Autors: Valentins Lukaševičs

Naaizmierstule (Naaizmērstule, 1890–1965)

Rozaleja Tabine pīdzyma Ičys upis krostūs – nazkodejuo Bieržgalis pogosta Vackubulovā^[1]. Jei beja pīktais bārns Jezupa i Elizabetis saimē.

      Jezups iz septenim godim beja īsaukts karadīnestī, pīsadaleja krīvu–turku karā. „Atsagrīzs mōjōs 28 godus vacais Jezups izraudzēja sev dzeives draudzeni Elizabeti Urtāni nu Bokšu sādžas. [..] Mōte, vērpūt kūdeli, mōcēja bārnus laseit lyugšonu grōmotā. Tāvs stōsteja daudz teiku, pōsoku un cytu tautas tradīciju.”^[2]

      Rozaleja pīdzyma cīši vuoja i slimeiga, „tikai trešā dzeives godā jei spēja breivi skraidēt gar lelō syla molu”^[3].

      Tāvs, kurs struoduoja par mežsorgu, kreitūt dabuoja traumu. 1894. godā jis ar saimi puorsacēle iz Rēzeknis piļsātu.

      Rozaleja Rēzeknē vuicējēs pareizticeigūs draudzis meitiņu školā. Ituo tyka, kab car bazneickunga Puovula Tukiša (1876–1919) rekomendaceju jei 16 godu vacumā kliutu školuotuoja Vaclava Moļa privatškolā Juzefinovā (Uordova, Naujene voi cyta vīta?). Bet školuotuoja jei nabeja iļgi, mudri vīn palyka otkon par škoļneicu.

      Rozaleja vuicējēs Muosu Nazaretaņu klūstera školā Viļņā, tod gimnazejā Čenstahovā, a piečuok pedagogiskajūs kursūs Ļvivā. Piec vysom itom vuiceibom, jau ar leluoku pīredzi i zynuošonu bagažu, jei 1913. godā atsagrīze Vaclava Moļa privatškolā i otkon beja školuotuoja.

      1913. godā ir juos pyrmuo publikaceja – dzejproza „Tu manis navaicoj”.

      Tei ir pyrmuo dzejproza latgalīšu literaturā. Pati pyrmuo publikaceja – i tik novatoriska, tik atškireiga nu cytim tuo laika latgalīšu tekstim!

      Ar retoriskim vaicuojumim i refrenim struktureituo dzejproza nūsaslādz ar vuordim, kurim autore palyka uzticeiga vysu myužu:

      „– Tu manis nawaicoj, wai man lab ir dzeiwot, kad apleik skumigi raud…

      – Es latwite asu!…

      – Tu manis nawaicoj, wai milioju woludu, kas skaista kai putna dzismienis, un wariga kai parkyunia bolss…

      – Tu mani nawaicoj!

      – Nadumoj, ka baile wai slyktums uzwares munu sirdi!…

      – Es latwite asu!

      – Milioju Diwu un Jo Moti, un pec Ju Latwiju par sowu dzeiwi wairok”^[4].

      Itei pyrmuo publikaceja paraksteita ar pseidonimu Naaizmērstule. „Šk. R. Tabin kai Naaizmērstule dzyma Mōsu Nazaretaņu klūsterī. Kaidā pēcpušdīnu breivlaikā mōsa audzynōtōja lyka gimnazistem puču vōrdus. Kad pīnōce muna kōrta, jei teice: «Un tu byusi Naaizmērstule, ka tu naaizmērstu, nu kurīnes esi nōkuse un kur tev jōīt.» Tamdeļ ari īsōkuse dorbu tautā, šū vōrdu es paturēju par pseudonimu.”^[5]

      Naaizmērstulei ir puorsoka „Lauska cērveits” par buorineiti Iļzeiti. Naaizmērstule apgolvoj, ka šū puorsoku jei ir dzierdiejuse nu sovys babenis. Puorsoka labi līcynoj par Naaizmērstules stylu, idejiskajim i radūšajim pryncipim.

„Jei dzeivōja pi vīna bogōta saiminīka un dareja vysus vysugryutōkūs dorbus, bet gērbēs ļūti nabadzeigi. Saiminīks moz jai moksōja un pošai aust un šyut naatlyka laika.

      Tūmār Iļzeite visim patyka. Jū skaistynōja lobō sirds un strōdeiba. Storp citim Iļzeite patyka kaidam kaimiņu bogōtnīka dālam. Tys tikom runōja, tikom lyudzēs, cikom Iļzeite pīkryta byut jam par sīvu. Bet naboga bōrineitei pyurs beja tukšs. Par tū jei bažōjōs sovam bogōtajam leigovaiņam, bet tys par pyuru nadūmōja: mīlōka jam beja strōdeigō un labsirdeigō bōrineite, na laiska tāva meita ar lelu pyuru.

      Ļaunī cylvāki apskaude bōrines laimi un vysaidi apmalōdami, ceņtēs atsist jū nu bogōtō leigavaiņa. Un panōce sovu. Jōs pat saimineica īsūleja, īrunōja Iļzes leigavaiņam sovu meitu”^[6].

      Iļzeite skuma, meklēja aizmiersteibu dorbūs. Kaidu vokoru, kod Iļzeite beja vīna pati sātā, naktsmuojis lyudze vaca sīvīte. Buorineite jū paādynuoja, izguļdēja. Pateiceibā par tū vecineite Iļzeitei izstuostēja, ka šūnakt Lausks ar zalta cierveiti staiguos ap juos sātu. Ka Iļzeite bosom kuojom i vīnā lynu kraklā treis reizis apīs ap sātu i navaidēs nu soltuma, jei par bolvu dabuos Lauska zalta cierveiti.

      Izturēt itū puorbaudiejumu Iļzeitei nabeja smogai. Kai bolvu jei dabuoja vacuos sīvītes   runā sūleitū.

      „Iļzeite, pajāmuse cērveiti, ītecēja ustobā, lyka cērveiti sovā pyurā. Un breinums! Pyurs augtiņ pīauga skaistu audaklu, boltu vylnaneišu, cymdu, zeču, dzeipureņu jūstu. Iļzeite skotōs un acim natic. Pasaver uz pyura skreini, breinojās, pasaver uz sevim, breinojās. Mugorā jai skaisti svōrki, vērs tim snīgbolta vylnaineite, golvā dzintar-zeiļu vainadzeņš. Vysā gotova leigova un tik daila, kai nivīna dzaltoneite.

      – Ak, ka leigavaiņs ņyu nōktu! – dūmōja jei, bet naspēja dūmu izsaceit, kai saiminīki klōt un leigavaiņs ar jim. Tys, pamanejis Iļzeiti, aizmērsa par bogōtu tāva meitu, atsavaiņōja par jai nūdareitom sōpem, izlītom osorom un lyudze jū komonōs.”^[7]

      Kaida beja Latgolys lauku škola 20. g. s. 30. godūs, kai par sevi stuosta rakstneica i školuotuoja Naaizmērstule, paruoda itei interveja:

      „Nu laika leidz laikam Rīgā var satikt vīsus nu laukim. Tūs, kas vysā klusumā veic lelus, atbiļdeigus uzdavumus; naaizmērstūt ari plašōkas tautas vajadzeibas. Pi tīm pīdar ari Naaizmērstule – R. Tabyn – skūlūtōja un rakstneica.

Sasveicynōšonōs pyrmī vōrdi:

– Drūši vīn kaidas svareigas dareišonas izrōve nu Latgolas? – jautōju.

– Jā, atbrauču pensijas lītā.

– Jau pensijā?

– Nikō darīt – vajag veseleibu lobōt.

– Kai veseleiba?

– Kai vysod. Dorba apstōkli tū īspaidoj.

– Kur strōdōjat?

– Tur pat „Skujōs”.

– Bārnu skūlā daudz?

– Mōcōs 80.

– Kaidōs telpōs?

– Zemnīka ustobā.

– Lelas telpas?

– Asis 3 plotas, 4 garas.

– Un tik mozā teļpā saspīsti vysi 80 bārnu?

– Kai tod.

– Cik tad jums tur gaisa elpošanai?

– Ir vyss, cik ir – smaidūt soka rakstneica.

– Bet kur bārni pavoda breivlaiku leitainā dīnā.

– Sūlūs, kas saspīsti vīns pi ūtra.

– Cik skūlōtōju ir skūlā?

– Divas skūlōtōjas, mani īskaitūt.

Skotūs uz šū klusō dorba dareitōju un dūmoju, cik ir vēļ eistyn pašaizalīgšonas cylvāku vydā. Nav breinuma, ka taidūs apstōkļūs rūdās pōragrō slimeiba un spāku tryukums.

– Vai vysi bārni apmeklej skūlu?

– Nā. Pavysam registrētu beja 104, bet daudzīm nav apovu, nav syltu drēbeišu.

– Rokstat kū nabejs?

– Aizbeidžu sovu garōku stōstu „Miriam”.

– Kas pādūmā nōkūtnei?

– Pagaidom nikō. Jo byus laiks un spāki – rassīs dūmas un dorbi”^[8].

Padūmu godūs Naaizmērstulei nabeja ni dorba, ni publikaceju. Paglobuota jei Aglyunys kopūs, kur pastateits juos byuteibai atbiļsteigs kopa pīmineklis.

^[1] Atbiļsteigi Andrys Zubko-Melnis izdareitajim metriku gruomotu pietejumim, Rozaleja Tabine ir dzymuse 1890. goda 15. oktobrī (piec vacuo styla) dzeraunē Masli. Tīpat tys jau ir, varātum byut, ka tuo laika Masli piečuok saukti par Vackubulovu.

^[2] Stirane S. „Es latvīte asu”. Naaizmērstulei – 100 // „Darba Karogs”, 25.10.1990.

^[3] Stirane S. „Es latvīte asu”. Naaizmērstulei – 100 // „Darba Karogs”, 25.10.1990.

^[4] Naaizmerstule. Tu manis nawaicoj // „Drywa”, 24.06.1913.

^[5] Tabin R. (Naaizmērstule). Kai es klyvu par školōtōju un rakstneicu // „Latgolas Škola”, 1930., Nr. 1.

^[6] Naaizmērstule. Lauska cērveits // Naaizmērstulei 100 (sast.V.Bruzgule). – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 1990., 25. lpp.

^[7] Naaizmērstule. Lauska cērveits // Naaizmērstulei 100 (sast.V.Bruzgule). – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 1990., 26. lpp.

^[8] Pīcupeits. Saruna ar lauku skūlōtōju–rakstneicu // „Latgolas Vōrds”, 04.12.1935.