Latgolys Muorys viesturis stuosts
Pīmineklis „Vienoti Latvijai” aba tautā saukts par Latgolys Muoru ir Rēzeknis i Latgolys simbols, nu tam reizē ir ari sarežgeits i tragisks liktiņs. Itymā godā Pasauļa latgalīšu saīta laikā tyka svieteita 20. godadīna pīminekļa atjaunuošonai.
Ideju par pīminekļa sataiseišonu pošā Rēzeknis piļsātys vydā 20. godu symta 30. godūs izsaceja tuolaika lobkluojeibys ministrs Vladislavs Rubuļs. Pa juo pruotam pīminekļa beja juokliust par Latgolys i Latvejis vīnuoteibys idejis īmīsojumu. 1930. godā, kluotasūt tuolaika Vaļsts prezidentam Albertam Kvīšam, Latgolys atbreivuošonys desmitgadis svātklu laikā izvālātajā vītā tyka pastateits pīminekļa pamatakmiņs. 1934. godā pīminekļa projektu konkursā pyrmū vītu dabuoja Muokslys akademejis studenta, ludzuonīša Leona Tomašcika dorbs „Muorys zeme”. Piec goda pīminekļa taiseišonys komitets nūslēdze leigumu ar pazeistamū tielnīku Kārli Jansonu, kurs īdzeivynuoja Leona ideju i radeja vīnu nu monumentaluos tielnīceibys lobuokajim paraugim Latvejā. Pīminekļa sataiseišonai Latgolys ļauds sazīduoja gondreiž 114 000 latu.
Pīminekļa pamati likti 3,5 metru dziļumā. Pīminekļa augstums ir 11 metri, skulpturaluos grupys augstums – 5 metri, svars – 3 tonnys. Pīminekli bronzā lieje Suomejā, tīpat atroda ari ružovū granitu postamentam.
Pīminekļa kompoziceju sastota treis figurys: kiežu ruoviejs simbolizej Latgolys varūneigū ceiņu par naatkareibu vaļsts topšonys suokuos, tautu meita iz celim kai lyugšona tur vaiņugu, nu stoltuo mārga ar krystu pacaltajuos rūkuos stuov par obejom figurom, simbolizejūt ideju par breivū Latgolu. Itei staltuo mārga – atbreivuotuo Latgola, tod ari teik saukta par „Latgolys Muoru”, jo Muorys tāls tautys mitologejā personifficej zemis augleibys i dzeiveibys sorguotuojis ideju, nu krysts ir kristeiguos ticeibys simbols.
1939. goda 8. septembrī pīminekli svineigi atkluoja īkšlītu ministrs Kornelejs Veitmaņs i pasvieteja veiskups Jezups Rancāns. 1. septembrī Vuoceja beja ībrukuse Puolejā, i beja suocīs Ūtrais pasauļa kars, Rēzeknē suoce īplyust puoļu biegli. Nasaverūt iz prezidenta Kārļa Ulmaņa saceitū, ka kara nabyus, pīminekļa atkluošonys šaļtī cylvāku sirdīs beja daudzi dryumu nūjausmu. Stuosta, ka krystam puori krytuse āna i ticeigī sacejuši, ka tys ir koč kas nalobs. Godu piečuok nakti nu 5. iz 6. novembri piec kompartejis Rēzeknis organizacejis aicynuojuma kai „tautys nūskaņuojumam naideigu” pīminekli nūguoze i aizvede iz lūpkautivi. Kara laikā pīminekli atjaunuoja i vēļ reizi pastatieja, 1943. goda 22. augustā pasvieteja J. Rancāns. Itūreiz pīmineklis stuovieja septeņus godus, nu 1950. goda junī tū guoze ūtrū reizi. Itūreiz pīminekļa liktiņs nav zynoms. Pīcpadsmyt godus itymā vītā stuovieja stobs ar skaļruni, tod 1965. godā iz postamenta pastateja Lenina pīminekli, kas ite atsaroda da 1991. goda augustam.
Piec Latvejis vaļsts naatkareibys dabuošonys Latgolys atbreivuošonys pīminekli piec tuo projekta matim atjaunuoja myrušuo tielnīka Kārļa Jansona dāls Andrejs Jansons ar Daugovpiļs tielnīka Induļa Folkmana paleidzeibu. Zīduošonā pīminekļam pīsadaleja vysa tauta. Pīminekli ar arhiveiskupa Juoņa Pujāta svieteibu atkluoja 1992. goda 13. augustā pyrmuos Pasauļa latgalīšu konfereņcis laikā. Tuo pamatūs ir īmyurāta kapsula ar dokumentu, kurā īraksteita „Latgolys Muorys” viesture.
Da 2. septembram Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā kotrs interesents var apsavērt izstuodi, kurymā atkūpuoti nūvodpietnīceibys materiali, kas dūd īskotu „Latgolys Muorys” viesturē.
Informacejis olūts: projekta “Amazing Latvia”
Karteņa nu LaKuGys arhiva
Komentari