Autors: Valentins Lukaševičs

Viktors Vonogs (1920–1995)

„Viktors Vonogs ir dzimis 1920. goda 12. oktobrī Leiksnas pogosta Pļovu Vonogūs. Mōcejīs Leiksnas, Vabales pamatškolā, Reigas 1. gimnazijā, Aglyunas gimnazijā, kuru beidze 1939. godā. 1944. godā Viktors Vonogs beidze Latvijas Universitates Filologijas fakultati.”^[1]

      1943. goda vosorā Daugovpilī nūtyka Latgolys dzīsmu svātki. „Latgales dziesmu svētku laikā notika divi Latgales rakstnieku rīti, kuros ar saviem jaunākiem darbiem piedalījās gandrīz visi pazīstamie Latgales rakstnieki. Daži no tiem kā N. Neikšanīts, V. Vonogs u. c. šoreiz pirmo reizi tika uznemti Latgales rakstnieku saimē. [..] Savas dzejas otrajā rakstnieku rītā nolasīja V. Galvanovska-Mundure, A. Garančs un Madsolas Joņs. A. Sprūdžs nolasīja stāstu „Kāpņu akmens” un V. Vonogs – stāsta „Ave Maria” fragm. Fragmentu no sava romāna „Jaunieši” nolasīja J. Klīdzējs. A. Smagara, A. Ancāna un A. Pelēča dzejas nolasīja Daugavpils teātra aktrise Beķere, bet Lobreitiņa un D. Greča dzejas – Ikauniece.”^[2]

      Var nūprast, ka Viktors Vonogs skaiteja tū sovu tekstu, kuru uzskateja par sovu lobuokū – fragmentus nu stuosta „Ave Maria”.

      Stuosts ir volūdiski, idejiski i sižetiski interesants.

      Dramatiski, latgalīšu daiļliteraturai natipiski paaudžu attīceibys tāluotys Viktora Vonoga itymā stuostā.

      Andrejs Rudāns ir talanteigs jaunīts, kurs sovys dzeivis jāgu redz muzykā, studej Reigā konservatorejā. Jis sajem viestuli, kurā tāvs jam roksta, ka ir smogi saslims, partū ir napīcīšama dāla paleidzeiba saimisteibā. Ari agruok tāvs skeptiski izaturēja pret dāla sapynim – šam piecdzymtbyušonys paaudzis cylvākam augstuokuo dzeivis vierteiba beja sovs kakteņš, sovs styureitis zemis.

      Pyrms mieršonys tāvs lyudz dālu apsūleit, ka Andrejs byus juo īkūptuos zemis i izbyuvātū āku maņtinīks, ka nikod sveši cylvāki naars juo īkūptūs laukus i nadzeivuos zam juo sātys jumta. Dāls tū apsūla, pamet studejis i kūpā ar muoti otkon dzeivoj dzymtajā sātā. Tai paīt vairuoki godi.

      Da itam sižeta punktam Viktors Vonogs respektej patriarhalū tradiceji, bet tuoļuok nu tuos atsasoka.

      Pīpeši pi Andreja atbrauc gostūs juo bejusī studeju bīdrene Margarita. Meitine uzjundej puisī agruokūs sapynus par operu, par dirigeišonu. Jei mudynoj Andreju atsuokt studejis, bet puiss gona skorbi Margaritai atbiļd, ka ari zemnīka dzeivei ir lela vierteiba, ka jū prīcej, kod orūdūs sabierst ar poša syurū dorbu izaudzeituo labeiba, ka golu golā jis ir devs sovam tāvam sūlejumu turpynuot juo īsuoktū.

      Lyuzums Andreja dvēselē nūteik bazneicā, kod Andrejs dzierd, kai Margarita dīvkolpuojuma beiguos dzīd vargaņu pavadejumā „Ave Maria”. Puordzeivuojums ir tik dziļš, ka romantiskī sapyni i olkys jam viersrūku par ašņabolsu, īprīškejim sūliejumim, praktiskū pasauli:

      „Dreiži pēc tam ļaudis sōce runōt, ka jaunais Rudāns pōrdūdūt sovu zemi. Braukšūt otkon uz Reigu un mōti jimšūt leidza.

      Un gudrōkī sprīde: „Tai jau mes i dūmōjom. Kas nu itaida par zemnīku var iznōkt … ”

      Bet Andreja bērneibas sapni beja pīsapiļdejuši. Ar ilgom nosōtō jō dzīsme beja izarōvuse nu sōpeigōs dvēseles, tei auga un plētēs; breiniškeigō dzīsme beja sōkuse skanēt…”^[3].

      Eists puorbaudejumu laiks Viktoram Vonogam beja padūmu godu latgaliskuo drukuotuo vuorda aizlīgums. Skaita, ka tys  tyka oficiali īvīsts 1956. godā. Tai partū, ka 1956. godā Latvejis Vaļsts izdevnīceiba izdeve brošuru, kurā vīnūs vuokūs beja salykti divi LPSR Izgleiteibys ministrejis normativī akti – 1) Vīnuotais runys, ortografejis i interpunkcejis režims školā, 2) Par školānu burtneicu vīnveideigu īkuortuojumu, tū puorbaudi i lobuošonys veidu^[4]. Itū Vienoto režīmu i nu tuo izrītūšuos konsekvencis pamaneja trymdinīki i sacēle lelu trikmīni^[5]. Jī pyrmī ari pasludynuoja 1956. godu par Ūtruo drukys aizlīguma suokumpunktu.

      Ir 1953. goda trauksmains, nazinis pylns pavasars. Tikū ir nūmirs Josifs Stalins, gazetā „Cīņa” vysaidi roksti, ari par jaunizdūtom gruomotom. Cyta storpā ari ziņa, ka Latvejis Vaļsts izdevnīceiba ir izdevusi gruometeņu „Vienotais ortografijas, interpunkcijas un runas režims skolā”, tei ir 20. puslopys bīza i moksoj 25. kapeikys^[6].

      Ka 1956. goda izdevumu asu turiejs rūkuos, to 1953. goda naesmu pat acīs redziejs. Juodūmoj, ka 1953. goda izdevums beja cīši nalelā tiražā i tū tod vajadzēja kūpā ar cytu dokumentu atkuortuoti izdūt 1956. godā.

      Tepat Latgolā asūšajūs zonalajūs arhivūs var apsavērt školu pieckara godu atzeimu žurnalus, direktoru reikuojumus i tt. Školu pedagogiskū padūmu sēdēs jau 1952. godā vīns nu dorba kuorteibys vaicuojumim beja Vīnuotais volūdys režims.

      Par tū roksta ari prese, tymā laikā šaidys aktivitatis nūteik vysā Latvejā. Deļ pīvaduma, Tukuma rajona školuotuoji pyrms 1952.–1953. vuiceibu goda puļcējēs treis dīnu ilgā sapuļcē, kurā, cyta storpā, kluotasūšī tyka informāti, ka „skolotājiem jāturpina skolēnu valodas izkopšana, nodibinot vienotu ortografijas, interpunkcijas un runas režīmu skolās”^[7].

      Viktors Vonogs „rediģējis pēdējo padomju laikā izdoto latgaliešu grāmatu „Kolhoznīku kalendars 1960. godam” un pēc garā latgaliešu drukas pārtraukuma pirmo latgaliešu oriģinālliteratūras grāmatu – Ontona Kūkoja dzejoļu krājumu „Sovā saimē” (1990)”^[8]. Beja īsuocs raksteit Latgalīšu literaturys viesturi^[9], bet itys juo myuža dorbs palyka napabeigts i nanūpubliceits^[10].

^[1] Slišāns O. Filologijas magistrs // „Mōras Zeme”, 25.01.1992.

^[2] Latgales rakstnieku parāde // „Rēzeknes Ziņas”, 07.07.1943.

^[3] Vonogs V. Ave Maria // Olūts. I. Rokstu krōjums (Vl. Lōča-Vaideāna redakcijā). – Daugavpils: Vl. Lōča izdevnīceiba, 1943., 69. lpp.

^[4] Vienotais runas, ortografijas un interpunkcijas režims skolā. Par skolēnu burtnīcu vienveidīgu iekārtojumu, to pārbaudi un labošanas veidu. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1956.

^[5] Lobōrds J. Dzimtinē teik veicynōts šovinisms pret latgalim // „Latgolas Bolss”, 16.03.1957 u.c.

^[6] Jaunas grāmatas //„Cīņa”, 28.04.1953.

^[7] Klintājs E. Rajona skolotāju sanāksmē // „Tukuma Ziņotājs”, 02.09.1952.

^[8] https://www.literatura.lv/personas/viktors-vonogs (skat. 11.09.2022)

^[9] Valeinis V. Latgalīšu literaturvēstures zynōtōjs // „Mōras Zeme”, 09.11.1990.

^[10] Slišāns O. Filologijas magistrs // „Mōras Zeme”, 25.01.1992.