Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itamā nedeļā kulturys īsacejumus portala lakuga.lv skaiteituojim ir sagatavejuse Latvejis Universitatis (LU) Lībīšu instituta vodūšū pietneica, volūdneica, kurys dzymtuo puse ir Rēzeknis nūvods, Gunta Kļava. Jei īsoka pīdzeivuot seneju lībīšu tradiceju, nūsaklauseit nazkū jaunu muzykā latgaliski i vēļ īspēt apsavērt fotografam Juoņam Gleizdam veļteitū izstuodi Reigā.

Pavasarī lībīši mūdynoj putynus i suoc jaunū godu

Putynu mūdynuošona ir seneja lībīšu pavasara tradiceja, ar kuru suocās lībīšu jaunais gods, i itamā tradicejā ir izaglobuojuši Baltejis jiurys suomu (lībīšu, igauņu, suomu, kareļu i cytu radnīceigūs tautu) mityskī redzīni par pasauļa izacelšonu nu iudiņa putyna ūlys. Leidz myusu dīnom turpynuoto putynu mūdynuošona baļsteita redzīnī, ka putyni rudinī nalidoj nikur paceli, bet zīmu puorlaiž jiurys, upis, azara dybynā ci krostā, i pavasarī jūs vajag mūdynuot. Tys nūteik ar eipašu dzīsmi “Tšītšōr linkizt” (Čīčōr putneni) i egleitis puškuošonu. Šūgod 23. martā daudzuos senejuok lībīšu apdzeivuotuos Latvejis vītuos nūtiks Putynu mūdynuošonys pasuocīni ar lelu daleibnīku i organizatoru īsasaisteišonu, kas ir breineiga īspieja pīdzeivuot itū nūtykumu vysim, kas namūdynoj putynus poši sova azara, upeitis ci prūda molā. Lopā libiesugads.lv var atrast kartē vysys vītys, kur putynus mūdynuos organizātūs pasuokumūs, taipat var pasagataveit jau iz prīšku i pasavuiceit lopā atrūnamū Julgī Staltis i Girta Gailīša īdzīduotū putynu mūdynuošonys dzīsmi. Vīna nu cīši īspaideigūs vītu, kur itūreiz 11 stuņdēs varēs pīsadaleit putynu mūdynošonā kūpā ar Skrīveru kulturys centra folklorys kūpu “Dimti”, ir tepat sābrūs – Aizkrauklis piļskolnā Skrīverūs, kas ari reidzinīkam, drupeit agruok izbraucūt iz Reigu nu babys i dzeda kur nabejs Latgolā, ir taišni pa ceļam. 

Latgolys senejī dzīduojumi indīšu ragu bolsā  

Latgolys dzīsme Birutys Uozuolinis bolsā, kai tū dzierd muna auss, ir kas vairuok nakai dzīsme. Tamā ir nazkas puorlaiceigs, dziļš, teirs, senejs, eteriskys, bet laika ritiejuma naskorts i nagaistūšs. Jaunais albums “Daugavas rāgas”, kurymā Latgolys senejī dzīduojumi Birutys bolsā skaņ indīšu raguos kūpā ar sitarys meistaru Shree Subrata De (klarnetis – Indrikis Veitners, perkusejis – Vigo Račevskis, kūkle – Ernests Medenis), ir aplīcynuojums tam, ka vyss ir vīns, cylvāks ir vīns. Vysulobuok itū albumu klauseitīs vīnam pošam, kod ir laiks dūmuot, pīmāram, pīktdīnis vokorā mašynā, autobusā ci viļcīnī ceļā iz Rēzekni. Vysuleluokuo prīca plotuokā kontekstā ir par tū, ka kulturai i volūdai jūs dzeivei i jaudai vajag jaunus, natradicionalus, uorpus kastis asūšus i rodūšus īskotus, pīejis i jaunradi. Atrodu, ka albums niu ir daīmams i Youtube, i Spotify. Par albumu vaira var puorskaiteit ITE.   

Gleizds, zirklis, papeireits

Paula Stradiņa Medicinys viesturis muzejā vēļ da 30. marta var īspēt apsavērt izstuodi “Gleizds, šķēres, papīrīt’s”, kas, kai dasaceits izstuodis aprokstā, veļteita fotomuokslinīka Juoņa Gleizda (1924–2010) 1970.–1980. godu rodūšūs eksperimentu saisteibai ar tuo laika zynuotnyskū pietnīceibu kirurgejā. Īspaideigi, jauns skatīņs iz Juoņa Gleizda muokslys vērti i lūmu. Izstuode, kas līk dūmuot, ari par aizsprīdumim sabīdreibā i ceļu iz leidzvierteibu, i par tū, cik lobūs laikūs dzeivojom. Vaira izzynuošonai I. Raudsepys profesionals izstuodis apskots ITE.