“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju.

Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski i īsajust mozpiļsātys dzeivē ar sirsneibu i humoru.

Gribīs naz kuo eista i sirsneiga! Tai bīži dzierdāts vysapleik. Gribīs dareit koč kū tai, kai pošam teik – vīnkuorši i nu sirds! Tod nu mozpiļsāta Latgolā ir eistuo vīta, kur tam vysam nūtikt! Tī pat kačim auru laiks turpynojās vysu godu. Tī izbejuši deputati laižās pavadeit pensejis godus, kab vys vēļ sasajustu leli i cīnejami.

I tīpat ari Eiropys ceļus izstaiguojuse mārga Eva atsagrīž sovā dzymtajā pusē, lai suoktu dzeivuot nu jauna. Juos vizeite pi muoseicys sagrīž kuojom gaisā vysu īrostū dzeivis ritiejumu i suoc nūtikt naparostys lītys – piļsātys policists sasarūsej i suoc pletēt jiuzys, vītejī krišnaiti tiergoj apreibynūšus kekseņus, bejušajam deputatam nakts striptizs atgrīž veiriškū spāku i, prūtams, Eva sateik sovu Odumu, kurū jei atmūdynoj nu vacpuiša letargiskuo mīga.

Lauku zaļumballe, reita pastaiga myglā, saulis sagaideišona cīšūs apskuovīņūs i biznesa perspektiva, kas nas īnuokumus, ļaun jai tikt saskaņā ar sevi. Latgola – tylts pošam da seve!

Lugys autore: Danskovīte

Režisors: Juris Rijnieks

Lūmuos: Zane Daudziņa, Aldis Siliņš, Elīna Vāne, Jānis Skanis voi Juris Lisners.

Scenografs: Ivars Noviks

Muzykalais nūformiejums: Vinsents Kūkuojs, Artūrs Uškāns

Kostimu muokslineica: Una Bērziņa

Producents: “Pannas Teātris”

Beleti: “Biļešu Paradīzes” kasēs

Izruode divejuos daļuos ar storpbreidi. 

“Mantojums” baļsteits dzejneicys i dramaturgis Annys Belkovskys personeigajā stuostā par jū i juos tāvu, partū muokslineica gryb skateituojus iz izruodi aicynuot ar itaidu viesti:

“Kod pyrma diveju godu kūpā ar Jāni i Viesturu suocem dorbu pi izruodis, kas vyspuor vēļ nabeja leidzeiga ituos šaļts “Mantojumam”, pyrmajā mieginuojumā īsarodu ar stuostu, kuru da tuo maņ beja cīši gryuts atkluot. Tūreiz itymā stuostā vēļ beja div golvonī varūni, tok niu tys turpynojās tik ar mani, i kūpā ar munim kolegim maņ ir svareigi izstuosteit tū ari jums. 

Agrā bierneibā maņ beja tēte, kas vuiceja maņ skaiteit da 100, tēte, kas veicynuoja munu rodūšumu i vēļ godim ilgi globuoja munus na vysai veiksmeigūs muola trauceņus nu keramikys nūdarbeibu. Ari piečuok maņ itys tēte vēļ beja, tok traumys i suopis, kū jis beja īmontuojs sovā bierneibā, kaidā šaļtī jēme viersrūku i rezultatā vojoj ari mani vēļ šudiņ. 

Izruodē narunuosim par munā eipašumā tykušū divustobu dzeivūkli Preiļūs, tok par naradzamū montuojumu, kurs juonas i maņ, i munim kolegim, i sevkuram nu skateituoju. Itys montuojums var ījimt mīlesteibys, trauksmis, atkareibu, talanta, suopu i vēļ symtim cytu formu. Itūreiz runuosim konkreti par munu pyuru, tok nu sirds ceru, ka jums mani uzklauseit byus tikpat nūzeimeigai kai maņ ar jums daleitīs i byut vīnā telpā.”

Beidzūt jī ir kūpā, diveji viņ, tuoli paceli nu vysu. Tykuši pi jaunys pījiurys sātys nazkur nakurīnis vydā. Beidzūt. Diveji viņ. “Tok, ka nu kaids atīt?” apziņā īsamolda namīreiga dūma, i carātuos mīra ūstys iudiņus sašyupoj bailis.

Kaids atīs. I izviļks vierspusē tū, kas da ituo bejs apslāpts. Bailis, nadrūseibu i greizsirdeibu.

Lugys “Kaids nūteikti atīs” (originalvol. – “Nokon kjem til å kome”) autors ir Juns Fose (Jon Fosse) – norvegu rakstnīks, dramaturgs i tulkuotuojs, Nobela premejis literaturā laureats, kuram bolva pīškierta “par juo inovativajom lugom i prozu, kas dūd bolsu vuordūs naizsokamajam” i kurs nareši saukts par norvegu literaturys jaunū Henriku Ibsenu. Kai atzeimuojs pats autors, juo lugom īt par lobu, kod varūņu emocejis ir cīši aiztaiseitys ar vuoku i zam tuo vuorejās. Juo pyrmuo i vīna nu spālātuokūs lugu “Kaids nūteikti atīs” tam ir breineigs pīmārs.

Juna Fosis dorba tikšona Daugovpiļs teatra repertuarā nav najaušeiba. Fose roksta sovus dorbus jaunnorvegu volūdā (nynorsk), kuru raksteibā lītoj tik ap 10 % Norvegejis dzeivuotuoju. Daugovpiļs teatris īstudej izruodis latgaliski, volūdā, kurā runoj ap 8,8 % Latvejis dzeivuotuoju (2011. goda dati). Sovutīs īstudiejums “Kaids nūteikti atīs” ir sūļs iz tū, kab byuvātu tiļteņu storp jaunnorvegu i latgalīšu volūdu i tūs nesiejim, kurim ir daudz kūpeiga.

Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu i baļsteita puorsoku lykumūs, partū ite seņdīnys mejās ar myusdīnom i breinumi palīk par kasdīnu. Pavysam kai originaldorbā syuncīmīši dūdās ceļuojumā Laimis luoča mekliejumūs, kab izgluobtu sovu cīmu nu godim ilgys nūlemteibys, tok itūreiz ar burvu navigatora paleidzeibu aizkleist Eiropys plašumūs. Iz tyvuokom i tuoluokom zemem pasaverūt, braucieji saprūt, ka laime nav tuoli juomeklej, jei ir tepat i pošu spākim izveidojama.