Autors: Valentins Lukaševičs

Oskars Seiksts (1973)

Oskara Seiksta daiļrade ir īdoloma divūs pūsmūs, kuri cīši atsaškir vīns nu ūtra gon poetikys, gon temu i ideju leidzīnī. Pyrmais (1990 – apmāram 1998) ir apzinis plyusmys, intelektualu kolažu, ironejis i absurda, eksistencialisma i panlingvisma tekstu laiks, kuram paraleli rit autora vuiceibys pādejuos klasēs Rēzeknis 5. vydškolā i latvīšu filologejis studejis Latvejis Universitatis Latgolys filialē (kura 1993. godā puortūp par Rēzeknis Augstškolu).

Pyrmais pūsms beidzās i ūtrais suocās, kod Oskars pamat augstškolu i piļsātu i aizsuok dzeivuot Dricānu pogosta Smutūs. Tekstuals slīksnis storp pyrmū i ūtru pūsmu ir Oskara Seiksta kūpā ar sīvu Līgu Gagaini saraksteitais romans „Reitišku mads”^[1].

“Daugavpilī un Rēzeknē pastāvīgi dzīvojošie Oskars Seiksts, Valentīns Lukaševičs, Jōņs Ryučāns un citi jaunākās paaudzes dzejas lauka kopēji, par augstākiem uzskatīdami tīri estētiskos vārda mākslas principus, tomēr arī modernākiem izteiksmes meklējumiem nereti rauga rast augsni sava novada senākajās tradīcijās un dzimtās valodas visdziļākajos slāņos,”^[2] roksta Andris Vējāns sovā 1996. godā izdūtajā eseju gruomotā “Latgales rakstu gaisma”.

Oskara Seiksta daiļradis ūtrais pūsms (apmāram 1998 – ?) ir lakoniski i alegoriski, apokaliptiski i futurologiski, vīns ūtru komentejūši i papyldynūši teksti (imitejūt SMS formatu) ekoromantiskā i parareligiskā tonalitatē. Byutiskuokais inspirators Oskara Seiksta krušajai puorejai nu pyrmuo iz ūtrū pūsmu (kū pats jis nūsauce par aizīšonu literarajā pensejā) ir Vladimira Megre gruomotys^[3], ari Henrijs Toro^[4] i cyti taidi. A vēļ vaira, prūtams – īsadzilinuošona sevī, kontemplaceja par apleik nūteikūšū, jauneibys maksimalisma napazaudeišona ari pīauguša cylvāka dzeivē.

Pošpītīkameiba, atsagrīsšona pi pyrmsuokumim, subjektivisma absolutizeišona, naturocentrisms, tehnologiskuos civilizacejis kritika, dīviškuo mekliejumi – jiedzīni, kuri raksturoj Oskara Seiksta daiļradis ūtrū pūsmu.

  “Īguoju da sābra –

   Atīs dīnys, kod molka nadegs i saule aptimss

   I siļdeis viņ bolta gaisma, kas izīt nu vyda.”^[5]

Pyrmū i ūtrū daiļradis pūsmus vīnoj tys, ka Oskars ni grafiski, ni ari saturiski naškir dzeju i prozu (a puorsvorā ir lirikis, jū ari juo proza dreižuok ir ryndkūpu dzeja).

       “Naasu ni sovpats, ni svešinīks.

      Grybu ar jiusim, tai i laižūs

      aiz laika ceļā.

      Tam ka čuguna zuoboki, kupris placūs

       i pakryutē īsprausts pādejais gluobīņs.”^[6]

       Cieški viņ juo teksti nav ni dzeja, ni proza, a pruotulys voi aforismi.

       “– Paļdis, kuojom dreižuok! – atsoku sābrim garombrauciejim.”^[7]

     Gondreiž nikod juo dzejūlim nav viersrokstu; ari šam programmatiskajam

                “Par daudz svešu vuordu golvā,

                  Par daudz svešu drēbu mugorā.

                  Stuovu plyks kai prīde

                  Syltā janvara leitā

                  Pats Sevī Dzeivs.

                  Kū dor meža vydā?

                  Juopaceļ Sāta,

                  A spāka viņ tāva padūms

                  Da babys puosaceņa.”^[8]

Tekstu ziņā ūtrais pūsms ir mozskaitleigs, tai kai Oskars Seiksts dūd prīškrūku full&direct, daunšiftinga dzeivei, rauga dzeivuot atbiļsteigi sovim principim, a literarū daiļradi skaita par naobligatu.

Par sovim pīredziejumim i ciļviecis nuokūtnis perspektivom Oskars Seiksts stuosta jam veļteitajā „Dautkom filmu studejis” raidejumā „Vaicuojumi pi prūda” (2014). Ari par sovom attīceibom ar daiļliteraturu. “Ar literaturu es nanūsadorboju jau seņ. Maņ palyka garlaiceigi vīnkuorši… Palyka garlaiceiga tei vide. Es eisti nasaprūtu, kū tī cylvāki gryb. Kū literatura poša nu sevis gryb. Tys nabeja ni kai skandals, ni kai epataža – aizīšona nu literaturys. Ka cylvāks gryb raksteit, jis roksta. Ka jis nagryb, jis naroksta.”^[9]

Oskars Seiksts nav ni dīvainis, ni vīnpatis.

Jis puorstuov ideologiskū strāvu, kura roduos Eiropā industrializacejis laikmetā i ideologiski nūsaformējs 18. g. s. beiguos – 19. g. s. suokūs. Gethards Kaizers, analizejūt modernuos sabīdreibys atkluosmi i kritiku Johana Volfganga Gētis „Faustā”, nūruoda iz tai saucamuos rusoistiskuos idejis psihologiskajom saknem.

„Godsymtim ilgi cylvāks beja spīsts pakuortuot sovu kulturu apleicejuos pasaulis cyklym i nūsaciejumim: vuorda cultura suokūtnejuo nūzeime, kai zynoms, ir – lauksaimnīceiba. Leidz ar cylvāku masveida atsvešynuošonūs nu dobys rytmim, kas nūteik iz viesturis skotivis izīmūšajā industrialajā sabīdreibā, leidz ar zemis auškuortys sarātuošonu ar tehniku, ryupnīceibu i inženeru izplanavuotu i izveiduotu satiksmis ceļu teiklu, ar dzeļžacelim i kanalim roduos kaida eipatneja pretruna. Sovā dorba kasdīnā cylvāks mierktīceigā racionalitatē puorvērte dobu materialā, bet nu tuos izmontuošonys breivajā laikā jis jū īraudzēja kai jaunu mitisku dīveibu, kai muoti dobu, i mīleigs metēs juos apskuovīņūs. Kai tehnikis i ekonomists jis sekuoja dobys racionalys apgivis pamatprincipim, bet kai jiuteiga byutne jis tīcēs piec dobys dvēselis, piec cytu dzeivū byutņu bruoleiguo tiuļuma, piec apgoruotū ainovu duovynuotuo mīra i dobys snīgtū jutekliskū īspaidu bagateibys i tīšuma. Kū dziļuok cylvāks īsalauze dobā i pakļuove jū, tū svātuoka jam ruodejās naskortuo doba.”^[10]

 Jā… Tuoļuok – grybātūs Oskaru Seikstu uzrunuot ar juo poša vuordim.

“Zalta uobeli nu ezoteriskuo sada izmuoneit ir gryuta līta. Napīteik ar tū, ka esi tics vydā. Juoteik i uorā. Var jau palikt iz vysa laika tī – aizasameibā, kur nav atbiļžu, par tū ka nav bejs vaicuojumu. Tys ir tys, kū pasaceja ar buorzdu apaugušais. Moksa par taidu izaicīni var byut sova dzeiveiba. Ni vairuok, ni mozuok. Liduojums par bezkrosta okeanu, elpuojums zam iudiņa. Vysleidza myusim daīs atsagrīzt. Vysmoz, cikom asam dzeivi. I tūlaik jau svareigi – voi i cik tu variesi atnest nu tīnis iz iteini.”^[11]

^[1] Seiksts O., Gagaine L. Reitišku mads. – Rēzekne: Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba, 2000.

^[2] Vējāns A. Latgales rakstu gaisma. – Rīga: Sprīdītis, 1996., 591.lpp.

^[3] Megre V. Skanošais ciedrs. Anastasija. – Rīga: Vieda, 1998. u. c.

^[4] Toro H. D. Voldena jeb Dzīve mežā (no angļu val. tulk. V. Ābols). – Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.

^[5] Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sast. I. Šuplinska). – Rēzekne: Latgolys Studentu centrs, 2008., 157.lpp.

^[6] Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sast. I. Šuplinska). – Rēzekne: Latgolys Studentu centrs, 2008., 163.lpp.

^[7] Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sast. I. Šuplinska). – Rēzekne: Latgolys Studentu centrs, 2008., 164.lpp.

^[8] Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja (sast. I. Šuplinska). – Rēzekne: Latgolys Studentu centrs, 2008., 169.lpp.

^[9] https://youtu.be/wGY2PajFYN8 (sk. 24.04.2019)

^[10] Kaizers G. Daba, ekonomika, tehnika // “Karogs”, 1994. g., Nr. 3.

^[11] Seiksts O. Krauda // Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums. – Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, 1999., 199. lpp.