Sasatikšona vuordūs, skaņuos i attālūs

20. aprelī 18.00 stuņdēs Rēzeknis piļsātys kulturys nomā(Bruoļu Skryndu īlā 3) nūtiks divys prezentacejis: dokumentaluos filmys „Izdzeivuot pīdereibu. Dzeive gleznuos. Veļtejums O. Kūkuoja septiņdesmitgadei” (režija V. Ivdris, montaža M. Justs, muzyka Sovvaļnīks) i Valentina Lukaševiča jaunuokuos dzejis gruomotys „Bolti burti”.

Ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu Latgolys kulturys dzeive bogotynuota ar divim spilgtim izdavumim. Nu 2010. goda oktobra tyka veiduota dokumentaluo filma par Ontonu Kūkuoju kai veļtejums autora septiņdesmitgadei. Filmys veiduotuoju īcere ir saisteita ar O. Kūkuoja daudzpuseiguos personeibys paruodeišonu, juo laikabīdru, tyvū cylvāku redzīņu apkūpuošonu. Filmys pamatauditoreja ir jaunīts i školuotuojs, augstškolu muoceibspāks, latgalīšu kulturys interesents. Kas ir svareigi, ka filma naapsastuoj ar viesturi, bet ruoda, ka latgalīšu literatura ir atteisteibā. Ari O. Kūkuoja īsuoktuos aktivitatis teik turpynuotys tikpat daudzveideigi, kai tuos ir aplīcynuojs autors, darbuodamīs dzejis, teatra, muokslys jūmā. Tū izsoka ari Sovvaļnīka muzyka O. Kūkuoja dzejai filmā i napaseņ izguojušajā diskā „Bolts susātivs”.

V. Lukaševiča nu jau trešuo dzejis gruomota turpynoj autoram rakstureigū vāruotuoja pozicejis atkluosmi, kas ļaun ari skaitietuojam pasavērt iz sevi, sovu dzeivi i nadzeivi nu molys. Autora truopeiguo volūda, vitalitate i tymā pošā laikā nauzabuosšona pījemama dažaidu uzskotu i puorlīceibu skaitietuojim. Daži cīnej Vaļuka dzeju par tū, ka tymā ir sižeteni nu dzeivis, cyti – par it kai garomskrejūšu, bet suoteigu humoru, vēļ cytus uzrunoj personaži, bet cyti vīnkuorši soka, tys ir muns, asu ar tū saaudzs i īškā.

Pasuokumā aicynuots sevkurs, kuru interesej latgalīšu kulturys atteisteiba. Nuocit ar sovim vaicuojumim autorim, i autori sūla, ka filma voi gruomota, voi obejis reizē var byut ari Jiusu īpašumā. Pasuokumu organizej Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotoju asociaceja sadarbeibā ar Rēzeknis Augstškolu, Rēzeknis piļsātys kulturys nomu.

Ilga Šuplinska,

Rēzeknis Augstškolys vodūšuo pietneica