pamaneju. Ari “Boņukā” – balleitē piec tam beja pavysam cyta Latgola nakai munā bierneibā.

Kas ir tuos atškireibys?

Mozuok alkohola. Munā bierneibā beja cīši daudz alkohola apleik – i Jelgovā (piļsāta, kurā Andris izaudzs – L. M.), i Baļtinovā. Ari kod 1993. godā suocem studēt, tī beja cīši daudz alkohola. Tagad vyspuor ir cyts laika gors. Cylvākus, kurī dzymuši 2000. godūs, es vyspuor napīmiņu pīdzārušus, jī vaira struodoj, ir nūpītnuoki. Mes ari struoduojom, tok vysu laiku bejom, kai soka, taidi “prīceigi”… (Smejās.)

Pyrmūreiz jiusu publisku runuošonu latgaliski dzierdieju 2023. gods dzīšmu svātku sasadzīduošonys naktī. Voi tys jau beja saguojs ari īprīšk?

Tys ir gryuši, maņ ir juomeklej vuordi. Kas maņ īt uorā, tys īt. Pīmiņu, kai bierneibā baba runova, tai es i tāņ runovu. Juoņs zyna vysaidus vuordus. Pīmāram, “vaicuojums”, “mauduotīs”, kū es nazynuoju. “Boņukā” klausejūs, ka daudzi soka “vuiceitīs”. Dūmuoju – kas tys ir? Tod saprotu, ka “mācīties”.

Kod sasazvonu ar bruoli Juri, ar kurū i bruolānu Oskaru kūpā pavadejom bierneibys Baļtinovā, i uokstomēs latgaliski, tei ir cyta līta, nivīns tuo nadzierd. Bet šudiņ ite mes spieļuosim izruodi ar “golvonū čiuli” Raimondu Paulu (“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados” – L. M.). Tī ari es latgaliski dzīžu “Autobraucieju dzīsmeņu”, kū latgaliski puorlics taišni Juoņs Pampe. Myužeigi prosu, cik daudz zālē cylvāku ir nu Latgolys. Tod ceļ rūkys i vysod ir vaira nakai nu Ventspiļs.

Voi bierneibā, kod atbraucet iz Kotlovu, baba ar vaciku ar jums runuoja latgaliski?

Jī runova tikai latgaliski. Juoņa onkuļs Daiņs ari namuocēja runuot latvyski. Saceju jam “meilesteiba”, jis maņ praseja: “Kas tys taids? Tu dūmoj – mīlesteiba?”

Bruolāns, ka atbrauc iz Reigu, ari runoj tik latgaliski. Pīmiņu – aizguojom iz taidu smolku kopejneicu, jis soka: “Maņ, lyudzu, kopeji ar cukri i pīnu.” (Smejās.) I tys vīsmīļs verās iz juo kai nazyn kaida breinuma i nasaprūt, kas jam juonas.

Runojūt par Latgolu, vaira pīmiņu bazneicu i ticeibys lītu, kas tāņ izseikst. Nazynu, labi voi slykti, bet tai ir. Baļtinovys bazneica kotru svātdīni beja pylna, tī nabeja, kur sēdēt.

Padūmu laikūs, kod tū it kai navarēja.

Deļkuo navarēja? Tī nivīns ar plinti voi fotoaparatu pi durovu nastuovēja. Najutu, ka tys nazkaidā veidā tyktu apspīsts voi līgts. Pylns beja ar cylvākim. Muna baba beja cīši ticeiga. Pīmiņu, ka jei myužeigi skaiteja “Esi sveicynuota”, rūžukrūni.

Pīmiņu vīnus Juoņus, par kurim nastuostu “Starpbrīdī”, kū ar vaciku divatā sagaidejom. Nikuo taida interesanta jau nav, bet – nu kuo tu sastuovi? Nu nazkaidu ainu, biļžu, smaržu, kū tu juti bierneibā, kas tev ir duorgys. Ar vaciku tūreiz taisejom pūdeli – vaciks pīlēja ar benzinu i tod tuos vysys benzina pileitis kai domino kauleni, ka kreit, vīna piec ūtrys aizadaga. Tei ir daļa nu mane. Tys ir tys, kas mani veidoj. Tū pošu varu pasaceit par Smiļtini, kas munys muotis dzimtine – tī ari beja interesanti. Tī beja vaira racionali cylvāki.

Runojūt par Latgolu, tī beja juostruodoj, kam dvorā beja lūpi. Bet, kod beja breivs, ar bruolānu kilometrim guojom pa mozajim celenim, kas īt nu Baļtinovys iz Kotlovu i vēļ tuoļuok.

Iz tuo ceļa es jutūs breivs, kam navajadzēja dūmuot, kū ruoda stuņdinīks, nabeja nikur juoskrīn. Tu esi breivs, vasals, paieds – tu esi laimeigs.

Kū jius sevī jiutat nu latgalīša?

Tū ir gryuši pasaceit. Beja sajiuta, ka muns tāvs nu īškys daga. Jimā vydā beja lela guņs, kas nadabuoja, kur izīt, deļtuo sadadzynuoja jū pošu. Muna guņs izīt iz skotivis, deļtuo es laimeigs ešu. Dūmoju, ka tys ir taids trokums. Bet, nu ūtrys pusis, tys ir prīškstots. Varbyut ir taids cylvāks, kuram tāvs ir Kūrzemis, bet muote nu Latgolys, bet muote ir pruoteiga i tāvs troks. I tod jis soka, ka nu kūrzemnīku jam ir trokums, bet pruoteigums i mīreigums – nu latgalīšu.

“Boņuku” vodūt, ari dūmuoju – tī ir seši nominanti, bet tik diveji lobuokī. Deļkuo jī ir lobuokī? Tys saleidzynuojums ir ari akterim. Pādejais “Lielais Kristaps”, pīmāram. Artūrs Skrastiņš ir izcyls akters. Jis lobs, es lobs, vysi lobi. Deļkuo tuos bolvys vajadzeigys? Da nu… Tik lai sasatyktu. Mož lobuok nadūt nivīnam?

“Starpbrīdī” ir jiusu stuosts par specifiskū tāva i vacika humora izjiutu. Kai jums ar tū?

(Smejās.) Es tik skorbs naasu. Zynu, ka muna humora izjiuta ir labi izkūpta, deļtuo ka maņ napateik streidi. Kai ir situaceja, kod gribīs streideitīs, kaids paceļ bolsu, es vysod atrūnu nazkaidu jūku, lai vaira nav konfliktu.

Lela daļa “Starpbrīža” ir veļteita taišni Latgolai. Deļkuo jius vyspuor nūsprīdet reikuot taidu jubilejis pasuokumu, jemūt vārā jau tai lelū aizjimteibu?

26. novembrī maņ apritēja 50 godu. Ituos vītys, muzykys noma “Daile” direktore (Anda Zadovska, Andra sīvys Kristīnis muosa – L. M.) ir taida, kura soka: “Tev tyvojās 50, vajag nazkū izdūmuot!” Izdūmovu “Starpbrīdi” – nikuo navajadzēs dareit, variešu tik izstuosteit puors smīkleigus stuostus. Jei soka, ka vajag ari eistu storpbreidi, itys ir privatais sektors, vajag, lai cylvāki bufetē kū nūpierk. Tai “Starpbrīdis” saguoja garuoks. Suoču pīminēt sovu dzeivi i dūmuot par tū, saprast, kaida lūma munā dzeivē ir, pīmāram, Latgolai, munai muotei, sīvai. Kod tev ir 50 godu, ir tik svieteigi atsavērt. Bet na tik atsavērt, kū dareju tod i tod, bet nazkai pīsatyvuot sev. Deļtuo roduos itei izruode.

Tū es nūvieleju pīcdesmitgadnīkim veirīšim – atsavērt i saprast sevi. Ka tu sevi saprūti, ir vīgļuok dzeivuot, runuotīs ar cylvākim. Munā profesejā vysu laiku ir juoanalizej vysvysaidus cylvākus. Itei beja īpatneja reize, kod beju spīsts analizēt sevi.

I tod ari atguoja tei Latgolys tema?

Nui, es da 12 godu nūdzeivuoju vosorys pa Latgolu. Vēļ taida līta, ka beju jaunuokais bārnuduorzā i vacuokais školā. Vīns gods pa vydu maņ beja breivs. Ešu dzims novembra beiguos, pabeidžu bārnuduorzu kai jaunuokais i, ka pareizi pīmiņu, gods maņ beja breivs. Tod ari zīmā kaidu laiku pavadeju Kotlovā ar babu i vaciku. Mož i tei beja nedeļa, bet maņ ruodejuos kai myužeiba. Otkon stuostu sajiutys, kai tū pīmiņu, na faktus. Tys ir laiks, kod cylvāks atsateista, kod teik lykts lelais pamats. Vaciks ar babu nu mane nikuo napraseja i nagaideja, tu vīnkuorši eši kaids eši. I labi! Še tev špeks i gurki! (Smaida.)

“Starpbrīdī” jiusu izpiļdejumā skaņ dzīsme “Vokars īt”. Taišni “vokars”, na “vokors”, kai varbyut plašuok dzierdāts “Laimys muzykantu” izpiļdejumā.

Es dzīžu, atsasperūt nu Lienis Skrebinskys dzīduotuo dzīšmu svātkūs (sasadzīduošonā jei izpiļdeja Margaritys Šakinys teiktū dzīsmi “Vokars īt(i), vokars īt(i)” – L. M.). Tei dzīsme maņ pateik deļtuo, ka izatāloju, ka veirs ar sīvu dzeivoj kūpā, pīmāram, divdesmit godu. Veirs soka: “Es aizeju, tu nabādoj, es byušu muojuos vokarā!” Izatāloju, ka jis izīt, apmat lelu, lelu apli i atīt atpakaļ nūsamīriejs. Pīsiež, īdzer kliņgereišu tieju, i vyss labi otkon ir. Cylvāks ir pajiems laiku sev. Maņ pateik, kai Jurs Vaivods (dzīšmu svātku sasadzīduošonys nakts muokslinīcyskais vadeituojs – L. M.) tū sataiseja par lānu dzīsmi. Tei ir dzīsme par pīauguša cylvāka problemom – maņ tāņ vyss ir da kokla, izīšu iz pusstuņdi, byušu atpakaļ i vyss otkon byus labi. I tys ir svareigi. Nikod navajag koč kū impulsivi iz reizis pīruodeit, vajag tai mīreigi. Tei ir pīaugušu cylvāku pazeime – spieja nūskaiteit da desmit i normali atbiļdēt, na klīgt iz reizis.

Tei dzīsme jums īpasatyka taišni dzīšmu svātkūs?

Nui, tī jau mieginuojumā Liene tik šmuki nūdzīdova. Stuostu i iz reizis rauduot gribīs. (Andra acīs eistyn saskrīn osorys – L. M.) Es ari “Starpbrīdī” vysu laiku voldūs, lai tik naapsarauduotu dzīsmis laikā.

---