Kalenders
Nu 4. februara da 28. marta Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a) apsaverama fotomuokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ.punkts”. Izstuode sastuov nu Gleizda aktu fotografeju reprodukceju i konkursa malnboltajā fotografejā “Juoņa Gleizda bolva fotografejā 2024” finalistu dorbu. Izstuodis atkluošona i sasatikšona ar tuos veiduotuoju Igoru Pliču nūtiks 5. februarī 16.00 stuņdēs.
Kuratoru Annys Volkovys i Vladimira Svetlova izstuodis “Gleizds, šķēres, papīrīt`s” centrā ir fotografa Juoņa Gleizda (1924-2010) eksperimentaluo darbeiba 20. g. s. ūtrajā pusē, kurys pamatā beja 40 godu ilga sadarbeiba storp muokslinīku i medikim Traumatologejis i ortopedejis zynuotnyski pietnīcyskajā institutā. Laikā, kod oficialuo muokslys vide apkolpuoja padūmu varys ideologiskū pīprasejumu, “navuiceitī” muokslinīki – fotografi i mediki – izstruoduoja estetiskūs kanonus, kurūs topa erotisku fantazeju i nalīkuļuotu puordzeivuojumu pasauļs, kas, kai izaruodeja, beja tik vajadzeigs skateituojim. Padūmu piļsūņa bezdzymuma kermiņs īmontuoja gaismys aurys īskautys dzymumpazeimis voi dabuoja mehanisku pagarynuojumu vys pīaugūšu dreizumu pasaulī.
Izstuode apsaverama nu 2024. gods 31. oktobra da 2025. gods 30. marta.
Izstuodē “Dialogs ar dabu” byus apsaverami 30 muokslinīka dorbi nu 150 pādejūs 10 godu laikā radeitajom gleznom. J. Bondarenko izmontoj vysaidys gleznuošonys tehnikys — akvareli, temperu, guašu, bet izstuodē byus radzamys ar ellis kruosom gleznuotys ainovys i klusuo doba.
Jurs Krompāns ir tautā atzeits i labi zynoms Latgolys keramikys meistars, kurs dzeivoj, struodoj i sovus muola traukus apdadzynoj tepat natuoli nu Rēzeknis – Greiškānu pogosta Niperovā. Ituo gods aprelī vacmeistars svieteis sovu 75. dzimšonys dīnu, i juo vyrpys skanis nanūstuoj, gatavejūtīs jubilejis izstuodei. Tūp skryuzis, vāzis, bļūdys i škeivi, smolkys servizis i ols žbani vysskaistuokajūs glazuru tūņu salykumūs – madaini dzaltonajūs, zemis bryunajūs, zuolis zaļajūs i azaru dzili zylajūs tūņūs. Jis ir uzticeigs tradicejai, kū seņči izkūpuši godu symtūs, taisūt traukus kasdīnai i svātkim. 28. februarī J. Krompāns sajēme Rēzeknis nūvoda goda bolvu kulturā par myuža īguļdejumu.
Izstuodis atkluošona 2. aprelī 15.00 stuņdēs.
