25. i 26. augustā Bukmuiža beja zemnīku izstuode; izstuodeis vīta beja pogosta pogolmā un duorzā. Izstuodis izskots beja pavuojs, tuodeļ ka izstuodeitu prīkšmatu beja cīši nadaudz: četri, pīci zyrgi, četrys gūvs, divi vepri, sorka (meža kazeņa) – nu lūpim, golvonuos saimesteibys nūzaris, vyss. Nu duorza auglim, saknem, drupu beja batvini (runkuli), ruocini, grīzini, burkuoni un lobi, bolti kuopusti. Beja vīns bitinīks ar vysim reikim, kaidi ir vajadzeigi pi bišu kūpšonys un mads sajemšonys. Nu mašinom vītejuo guņs-dziesieju pumpe ar vysom trepem un spanim, pļuovu eceža, vīna uobeļneicu šprice; tod naz cik Dadana stropu (bišu kūku) un vēļ (nazynu, kaida tim pasaukšona), taidi stropi, kai pīstys. Beja un roti uz juos ass, šmuki pataiseiti un appervieti, vīna laiveņa ar plotu dybynu, šmuki pataiseita un loba. Bet kas zemnīceņus kairynuoja, tod tys, ka laivenis prīška beja pataiseita plykys meitenis figura, voi tur buobys. Juoatzeist, ka tei figura beja na vītā un na piec cylvāka dobys pataiseita. Stuovieja tur ari vīnu kaļva kolts dzeļža krysts; dorbu juoatzeist par lobu, bet pats kaliejs tai beja, īčmuriejs, ka cytim beja par smīkla īmesli. Kaliejs augstynuoja sevi, ka jis na prosts ciļvieceņš, bet „šlekte”. Jauni zemnīku dāli, vārdamīs, ka šlekte škūbuos kai viejā nīdra, navarieja nūsaturēt nu smīkla. Lai smīkls dreiž nasabeigtu, tam šlektei vys dasvīž pa vuordam, izzūbuodami jū. Bukmuižītis latvītis nagribieja palikt molā nu sovys izstuodis: sanese šmukus rūkys dorbus. Pyrmuo vīta byutu juodūd Jerum jaunkudznis dorbim, tod guoja šmuki rūku dorbi Īvys Zoglys, Franis Grišan. Kaida boltkrīvīte līlejuos ar sovu izgudruojumu, ka izauduse biksis un maisu gotovu, bez vīna šyvuma. Izstuodis pasuocieji beja k-gi agronomi, seviški k. Čekstersm kurs tagad brauc iz Greiškanu zemkūpeibys školu par direktoru. Izstuodis dīnys beja dyžan leitojis, tuodeļ juodūmoj, ka izstuode laikam naizadeve. Juoaizruoda iz tū, ka jo bukmuižītis latvītis napalyka molā nu izstuodis, tod bukmuižīši puiši latvīši beja mozuok interesejušīs par jū. Prīcojatīs bukmuižīši nu tuo, kū redzejot izstuodē un tagad zynit, ka na svātī pūdus taisa, bet taidi pat cylvāki kai jius. Tuodeļ jo iz prīkšu sagaidēsit taidu izstuodi, pasapyulejat kotrs kū jaunuoku iztaiseit, izaudzēt, izdūmuot un tod izstuode byus daudzi dzeivuoka na šūgod beja. Kai vyss pasaulī pyrmuok ir mozs un tik par laiku izaug lels, tai ari zemnīka zineibu orūds nu moza izaug lels, vajag tik lobys gribiešonys un laika.

Kluotbejušais

Olūts –  DRYWA. – Sanktpīterburga, 1912. g. 12. septembrī. – Nr. 130. – 5. pl.