Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Rotko muzeja draugi i muokslys cīneituoji itūgod atkluoja jaunū pavasara sezonu ar sešom kai latvīšu, tai uorzemu muokslinīku dorbu izstuodem vysaidu muokslys medeju volūdā. Caur grafikys, keramikys, tekstilmuokslys, gleznīceibys i cytu veidu dorbim izstuode vadynoj dūmuot par saitem, kas myus satur kūpā. Vīna nu apjūmeiguokūs izstuožu ir taišni Latgolys regiona muokslinīku konkursa dorbu izstuode, kas teik reikuota jau 13. reizi, itūreiz pīduovojūt 48 muokslinīku dorbus.

Saitis, kas satur myus kūpā – bolsta, mīrynoj, spiecynoj i spuornoj – tai var raksturuot ituo gods Rotko muzeja pavasara izstuožu sezonys vadmotivu. Itūreiz viereiba pīgrīzta stuostim par dobys, leidzcylvāku i myusu pošu spāku.

“Par tū, kas mūs vīnoj par speiti atškireibom, par tū, kam ir vierteiba puori vysam. It seviški myusu dīnu trauksmainajā kasdīnā,” atkluošonys pasuokumā saceja pasuokuma vadeituoja, Rotko muzeja Muokslys departamenta specialiste Inga Gedžūne.

Kai vysod saryupāts apjūmeigs Latgolys muokslys kūpainys tvārums. Jau 13. reizi muzejs sagaida pavasari ar Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuodi, uzrunojūt tūs ar nūteiktu temu. Itūreiz par izstuodis vadmotivu tyka jiedzīņs “Vēlēšanās”, kas pasakļaun vysvysaidom interpretacejom, atvārts lūcejumim, lasejumim i garumzeimu lītuojumim – ar ci bez garumzeimis vuorda nūslādzūšajā ziļbē. Kai pastreipoj organizatori, “Vēlēšanās” signalizej kai pozitivu attīksmi ci tīksmi, tai ari piļsūniskuos apzinis rūsynuotu reiceibu. Kai personeiguos, tai kolektivuos grybys izvēlis saspēlē, kur piļsūņa individualuos gribiešonys i īškejuo pasauļa diktats sasadur ci saplyust ar myusu vysu kūpejū izliemeibu i atbiļdeibu.

Itūgod Latgolys regiona muokslinīku kūpizstuodē apsaverami 48 muokslinīku dorbi. Kūpumā konkursam tyka īsnāgti 83 muokslinīku 120 dorbi dažaidūs muokslys medejūs.

“Par sovim dorbim muokslinīki ir vysaiž reflektiejuši, apsavāruši i izvārsuši pīduovuotū temu. Daži nu dorbu ir sapynaini, tālaini, cyti pauž autora fantazejis i korstuokuos vieļmis. Dorbi runoj par vieliešonom, paužūt sovu ideju i attīksmi pret tom. Izstuode, kai vysod, ir kūša i kolorita, daudzveideiga i ploša ar muokslinīku atveiduotajom idejom. Grybu pasaceit lelu paļdis Rotko muzeja darbinīkim par dorbu pi ituos varonuos pavasara sezonys muzeja izstuodis īkuortuošonys i muokslinīkim par daleibu konkursā i radeitajim dorbim,” saceja izstuodis kuratore Tatjana Černova.

Vīna nu autoru Latgolys regiona muokslinīku kūpizstuodē ir Jurika Bakāne. Jei īt nu Rēzeknis, Rotko muzeja konkursūs pīsadalejuse vairuokys reizis pyrma puors godu. Tok niu pie ilguoka laika puortraukuma ir atsagrīzuse aktivūs muokslinīku pulkā. Juos dorba nūsaukums ir “Kurš vakariņās?”.

“Vieliejūs, kab cylvāki aizadūmoj, kū tys varātu nūzeimuot. Kai redzim, mums prīškā ir vysta. Kaids ir apāsts, īspiejams, kaids byus ari nuokušais. Tei publika, kas ir tī sasalasejuši, ir cīši dažaida. Tāli – lopsa, kas zynoma kai viļtneica, začs, kas parosti cīš vysudreižuok i bīžuok nu itūs vysu. Ruodīs, ka tai ari izaver, ka jis lobpruot pamastu itū kompaneju. Vieliešonuos itamā gleznā ir taida relativa līta, kam kotram nu jūs itūšaļt ir sova vieliešonuos pi ituo golda. Kaids vielejās pamest itū vītu, kaids dūmoj, kuram tiks lobuokais gabaleņš. Pi vīna golda siežūt, tuos vieliešonuos var byut cīši dažaidys,” stuosta muokslineica Jurika Bakāne.

Kūpumā Jurika ir cīši prīceiga par izstuodi i talanteigajim Latgolys muokslinīkim, kuri napagaisynoj rodūšū goru i turpynoj radeit. “Forša i daudzveideiga izstuode! Prīca sasatikt ar muokslinīkim! Lai mums rodūšs liduojums ari iz prīšku!” tai muokslineica Jurika Bakāne.

Taipoš izstuodē ir radzama ari Gitys Palmys glezna “Kapiņu kopēja”. Gita ir nu Preiļu nūvoda, struodoj Roberta Mūka muzejā i kasdīnā aizrauteigai gleznoj. Muokslys cīneituoji vaira jū zyna kai viļcīņu meitini, kam sovūs dorbūs Gita pīsavierš viļcīņu, dzeļžaceļa i staceju atainuošonai, tok itūreiz gleznā ir juos taņte.

“Šudiņ bīžuokais vaicuojums nu muokslys kolegu, īraugūt gleznu “Kapiņu kopēja”, ir – kur ir viļcīņs? Bet baigi lobuo glezna. (Smejās). Gleznā ir kapeņu kūpieja – tei ir muna taņte. Jai majā paliks 100 godu. Ar vysu tū, ka jai itūšaļt ir 99 i vysu juos lelū dzeivis stažu, jei taipoš brauc iz kapenim, apkūp tūs. Ka navar apkūpt poša, tod dirigej, kū mes dareisim – kurys pučeitis liksim kopusvātkūs, kai mes tū sakūpsim. Tei šaļts tamā gleznā ir teiri nu sirds, kam vysod ir bejs tai, ka, kod es vēļ dzeivuoju Reigā, pyrma puorsavuokšonys iz Latgolu, es aizbrauču nu Reigys iz laukim, kas ir Stiernīnē, vysod beja tai, ka juoaizīt da taņtis gostūs. Ka juos nav sātā, tod jei ir kapeņūs.

Vysod ir taidi saulaini, sylti momenti tamā kopsātā. Vysod tī eipašuokuos šaļts ir pyrma pošu kopusvātku. Latveja i juos kopu kultura ir naatjemamys lītys, eipaši Latgolā tys ir cīši izteiktā leiminī. Es navaru tū pīdareibu izrevēt nu seve,“ par sovu dorbu stuosta muokslineica Gita Palma.

Rotko muzeja izstuožu sezonys atkluošonys pasuokumā beja ari Kulturys ministrejis parlamentaruo sekretare Signe Grūbe, kura cīši atzineigai viertej Rotko muzeja darbeibu, taipoš izceļ Latgolys muokslinīku dorbus.  

“Šudiņ ir leli svātki Rotko muzejam. Mes dzeivojam cīši satrauktā laikā, kod vysaidys tehnologejis myus ītekmej, kod asam namiteigā informacejis plyusmā, i ir cīši svareigi tamā šaļtī saglobuot sapruoteigumu i koč kū sovu. Muoksla ir vīns nu veidu, kai mes tū varim izdareit. Muoksla ir tys, kas myus vīnoj, i tys, kas styprynoj myusu asūšū ideņtitati, sajiutys par tū, kas mes esam, nu kurīnys asam cālušīs. Leidz ar tū ari Latgolys regiona izstuodis muokslinīku dorbi ir ar zeimeigu izstuodis nūsaukumu “Vēlēšanās”, kur var dorbuotīs i spielētīs vysaidūs veidūs. Vīns nu svareiguokūs aspektu ite, Latgolā, ir saprast muokslinīku vītu, lūmu myusu dīnu pasaulī. Maņ ir miļzeiga prīca byut ite i redzēt tū sovom acim,“ tai par pavasara sezonys izstuodi soka Signe Grūbe.

Ituo gods pavasara sezonā muzejā apsaveramys ari divejis latvīšu muokslinīku personalizstuodis – Rituma Ivanova izstuode “Templis” i Ivetys Šmitys “Mežam ir svarīgi ļaut būt mežam”. Taipoš itūsezon apsaverami ari Monako dzeivojūšuo britu gleznuotuoja i mecenata Bazila Alkaci kolekcejis dorbi, apjūmeiga Latvejis laikmeteiguos grafikys izlase nu Rotko muzeja kruojuma i Latvejis laikmeteiguos keramikys vacmeistaru – Silvijis Šmidkenys i Leona Lukšo – rodūšais dialogs.

Rituma Ivanova personalizstuode apmaklātuojim paruoda muokslinīka padziļinuotū interesi par portretgleznīceibys volūdys analizi. Tei ir īskots muokslys viesturis puslopuos caur Rituma Ivanova meistareibu i Marka Rotko montuojumu.

“Izstuode ir svareiga na tik maņ, tok ari itai vītai. Asu tū radejs specifiski tai. Saikne ar pasauļa muokslu, viesturi ir, kab mes justūs lapni par tū, kas mums ir. Kab kotram byutu vareiba sasatikt ar muokslys pīduovuotū puordzeivuojumu,” izstuodis atkluošonā saceja muokslinīks Ritums Ivanovs.

Sovpus siguldītis Ivetas Šmitys ekologiski orientātajā izstuodē “Mežā ir svarīgi ļaut būt mežā” muokslineica sev rakstureigajā tekstilmuokslys sintezis volūdā vierš sabīdreibys viereibu iz atmežuošonys problemu, kam preteji voldūšajam prīškstotam par Latveju kai mežu lelvaļsti, ari mes strauji pagaisynojam dabeigūs mežu biotopus. Izstuodis viestejums ir vaicuojums – voi mežs kai dzeivs i daudzveideigs organisms dreiži napaliks par eksluzivu, elitaru pīredzi, daīmamu vairs tik cīši šauram dzeivuotuoju sluoņam?

“Muna izstuode ir na tik vaicuojums, tok ari aicynuojums byut atbiļdeigim pret dobu kūpumā i ari mežu kai dobys sastuovdaļu, kam mes dzeivojam cīši satrauktā laikā. Dūmoju, ka kotram ir taida pīredze, doba spiej snēgt mīrynuojumu. Byusim atbiļdeigi!” aizadūmuot aicynoj muokslineica Iveta Šmita.

Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode, taipat kai Rituma Ivanova i Ivetys Šmitys personalizstuodis i Bazila Alkaci kolekcejis izstuode byus apsaverama da 18. maja.

Fotogalerejā Latgolys regiona muokslinīku konkursa izstuode Rotko muzejā, foto Agnese Skangale: